piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

ZIEMEĻA VALSTS

KAS TE NOTIEK?
Saeima apstiprinājusi noteikumus, kas aizliec vaksāciju un citus apspalvojuma likvidācijas paņēmienus, tos aizstājot ar šīs ziemas apstākļiem daudz noderīgākām  procedūrām – kā ieberzēšanos ar sīpolu matu sakņu stiprināšanai un citām receptēm, kas pastiprina dabīgo spalvu kažociņa izveidi.
Izrakušies no sniega kaudzēm, latvieši tās sākuši pārveidot par cietokšņiem un pilīm, jo tā sanāk ērtāk, nekā rakties katru rītu no pazemes. Tādejādi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, labāk apaugt ar savu kažociņu, jo mākslīgos iegādāties nav kur, veikalu jumti iebrukuši, paši zem sniega kaudzēm pazuduši. Vienīgā bode, kas plaukst un zeļ, leduspuķēs laistās un sniegā mirgot mirgo, ir slēpju tirdzniecības bāze.
Rīgas mērs upurējies tautas labad,- pametis sievu, lai apprecētos ar Sniega karalieni, kura apsolījusi Rīgas ielās sakrājušo sniegu aizgādāt igauņiem. Redzēs, redzēs, vai jaunās eiro banknotes palīdzēs izrakties no sniega bedres! Katram viņu eiro aiz skaudības pa kilogramam sniega uzgāzīsim! Noraksim beidzot viņus, lai vairs nav jāklausās, ka šamējie gudrāki un izveicīgāki.
Rīt Saeima sanāk uz  ārkārtas sēdi, lai spriestu par Latvijas himnas nomaiņu uz:
,,Dim-dim-dim, dim, dim,
Ir lieli svētki Ziemelim,
Visur ledus, visur sniegs
Tāpēc pilī valda prieks!”
Kaimiņi stāv rindā uz kopīgi iegādāto sniega motociklu, lai veiksmīgi nokļūtu līdz atkritumu konteineriem, kur tagad izveidotas ledus trubas līdz pašiem Getliņiem. Met tik iekšā un tavs šmuces maisiņš slidinās līdz Lielkaudzei.
Ministru kabinets lems, vai pieņemt Ķīnas valdības dāvinājumu. Viņu zinātnieki izstrādājuši robottehnoloģijas, ar kurām aprīkoti sniegavīri izmantojami sniegabūvju celtniecībā. Došot par velti, pateicībā par lielās ķīniešu – latviešu valodas vārdnīcas izdošanu.
Sniegotajos laukos klīst izmisuši datoristi, kuri pazaudējuši baltos laptopus.
Zinātnieki atrisinājuši sniega cilvēka noslēpumu. Viņi ir starp mums! Vai arī mēs esam starp viņiem…

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru