svētdiena, 2013. gada 24. marts

TANTISMS


Nesapriecāsimies par agru! Gripas vīruss agonē, bet ir kāda kaite, kas plosās jebkurā gadalaikā un piemeklē visa vecuma sievietes. Tantisms! Tā sauc šo vīrusu, kas piezogas un jaunu garā vai miesā sievieti padara par burkšķošu un neapmierinātu bezdzimuma personu, kas sēž sabiedriskajā transportā un ar kaulainu aci pēta jaunus cilvēkus, kuri tā paskaļāk uzvedas.
Nu labi, atzīstu, es arī nejūsmoju par jaunām skuķēm, kuras sakrāsojušas sejas, spiedzīgās balsīs caurdur līdzcilvēku bungādiņas ar stāstiem par to, ko viņš teicis, ko viņa padomājusi, kur viņi tagad dosies un kas tik tur nenotiksies. Bet es sev atgādinu – pati kāda biji! Vai negadījās jaunības trakumā tā spilgtāk saģērbties, apvilkt neveiklas un izsmērētas melnas līnijas ap acīm? Tā piederas pusaudžu vecumā. Tas ir jāizslimo kā masaliņas, lai vēlāk nav jāstūķē savs četrdesmitgadīgais un astoņdesmitkilogramīgais dibens melnos ādas svārciņos, mēģinot sev iestāstīt, ka jaunība nav beigusies.
Jānotver tas mirklis, kad kļūstam par tantēm! Lai pagūtu izglābties.
Par to iedomājos vakar, braucot autobusā, iespiesta aizmugures sēdeklī starp četriem jaunekļiem, kuru sarunu pārtrauca dusmīgs burkšķis no kādas jaunas meitenes priekšējā sēdeklī - lai šamējie beidzot te bļaustīties, jo viņa lasot grāmatu! Ir labi, ka cilvēks lasa. Godājami. Bet puikas nebija dzēruši, neuzvedās agresīvi, tikai paskaļākās balsīs apmainījās viedokļiem par lielo Neko, kā jau tas pieklājas kumeļvecumā.
Izsniegtu meitenei prettantisma tabletes. Ja vien tādas būtu.
Arī pašai gadījies, ka tabletes noderētu.
Ai, kā gribējies padalīties bērnu audzināšanas noslēpumos vai dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos. Ir mēle niezējusi jaunai skuķei aizrādīt - lai ļauj kādu vārdu bilst puisim ar’, citādi aiz lielas pļāpāšanas zaudēs potenciālu precinieku. Vai kā gribas uzšņākt dusmīgajām vecenēm – kāda jēga tik ilgu mūžu dzīvot, ja rezultāts ir nepārejošs niknums saviebtā ģīmī?
Vēl ir gribējies aizbāzt ar slapju cimdu mutes tiem, kuri piebļauj visu transportu ar politiskām diskusijām.
Tā kā uzmanieties. Vērojiet savus rādītājpirkstus.
Jo viens no tantisma tuvošanās simptomiem ir šitā pirksta stīvums. Pirksts iztaisnojas un tā vien prasās tikt pacelts pret debesīm, lai pavēstītu pasaulei, kā pareizi jādzīvo, kas jāģērbj mugurā un kā jāuzvedas sabiedriskās vietās un ne tikai tur.
Labāk mēles lokanību demostrēsim ar to aizsniedzot degunu un tādejādi smīdinot bērnus. Turēsim mēli aiz zobiem un rādītājpirkstu kabatā. Vismaz sabiedriskajā transportā. Lūdzu.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana