pirmdiena, 2012. gada 24. septembris

MANAS PĒRLES NO ,,BALTIJAS PĒRLES".


Skatāmo filmu izvēle balstījās uz trīs vaļiem - dāņu kino; pēdējā laikā īpašu ievērību un balvas ieguvusi filma; finansiālās iespējas. Tā kā trešais valītis gadījās tāds savārdzis un kārns, tad apmeklēju tikai trīs filmas. Divās galveno lomu spēlēja Mads Mikkelsens, tā kā mana trīs vaļu teorija sabrūk, vietā kā balstu atstājot spiedzošu Mada fani, kas sirsnīgi sveic aktieri ar Kannu festivālā saņemto balvu un svēti tic, ka Mikkelsenam ir iespaidīgākā kinokarjera pēdējā piecdesmitgadē.
Sanāk nevis trīs vaļi, bet MMM - Mikkelsens, Mikkelsens, Mīlestība. :)
Šitā muldēšana turp un atpakaļ notiek tāpēc, ka grūti formulēt domas par redzēto.
Galva sprāgst pušu no filmu uzdotajiem jautājumiem, bet atbildes...
Viena atrastā - filmā svarīgs ir ne tikai labs stāsts, bet arī - ko ar to grib pateikt. Iespējams, vissvarīgākais ir radīt mākslas darbu, kas uzdod jautājumus, uz kuriem gribas atrast atbildi, lai cik tas būtu nepatīkami, jo nākas rakāties pašam savā netīrajā veļā.

,,MEDĪBAS" ( The Hunt)
rež.T.Vinterbergs (Dānija)

Filmas izvirzītie jautājumi ir lielāki par pašu filmu. Tēma iebliež kā ar āmuru, naglas sadzen Mikkelsens, bet kaut kas tajā namā pietrūkst. Kas? Nezinu.
Varbūt traucēja izlasītās atsauksmes un kritiķu recenzijas?
Es pirms tam nedzīvoju ar pārliecību, ka bērni nemelo, kā min Naumanis savā atsauksmē, tas nepārsteidza. Arī bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, gadās sameloties. Bet. Tikai pieaugušie spēj no tā uztaisīt traģēdiju un sagraut cita cilvēka dzīvi. Un tas, kāpēc meitenīte pateica tekstu, kas apgāza ciematiņa mieru, gan tika parādīts izcili smalki un pārliecinoši. Režisors negribēja apvainot bērnus melos, bet parādīt, ka pieaugušiem cilvēkiem neinteresē patiesība, bet tikai viedoklis par to, kas varētu būt noticis.
Iespējams, filmu remdenāku padara fakts, ka Lūkas ir pasīvs raksturs. Pats Mads Mikkelsens intervijā atzīst, ka dzīvē viņš pats būtu aktīvi cīnījies, bet filmā viņa atveidotais varonis to nedara tāpēc, ka saprot - jebkura viņa darbība tiks atzīta par vēlmi attaisnoties, bet arī bezdarbība, necīnīšanās par sevi tiek atzīta par vainas atzīšanu. Cik maz vajag, lai cilvēkam uzkrautu nenomazgājamu kaunu un aizdomas uz visu mūžu. Jo to nekad neaizmirsīs! Ko pierāda fināls.
Nevainības prezumcija nedarbojas pat labklājības valstī Dānijā. Pie mums būtu tāpat. Un visbriesmīgākais - es nevaru droši apgalvot, ka būtu saprātīga visu apstākļu un faktu izvērtētāja situācijā, kad tiek aizskartas bērna intereses. Ir grūti būt objektīvam, ja baidies par tiem, ko mīli visvairāk!


KARALISKĀ DĒKA (A Royal Affair)
rež. N.Arcel ( Dānija)

Dānija to izvirza Oskara balvai. Par to nebrīnos. Labi nostrādāts kino, kas pelnīti ceļ dāņu pašapziņu un pārējai pasaulei demostrē leģendu, ka Dānijas attīstība balstās skaistā un traģiskā mīlas stāstā.
Karaliskā afēra būtu labāks tulkojums. Dēka skan pārāk sīki, lai apzīmētu šo mīlestības un draudzības trijstūri, kas mainīja valsts vēsturi.
Skumjš stāsts par tumsonību. Un cīņu par varu.
Un par zaudējumiem.
Tā nav kostīmfilma ar pārcilvēciskiem varoņiem. Visi salūzt. Vai tiek iznīcināti fiziski un garīgi.
Stāsts par to, kā sabrūk ideāli. Cik grūti būt pašaizliedzīgam varonim, kad saduras personīgās intereses un citu pilsoņu brīvība.
Interesanti, ka arī šajā filmā, tāpat kā ,,Medībās" ir skarta tēma par tautas masu manipulāciju un to, cik viegli iznīcināt cilvēkus ar apmelnošanu. Palaid baumas, ļauj tām uzplaukt un ... Tauta stāv milzu pūlī un gavilē par to, ka nocērt galvu cilvēkam, kura likumi atviegloja viņu dzīvi.
Ļoti smalki nostrādāts scenārijs, lai pamatotu katru sižeta pagriezienu un varoņu lēmumu. Pamācoši, kā var uztaisīt vēsturisku filmu, nepievēršot pārāk lielu uzmanību kostimērijai, bet vairāk izstrādājot raksturus un viņu motivācijas.

MĪLESTĪBA (Amour)

rež.M.Haneke (Austrija, Vācija)

Uz raudienu velk jau 15. minūtē, kamols paliek kaklā visu filmu. Un ne jau par filmas varoņiem nāk raudiens. Atklāti sakot - par sevi. Jo vecums nāk, ko padarīsi.
Šī filma apgāž cerību - ja rūpēsies par sevi, tad arī vecumā kā nebūt izkulsies. Bet ir tādas nelaimes, kuras nevar paredzēt.
Arī bērnu esamība nepalīdzēs. Un ne jau tāpēc, ka viņi negribēs. Varbūt pašam negribēsies, lai tevi redz tādā stāvoklī? Nāve ir tāda privāta padarīšana, kurā bērniem nav vietas.
Izpalīdzīgie līdzcilvēki? Ir tādi kas palīdz, jā. Bet par naudu. Un te klāt jautājums, kas liek nodrebēt - ja nu nav tās naudiņas?
Lieliski parādīta vecu cilvēku ieslodzītība. Savā mājoklī un ķermenī. Visa dzīve koncentrējas tuvākajos metros.
Laikam retā filma, kur darbība risinās Parīzē, bet neparāda Eifeļa torni.
Filmas ritms zīmējas kā kardiogramma. Maigi ikdienišķi piesitieni, tad kāds skarbs sitiens un tad - blieziens, kas nogalina.

Liek aizdomāties - ja nu manā dzīvē ātri beidzas mīlestība un vēlu atnāk nāve? Bail. Labāk kā filmā. Dzīve beidzas, bet mīlestība paliek.

Tā viš i'. 
Lielākais ieguvums no ,,Baltijas pērles" ir  mieru neliekošās domas, domiņas, kas liek meklēt vēl vairāk labu kino.

Lai ,,A ROYAL AFFAIR" veicas cīņā par ,,Oskaru" !




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana