pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

JĒKABS

 





Krājas materiāls romāna tapšanai. To iedvesmo mācības Literārajā akadēmijā un tur uzdotais mājas darbs - aprakstīt romāna varoņu dzīves vidi. 


Saules zaķītis paslīdēja uz plauktā novietotā galvaskausa un pazuda tukšajā acu dobumā, atstādams neredzamus pēdiņu nospiedumus putekļos uz vienīgā priekšmeta, kuram Biruta ģenerāltīrīšanas reizēs kaimiņa dzīvoklī atteicās pieskarties. Jēkabs viņai neteica, ka tas ir mākslīgs, ļāva Birutai šausmināties par mirušo miera necienīšanu un neprotestēja, kad čaklā kaimiņtante tam priekšā novietoja Ziemassvētku vainagu, vai šobrīd aktuālo Lieldienu olu ar koši dzeltenu cāli virsū, kurš bija pagriezts ar knābi taisni pret goda vietā plauktā nolikto Bodlēra dzejas grāmatu ,,Ļaunuma puķes“. Cālim dzeja pie ,,vienas vietas“, arī Jēkabs idejas filmām jau divus gadus smēlās internetā, nevis savā gotiskās literatūras kolekcijā, tomēr grāmata vēl aizvien atradās sasniedzamā attālumā, jo tajā atradās kopš vidusskolas laikiem nenosūtīta mīlestības vēstule klasesbiedrenei. Apņēmīgi apstiprinājis meitenes draudzības aicinājumu feisbukā, Jēkabs cerēja reiz pasniegt viņai arhivāro dārgumu komplektā ar sarkanu rozi un skūpstiem mēnesnīcā.
Kā noskumusi par mūsdienu jaunatnes datoratkarību, istaba nopūtās, no sienas atbrīvojās grupas ,,Deathstars“ plakāts, atklājot nemainītās bērnu dienu tapetes ar rozā mākonīšiem, uz kuriem sēdošie zvēriņi ar baloniem nu izskatījās nokļuvuši briesmās, jo no visām pusēm tos ielenca uz plakātiem redzamie melnās ādās ietērptie mūziķi, rotāti ar krustiem un miroņgalvām.
,,Jums pienācis e-pasts“ - ziņoja tuvāk pie loga stūrī dzīvojošais dators.
Neviens neatsaucās.
Jēkabs mazgāja tāsdienas pirmo ekspertīzei nodoto upura ķermeni, tāpēc pārsteigums par  saņemto naudu filmēšanas uzsākšanai pacietīgi viņu gaidīs līdz vakaram.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana