trešdiena, 2011. gada 2. marts

PAPĪRA SKOLA ( sacepušamies skolasbērna mātes uzceptais)


Skolas direktores kabinetā stāvēja visi trīspadsmit skolotāji sasārtušiem vaigiem, juzdami kā baiļu sviedru tērcīte tuvojas skolas teritorijā skaļi vārdā nesaucamajai ķermeņa daļai.
,,6 B soli uz priekšu! – nobrēcās direktore. - Jūsu audzināmajā klasē astoņi vecāki nav parakstījuši savu bērnu dienasgrāmatas! Ko jūs esat darījusi, lai šo situāciju labotu? 5 A - nav vecāku zīmes par bērnu sešām nokavētām stundām! Ko lai es atbildu ministram? Nē, es netērēšu laiku katram uzskaitot, cik reizes esat nevērīgi izturējušies pret parakstu vākšanu dienasgrāmatās. Visiem par sodu – sešas reizes dziedāt, marš!“
Skolotāji stāv rindā un dzied:
,,Skolā iet man ļoti patīk,
Katru dienu draugus satikt.
Klausīties kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet...“

Tāda man radās fantāzija par skolas dzīvi, kad saņēmu meitas klases audzinātājas vēstuli, ka sakarā ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, vecākiem līdz 8.30 jāziņo klases audzinātājam par iemesliem, kāpēc bērns nav ieradies skolā, jo skolotājam atkal tālāk jāziņo skolas vadībai. Rodas jautājums – jums tur skolā ko darīt nav?! Ja kāds no vecākiem neziņos par sava bērna neierašanās iemesliem, to skolotāju dzīs uz audzēkņa mājām pārbaudīt situāciju?
Nezinu, kā citās skolās, bet man klases sapulcēs regulāri jāklausās skolotājas žēlošanās, ka visi vecāki neparaksta dienasgrāmatas un, ak vai, cik grūti pēc tam atskaitīties direktorei. Vai tiešām paraksts ir tas, kas liecina, ka vecāki interesējas par sava bērna skolas gaitām?
Man ir aizdomas, ka nespējot uzlabot izglītības kvalitāti pēc būtības, visi koncentrējas uz dokumentu kārtību. Skraidelē no viena kabineta uz otru, papīrus atrādīdami.
Jūs teiksiet, vajag būt aktīvai un uzstāties sapulcēs, skaļi paužot savu viedokli. Esmu mēģinājusi. Aicināju balsot pret vienādu krāsu apavu maisiņu ieviešanu. Visi piekrita, ka tā ir velta naudas šķiešana, nobalsoja pret to, bet tas neatcēla skolas rīkojumu.
Kāpēc vajadzēja tādus īpašos apavu maisiņus?
Lūk, jums pamatskolas līmeņa ,,cietais rieksts“.
Konstatējot faktu, ka vienai no piektās klases skolniecēm garderobē nozagta jaka un kurpes, skolas vadība pieņēma lēmumu ieviest katrai klašu grupai savas krāsas maiņas apavu maisiņus. Sestajai klasei – sarkanus, piektajai – zilus, ceturtajai – dzeltenus, u.t.t.. Jautājums – kā vienota maisiņu krāsa veicinās zagšanas samazināšanos?
Jau gadu meklēju atbildi, nespēju atrast.
Toties skolas dokumenti ir kārtībā, jo ailīte – pasākumi drošības palielināšanai ir glīti aizpildīta.
Izglītība ,,uz papīra“ skolās, kur visi papīri ir kārtībā un salikti glītos smuku krāsu maisiņos. No tālienes izskatās labi. Bet tuvumā? Vienādi netīri apavu maisiņi un bezjēdzīgu dokumentu kaudzes.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana