pirmdiena, 2010. gada 26. jūlijs

FITNESS

Reģistrējos iepazīšanas portālā. Jau nedēļu gaidu vēstules, bet esmu saņēmusi tikai vienu ar ,,Čau!“ Un vairāk nekā. Ne šajā vēstulē, ne pastkastītē. Varbūt nav pareizā profila bilde? Drīz ielikšu vienu pilnā augumā. Esmu sākusi nodarboties ar skriešanu. Tikšu ne tikai pie sportiska auguma, varbūt izdosies arī laimi aiz astes noķert!

Gandrīz jau izdevās.

Skrēju tuvējā parkā. Attapos, ka jāiesildās, piestāju skvēriņā un centos aizsniegt pirkstgalus. Tad parādījās Viņš! Esot fitnesa treneris un vēloties man ieteikt dažus iesildīšanās vingrinājumus, vai drīkstot? Atļāvu. Vīrietis izstaipīja savas muskuļainās rokas un demonstrēja vingrinājumus pēdu saitēm. Nezinu, kur man tās saites uz kājām sākas un beidzas, bet jutu, ka saite veidojas starp mums. Sasitu plaukstas un jūsmoju, cik viņš pats labi uztrenējies. Mēle nostrādāja profesionāli, jo misters Fitness lepni izslējās un ierosināja vakarā tikties, lai viņš varētu man pastāstīt vairāk par sportu kā dzīvesveidu. Piekritu! Skriešus devos mājās, lai sagatavotos pārrunām. Kā Afrodīte cēlos no vannas putām un noliktajā laikā biju noliktajā vietā.

Viņš ieradās tērpies spīdīgā likras ūdenslīdēja kreklā, kurš izcēla katru bicepsu, tricepsu un visas citas muskuļu grupas. Mulsu, jo baidījos skatīties zemāk par jostas vietu - ja nu tur arī viss tikpat apspīlēts... Labi, ka viņš bija runātīgs. Jau trīs gadus apkopojot visu jaunāko informāciju par fitnesu, nepalaižot garām nevienu modernu tendenci. Malkoju sulu un cerēju, ka nepārstāstīs visas iekrātās zināšanas. Klausoties uzmanīgi sekoju katra muskuļa izmaiņām. Tie saspringa un atbrīvojās, saspringa un atbrīvojās... Tā aizrāvos ar pētīšanu, ka nepamanīju viņa runu plūdu apstāšanos. Ieraudzīju jautājošo skatienu un automātiski piekrītoši pamāju. Izrādījās, viņš ierosinājis aizstaigāt līdz sporta preču veikalam, lai es nopērku jaunas, skriešanai piemērotākas kurpes. Tie, kas apgalvo, ka vīriešiem nepatīk iepirkties, nekad nav bijuši ar fitnesa fanātiķi sporta veikalā! Man atklājās pilnīgi jauna pasaule, kurā cilvēki izpēta katru zoles izliekumu, katru kurpi loka un testē, runājas ar pārdevējiem par trikotāžas un sintētikas savstarpējām attiecībām tā, it kā tās nesen būtu aprecējušās viena ar otru. Lai tiktu pēc iespējas ātrāk ārā, nopirku pirmo ieteikto kurpju pāri. Pie kases stāvot, nejauši palūkojos uz jauniegūtā drauga likras apspīlēto gurnu rajonu, tāpēc īsti labi neatceros, cik samaksāju.

Tuvējā parciņā viņš man palīdzēja apvilkt jaunos apavus un mēs devāmies mazā testa skrējienā, kura finālā, kā gadījies, kā ne, bijām nokļuvuši viņa dzīvesvietas tuvumā. Viņš man piedāvāja masāžu nogurušajām kājām. Vai tad es varēju atteikties? Telefona rēķinam paredzētā nauda iztērēta par kurpēm, vajag gūt arī kādu pievienoto vērtību!

Dzīvoklis izskatījās pēc trenažieru zāles. Laikam viņš guļ uz velosipēda un masāžu veiks, piestiprinot mani pie līstekām. Bet tad ieraudzīju pie sienām salīmētos puskailos skaistuļus! Eh, ja tie varētu izkāpt no plakātiem un kolektīvi mani izmasēt... Misters Fitness stāstīja par savu treniņu grafiku, līdz beidzot nonāca pie nesen iegūtā masiera sertifikāta un lielais piedzīvojums varēja sākties. Štrunts par tām tupelēm, masāža bija to vērta! Arī pēcāk notiekošais ,,tas“ likās lielisks. Ir no tiem sportistiem kāds labums, tā es jums, dāmas, teikšu!

Pamodos tikai no rīta. Palūkojos uz blakus guļošo. Miegā visi vīrieši, lai kas arī viņi būtu pēc titula vai amata, izskatās pēc mīļiem puikām, kas tā vien grib pasūkāt īkšķi. Manī pamodās izsalkums un es meklēju virtuvi.

Labi, ka tur bija vismaz ūdens! Jo pārējais, kas attāli līdzinājās ēdamai vielai, bija safasēts bundžiņās un glīti sarindots uz plauktiem. Sapratu, ka brokastis nesagaidīšu un klusiņām devos prom.

Pēc tam sēdēju kafejnīcā un ēdu eklērus. Bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, jo jutos krietni pasportojusi. Žēl, ka jaunās kurpes aizmirsu pie mistera Fitnesa.

Varbūt manā pastkastītē ir jauna vēstule? Varbūt man gaidāma vēl kāda neaizmirstama tikšanās?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru