trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs

ŠAUSMAS LATVIJĀ


Lasu ziņas un drebu. Epilācija nav vajadzīga, jo spalvas šausmās ceļas stāvus un pašas bēg prom. Kā nu ne, ja Latvija koku izciršanas dēļ drīz pārvērtīsies tuksnesī, kurā skraidīs izmisuši ļaudis ar palielinātajiem gāzes rēķiniem rokās, lecot pāri miroņiem, kam rokās iekostas indīgās vafeles.
Un tas vēl nav viss! Latvija kapitulē latvāņu priekšā un basketbolistes piedzīvo otro zaudējumu pēc kārtas! Ufo ir novājējis! Droši vien baidās no transtaukskābēm un tāpēc neko neēd.
Kur nu vēl ziņa, ka aprecējies Daniels Kreigs! Cerams, ka šī skumjā vēsts izraisīs tādus sieviešu asaru plūdus, kas Latvijas tuksnesi pārvērtīs ziedošā oāzē. Jo, kā teikts tautas dziesmā ,,Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju … ‘ Kāda pāri iešana! Spriežot pēc ziņu virsrakstiem, latvietis vispirms līdz asinīm atdauza pirkstu pret to akmeni, tad paklūp aiz tā, krītot sasit degunu un izmežģī rokas īkšķi. Tad par to paziņo tviterī, feisbukā, draugiem.lv un uzraksta savā blogā.  Ar iespējami biedējošu virsrakstu, piem. ,,Neizārstēti lūzumi nogalina lēni un mokoši”. Tad ierodas eksperts no Eiropas attīstītajām valstīm un paziņo, ka latviešu akmeņi ir uzsūkuši visu negatīvo kosmosa informāciju un katru reizi uz tāda uzkāpjot, notiek pakāpeniska asins saindēšanās.
Ja kādu vēl nav piebeigušas bailes no akmeņiem, nogalina apziņa, ka pēc pieciem gadiem pensijas nevienam nemaksās. Tā redz, paziņojis Ķīļa kungs un tādejādi iedzinis ķīli sabiedrības nākotnes optimismam, ka reiz mums arī atnāks tie laiki, kad kopā ar bagātajiem vācu pensionāriem apceļosiem pasaules skaistākās vietas.
Nākamais solis attīstībā būtu kāds rakstiņš ar virsrakstu ,,Izlasi un nošaujies!” Un tam 500 komentāri par to, ka nevar Latvijā nopelnīt tik daudz, lai nopirktu labu šaujamo. Valdība vainīga, oligarhi visos labos šaujamos izpirkuši, deputāti viens otram sadāvinājuši un nabaga latvietim tik vien kā indīgie akmeņi palikuši, bet tos pašus liek ziedot Likteņdārzam.
Zvēru, ka oligarhu sevī jau esmu iznīcinājusi, varbūt izdosies atbrīvoties arī no vaimanātāja? Varbūt pieradināties ar vēsu galvu iedziļināties faktos un spēt objektīvi salīdzināt skaitļus?
Cenšos meditēt. Mēs esam stipri, mēs esam vareni! Mēs paši esam kā akmeņi. Kur nomet, tur spītīgi stāvam. Ja uzkāpj, lepni paciešam…
Nu, kad tā smuki izvaimanājos, paliek vieglāk un es spēju palūkoties apkārt un pamanīt saulīti logā, žurnālu kaudzīti uz dīvāna, kuru virsraksti man optimistiski stāsta,, kā iegūt slaidas kājas bez lielas piepūles”, kā ,,novājēt, ēdot visu, ko vēlies” un vēl apsola uzlikt ,,meikapu, kas flirtē tavā vietā” .
No elles paradīzē, tāds ir aizrautīga latviešu lasītāja ceļš!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana