pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

BIRUTAS GRĀMATIŅA

Es arī romānu rakstu. Lūk, fragmentiņš.



- Tātad – kas viņš ir? – Marta jautāja un viņas acis iegrima medus kūkā, kārīgi izlaizot biezo krēma kārtu.
-       Nezinu.
Martas zobi nošķēla dzīvībai bīstami lielu gabalu. Kūkas dzīvībai, ne Martas, protams.
-       Vismaz vārdu varēji sētniecei paprasīt.
-       Viņš iepazīstoties neesot teicis. Sētniece trīs reizes savējo minējusi, bet šis neko. Tik piekodinājis, ka nedzīvošot tur ilgi, un, lai vispār nepievēršot viņam uzmanību, viņš būšot kā tāds neredzamais cilvēks.
-       Slims. Vai maniaks.
-       Pēc tāda neizskatās.
-       Rogoļovs arī neizskatījās. Bet nožmiedza septiņas sievietes.
-       Kā tu zini?
-       Atšķirībā no tevis es lasu ne tikai asarainas lubenes. Trenēju prātu ar noziegumu mīklu minēšanu.
-       Tiešām palīdz tam prātam?
-       Nenovirzies no tēmas. Mēs runājam par tavu problēmu.
Marta iznīcināja medus kūku un drūmi vērās tukšajā šķīvī.
-       Laikam vajadzēja ņemt septiņas, - Biruta ieminējās.
-       Pilnīgi izslēgts! Palikšu resna.
Biruta nesaprata, vai vajadzētu iesmieties kā par joku, vai izturēties līdzjūtīgi pret personu, kura neapzinās realitāti.
Tad Marta iedarbināja savu smieklu tauri. Biruta pievienoja tai savu ķiķināšanas klarneti un lika galdā būtiskāko ziņu.
-       Galvenais, viņš dzīvojot viens. Tas ir noskaidrots.
-       Iespējams, ir mīļākā.
-       Bet sievas nav.
-       Sievas nav, tas izklausās cerīgi.
Biruta domās jau pielaikoja plīvuru. Pirkt tādu, līdz zemei, vai līdz pleciem?
Biruta palūkojās uz draudzeni. Ja Martu ietītu milzīgā līgavas plīvurā, viņa izskatītos pēc laimīgi smaidošas slēpošanas trases, kurā bīstami atvērusies milzīga krauja starp krūšu kalniem.
Visa pasaule varētu sasildīties Martas krūšu bedrītē! Kā Visuma melnais caurums tas sevī iesūktu visus Birutas neveiksmīgos randiņus, kuros viņa izmēģināja gan izcili uzmanīgu potenciālā partnera uzklausīšanas stratēģiju, kuru izgreznoja ar izteiksmīgiem piekrītošas sajūsmas izpaudumiem, gan rafinētas stervas nicinošo stīvumu, zem kura tikai mazliet atklājas mīlestības izlāpusi dvēselīte.
-       Tu atkal neklausies, – Marta nopūtās un viņas milzu krūtis sašūpojas kā vētrā, saspiežot līdz nāvei visu to pasauli, kas bija tur paslēpusies.
-       Klausos gan, - Biruta nočiepstēja tikpat nepārliecinoši, cik viņai izdevās stervas loma randiņu scenārijā.
-       Un izdzēs savās acīs to izsalkumu! Vīriešiem nepatīk, ja acu zīlīšu vietā spīguļo laulības gredzeni.
-       Esmu gatava uz visu.
-       Plānam būs trīs galvenie virzieni. Miesas trenēšana, partnera iepazīšana, gara izkopšana.
-       Kāpēc gara izkopšana?
-       Kāpēc, kāpēc... Lai nebūtu nekāda stulba kāpēciskošana! Tāpēc, vot!
-       Skaidrs.
Marta izsniedza Birutai lielā kūku kārbā iesaiņotos mācību materiālus un ar savu mīksti tuklo roku uzmundrinoši uzsita trauslajam pleciņam.

Vārti uz jaunu dzīvi bija atvērti!



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru