ceturtdiena, 2011. gada 28. jūlijs

PIRMIZRĀDES FITNESS


Manu lugu ,,Kapusvētku PR" uzvedīs Nacionālajā teātrī. Lielais notikums gaidāms oktobrī. Tagad man dzīvē ir tikai viena problēma - ko vilkt uz pirmizrādi? Tam seko papildjautājums - uz kā vilkt, t.i., kāds būs tas augumiņš, kas nesīs smuko svētku kostīmiņu? Lielās zāles skatuve nav joka lieta. Būs jāklanās kopā ar godājamiem aktieriem, negribētos, lai kāds no zāles pajautā - kas tā tāda, ar to kumpo muguriņu un izgāzto vēderiņu?
Nolēmu sekot ,,Ievas" žurnālistu piemēram un izmēģināt ,,uz savas ādas" kādu aktivitāti, kas mani no celma pārvērtīs ziedošā liepiņā.
Agrāk  neesmu bijusi sportiska dzīvesveida piekritēja. Reiz gan apmeklēju jogas nodarbības. Skatījos, kā pasniedzēja veido manam prātam neaptveramas un ķermenim nepieejamas pozas, un centos sevi uzmundrināt, ka pēc desmit gadiem smaga darba es arī tā varēšu. Teikuma daļa ,,es varētu" man ļoti patika, bet tā otrā par desmit gadiem ne visai. Tāpēc pametu nodarbības jau pēc viena mēneša. Tad izmēģināju areobiku. Nu, nepatika tā lēkāšana bariņā un vēl skatīšanās spogulī, cik tizli tas izdodas.
Tagad izmēģināšu trenažierus. Domāju, es tā klusiņām, maliņā varēšu netraucēti mocīties zobārsta krēslam līdzīgos aparātos. Bet izvēlētās fitnesa studijas personāls darbam pieiet nopietni, tāpēc pirms manu apaļumu pārvēršanas stingros muskuļos, veica aprēķinus sverot un mērot, kā arī aptaujāja par ēšanas ieradumiem, kurus trīs dienas bija jādokumentē ( pašai bija kauns skatīties, kur nu vēl citam rādīt). Ar trenerīti vienojāmies, ka tāds nu tas cilvēks ir, viņš vispirms tērē naudu sapērkoties par daudz, tad pārēdas, un tad tērē naudu fitnesa zālē, lai tiktu no saēstā vaļā.
Tā nu cīnos jaukā sieviešu bariņā. Te nav iespēja iedvesmoties, slepus lūkojoties uz muskuļainiem vīriešiem, jo studija paredzēta tikai daiļā dzimuma pārstāvēm.
Zvēru pie neapēstā tortes gabala - jau pēc trīs nodarbībām jūtos cienīgāka uzkāpt uz Nacionālā teātra Lielās skatuves!
Ko vēl varētu pasākt? Paskatījos spogulī uz savu piena krāsas atspulgu. Varbūt nosauļoties viegli brūnai? Tad atcerējos par rozīnēm. Man tās garšo, bet ēdot vienmēr atceros, ka tās bija vīnogas - sulīgas, ar gludu ādiņu. Tad tās sažāvēja un ... Labāk palikšu, kā ir - piens un asinis!
Vēl tikai jāizdomā, starp kuriem aktieriem jāiespraucas pirmizrādes paklanīšanās laikā, lai būtu smuka bilde, ko ielīmēt albumā un vecumdienās mazbērniem palielīties. Varbūt starp Dumpi un Jakovļevu?
Vai labāk blakus ,,Ugunsgrēka" zvaigznim Melbārdim?
Galva kūp no lielas spriedelēšanas. Smadzeņu fitness, tā nav joka lieta!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru