ĪSA PAMĀCĪBA IZGĀŠANĀS MĀKSLĀ

Jā, tas ir noticis. Varu sevi mierināt, ka visiem negadās iespēja izgāzties uz Nacionālā teātra skatuves. Tagad man ir izvēle - vai nu apklust uz mūžiem, vai uzrakstīt komēdiju par mazā dramaturga piedzīvojumiem lielajā teātrī.

Bija ķecerīgs plāns, ka man kā autorei vajadzētu uz ,,Kapusvētku PR" pirmizrādi izveidot frizūru par kapu tēmu - mazu copīti, kurā iesprausts krusts. Skarbā ironija ir tā, ka nekas cits tik spilgti neraksturotu manas sajūtas pēc pirmizrādes. Un, cik labi, ka jaunu kleitu nenopirku! Tad izplūstu asarās jau pirmizrādes banketā. Vecajā štātē izturēju līdz mājām.

Ja es iepriekš zinātu, ka šitā misēsies, vai būtu TV kameru priekšā un žurnālistu diktafonos priecīgi vīterojusi par savu daiļradi? Bet varbūt tā ir pareizi? Nez vai situāciju glābtu mans liktens sitienu jūtošais gīmis un melns apģērbs ar sēru plīvurīti pie cepures. Tā nu izgrozījos visos medijos smaidīga un laimīga. Pašpārliecināta un degunu gaisā izslējusi. Būtu spogulī laikus paskatījusies, varbūt savā šķībajā degunā liktenīgu zīmi pamanītu.

Ja man būtu jāraksta recenzija par izrādi ,,Kapusvētku PR", uz ko es vērstu uzmanību?  Nobijušies, ka Birbeles humors izrādi dižpārdoklī nepārvērtīs, tika izlemts to izkrāsot ar bļ... un jop... Nē, es jau neko nevaru pārmest, pati esmu ierakstījusi bučošanos un zāles pīpēšanu kapsētā. Pārmetumus par tādu vārdu lietošanu saņemu es, bet jāatzīst, ka šajās vietās zāle skaļi smejas. Ko tas liecina par mūsu humora izjūtu?

Vietām žēl, ka autors nevar iznirt no aizkulisēm un teikt:,, Šito es neierakstīju! Te es biju domājusi raitu dialogu, nevis skraidelēšanu sarunas vidū un atsevišķu teikumu izbļaušanu necilvēcīgā balsī." Dažās vietās es uzsistu aktieriem uz pleca un teiktu - labi izdomājāt, kā tekstu uzlabot ar asprātīgām darbībām un piebildēm!

Nu, varbūt nav tik traki. Pēc pirmā cēliena skatītāji atgriežas zālē, ķiķina, smejas, varbūt mazliet nespēj izsekot līdzi stāstam, kas tiešām ir mana vaina, un arī fināls bija jāveido precīzāks.

Ko no tā būs mācīties? Ja gādās izgāzties, izbaudi mirkli un piecelies!

Atcerējos fragmentu no filmas ,,Crazy.Stupid.Love". Kad filmas galvenais varonis kolēģim atzīstas, ka tualetē raudājis tāpēc, ka viņu pametusi sieva, darbabiedrs atbild: ,,Cik labi! Mēs jau satraucāmies, ka tev ir vēzis!"

Katram mākonim zelta maliņa.

Tiem, kas dažādos interneta portālu komentāros ķengājas par manu lugu, teikšu - varat būt gandarīti, jūsu vārdi sāp, varat manas asaras atzīmēt ar šampanieša šaltīm. Bet es pagaidīšu, kad būsiet savu žulti noskalojuši, lai pateiktu - es nepadošos! Jo vairāk tāpēc, ka draugi un jaukie atbalstītāji ir tas lietussargs, kurš aiztur spļāvienu lietu. Paldies viņiem!


Pievienoju pirmo recenziju par izrādi. Paldies Zanei!
http://kroders.lv/„vareja-but-bet-nebij”/


P.S.
Es saprotu, ka izrāde var nepatikt, bet es nesaprotu to naidu, ko daži izpauž. Ar ko tādu saskaros pirmoreiz, un teikšu godīgi - to nenovēlu nevienam. Šī pieredze mani darīs par labāku cilvēku. Un, lai darītu arī par labāku dramaturgu, tie, kam nepatika, varētu pastāstīt, kas tieši bija nesaprotams vai netīkams.
Nekas tā nesilda sirdi, kā jaukas skatītāju vēstulītes. Piemēram, šī;
Pirmdien biju uz Kapusvētki PR. Paldies par lielisko darbu! Protams, palasīju arī atsauksmes internetā un domāju, kāpēc cilvēki ir tik negatīvi noskaņoti. Sapratu - cilvēki nevēlas sevi redzēt no malas! Jo izrādījums tak ir par mums pašiem! Un mēs nevēlemies sevi redzēt no malas! Vēl mani pārsteidza, ka cilvēki smejas tādās vietās, kur man šķita, ka dvēselei jākliedz nevis jāsmejas! Izrādē bija ļoti daudz tāda, kas mani dziļi personiski uzrunāja un aizkustināja. Īpaši - mācītāja runa!
Man šķiet, ka es sapratu šī darba vēstījumu. Mīlzīgs, sirsnīgs paldies! Beigās es (arī mana draudzene, ar ko kopā apmeklējām izrādi) sēdēju un birdināju asaras, applaudēt nespēju, jo biju dziļās pārdomās.
Man žēl, ka vairums cilvēku nespēj uztvert vēstījumu.

Paldies! Paldies!
P.S.2
Lasīju atsauksmes par izrādi ,,Latvijas Avīzē" un brīnījos, kur kritiķe S.Geikina lasījusi, ka es tekstā izmantoju kapos noklausītas sarunas? Domās vizualizēju skatu, kā lavos gar kapu krūmājiem un diktafonā ierakstu nepazīstamu ļaužu sarunas.. Hm, būtu smieklīgi! 
Arī viņas atrastais ,,Dienā" publicētais Pakalniņas raksts nav sižeta pamatā. Bet tādi sīkumi laikam nav svarīgi... :(  
Eh, man nav nekas pret kritiku (lai arī sāpīgi to uztveru), bet apzināties, ka tajā tiek izmantoti sazin no kurienes grābti fakti, tas ir vēl sāpīgāk.

MEDIJU ZVAIGZNE

Slavas brīdis ir klāt! Mani intervēs žurnālam ,,Ieva". Jau domās redzu, kā manas dzimtās mazpilsētas ļaudis zīmīgi skatās uz manu māsu un spiež roku manai mammai, murminot - apsveicam, apsveicam.

Ko lai dara, kā lai uzvedās, ai, vai, ka tik neizgāžos...

Pakonsultējos ar PR haizivi Liepnieku. Par savu mazo naudiņu nopirku tikai vienu padomu - jāizvēlas pareizas paštēls, kurš paudīs pasaulei, cik esmu gudra, radoša un iedvesmas pilna. Bildei arī jābūt tādai - jau 40, bet vēl sprigana!

O! Demonstrēšu, ka esmu sportiska. Sarunātajā kafejnīcā iebrāzīšos vieglā riksī, uz krēsla nometīšu sporta somu, trīs reizes pietupšos, jo ,,ui, esmu tik enerģijas pilna, taisni vai nezinu, kur spēku likt! Parunāšos ar jums un ātri skriešu mājup, lai uzrakstītu vēl kādas sešas lugas! Jāfotogrāfejas? Tūlīt Berga bazāra pagalmā nostāšos ,,svecītē"!

Ups! Bet vai sportistes norunā tikšanos kafejnīcā, kur tirgo smaržīgas un treknas bulciņas? Es tak nevaru paiet garām nevienai smalkmaizītei.

Varbūt labāk būt Mākslinieces tēlā? Uzvilkšu garu, melnu kleitu, ietīšos šallē, būšu  kautrīga un trausla, jo ,,realitātes pieskārieni man nodara sāpes. Un nejautājiet man neko par privāto dzīvi, nē, nē! Es kalpoju tikai gara sfērām. Mana radošā enerģija ceļ mani tik augstu mākslas debešos, ka vai lielas silikona krūtis jāpieliek, lai ir kas tāds, kas zemei pietur.."

Hm.. Diez kas nav..

O! Esmu norunājusi tikšanos Franču maiznīcā. Tā ir īstā lieta! Divas reizes pabijusi Parīzē, jūtu - franciskais, tā ir mana stihija! Tātad. Ienāku kafejnīcā, skaļi nočukstu ,,bonžūr!", cerot, ka īpašnieks nav uz vietas un nesāks ar mani franciski sarunāties. Bet, ja sāks, domājiet, es padošos? Nekā! Es piekrītoši māšu ar galvu un franciski koķeti smiešos, tad pamāšu ar roku, jo ,,es labprāt parunātos, bet ,redziet, tur kaktiņā, mani žurnāliste gaida. Eh, nav viegli būt mēdiju uzmanības lokā. Selavī! Mersī, bokū!"

BET! Kas es par potenciālu zvaigzni, ja man ir tikai viens vīrs, viens bērns un pat mājdzīvnieks tikai viens? Kivičs, tā ir īsta zvaigzne! Pat autobiogrāfiju izdod. Es labi ja vienu viņa grupas dziesmu atceros, bet sievas, oho, no tām vismaz divas uzreiz varu nosaukt. Nesen viņš nobiedēja aprūpes centra darbinieces, kliedzot telefonā. Vai nav īsta varoņa cienīgs gājiens, ko? Kad viņa dienasgrāmatu publicēja ,,Pdz", manas māšeles biroja darbinieki katru otrdienas rītu skrēja pirkt žurnālu, jo Kiviča atklāsmes deva iemeslu irgoties un zvaigāt visu darba dienu.

Ko ta es, es neko uz tāda fona. 

Eh, būšu smaidīgs foto klusuma pilnā žurnāla lapā!

*****

Kapusvētkos noklausīta saruna.

Sarunājas divas sirmas kundzes. Pēc pretīstāvošo paziņu ģimenes dzīves apraksta un zīmīgi piktiem skatieniem uz kaimiņu meitas pusi, kas nedzied, bet tikai muti plāta, kundzes uz brīdi pieklusa, lai saklausītu vismaz divus teikumus no mācītāja runātā, bet tad atkal viena no viņām iebakstīja otrai sānā.

- Ui, atceries šito Vidusleju Pēteri? Nabags atbrauca uz kapiem jaunu soliņu mātei uzlikt. Bet pats jau vecs, knapi kust, un kā cēla to beņķi, tā nokrita beigts un pagalam. Sirds laikam. Abet viņa Mārīte, tā tik dusmīga, sak, šamējais to speciāli viņai nodarījis, tik nejēdzīgā vietā nomiris! Redz, tagadiņ no kapiem jāved uz mājām, apstāvēšana, un tad atpakaļ uz kapiem. Lieks ceļa gabals. A benzīns ta dārgs!

- Tā nu gan ir riktīga suņanagla! Sauju benzīna savam vecītim žēl. Ka tik pašai nesanāk vannā uz mūžu aizmigt un viņas atradēju līdz nāvei ar saviem noļekušajiem pupiem pārbiedēt!

Mācītāja piktais acu skatiens apklusināja kundzīšu ķiķināšanu.

Reklāmas pauze.

,,Kapusvētku PR“ pirmizrāde 20.oktobrī!

Izrādes

23.un 31.oktobrī

4.un 9.novembrī.

Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv 

CĪSIŅ, MANS MĪĻAIS

,,Piecelties, tiesa nāk!"

Prokurors Apinītis cieši satvēra apsūdzības rakstu mapi un uzmeta iznīcinošu skatienu rozīgas krāsas apsūdzētajam, kura caurspīdīgo celofāna mētelīti pārklāja baiļu zosāda un no micītes spraucās taukainu sviedru lāses.

Jā, uzminējāt! Šodien uz apsūdzētā sola - Cīsiņš.

Apinītis droši uzsāka apsūdzības runu: ,,Pievērsīsim uzmanību apsūdzētā dziļākajai būtībai. Tā sastāv no gaļas hidrolizāta, mononātrija glukomāta un tā iekrāsota ar karmīnskābi. Cienījamā tiesa, vēršu jūsu uzmanību, ka krāsvielu karmīnu iegūst no kukaiņiem - augu parazītiem."

Cīsiņa advokāts Miesnieks iekliedzās: ,,Iebilstu! Austrumāzijas valstīs šos kukaiņus gadsimtiem ilgi lieto pārtikā un neviens nav nomiris!"

Apinītis sarkarstiski iesmējās. ,, Apēdiet publiski kādu no šiem posmkājiem, pirms ar tiem indējat Eiropas Savienības bērniņus! Labāk atbildiet skaidri un gaiši, vai vispār ir pasaulē kaut viens cīsiņš, kura sastāvā ir 70% gaļas, kā savās norādēs iesaka ministrija?"

Miesnieks nepadevās. ,,Definējot to, kādam gaļas daudzumam jābūt cīsiņā, jādefinē, kas tad īsti ir gaļa un kas ir kvalitatīva gaļa. Bet tāda normatīvā akta nav. Vot tā!"

Tiesa izsauc aizstāvības liecinieci, pensionēto skolotāju Evielu.

,,Senāk, kad vedām provinces skolēnus uz Rīgas teātri, atpakaļceļā vienmēr piestājām pie Majoru gastronoma, lai bērni varētu iegādāties tālaika reti dabūnamo kārumu - cīsiņu. Pie mums, mazpilsētā, ziniet, tikai par blatu, tikai priekšniekiem.... Apžēlojiet Cīsiņu, nenogaliniet, nosūtiet piespiedu darbā uz padomijas absurda muzeju!"

,,Trīs saujas sāls bērnu veselības kapā, lūk, ko nodara apsūdzētais mūsu valsts nākotnei!" - nerimās Apinītis.

,,Vai jūs maz sajēdzat, cik daudz darbaspēka vajadzīgs, lai no viena gaļas kilograma uztaisītu kilometru cīsiņu? Labāk laizīt sāli, nevis Nodarbinātības dienesta lieveni!" - argumentēja advokāts.

Te iejaucās pats apsūdzētais Cīsiņš.

,,Savā pēdējā vārdā es gribētu atvadīties no saviem labākajiem draugiem - sojas, baltmaizes un zaļajiem zirnīšiem, novēlēt turpmāku veiksmi emulgatoriem un stabilizatoriem un lūgt tiesu sekot vafeļu ražotāju piemēram. Viņi sava kritiķa - dāņu profesora portretu izmantoja jauna produkta ražošanā. Arī es labprāt piedalītos jaunos projektos, jo īpaši kino jomā. Iesaku Veselības ministrijai kopā ar Rīgas kinostudiju ražot filmu ciklu ,,Cīsiņš - bērnu bende", ,,Cīsiņa un Sardeles šausminošie nedarbi" un seriālu ,,Tikai nesaki man - cīsiņš"."

Tiesnesis izbrēca verdiktu: ,,Vēstures mēslainē šo maniaku!", izmeta miskastē slepus iekosto ,,cīsiņu mīklā" un aizgāja, dziedādams:
,,Ak, jūs, vielas, tumšās indes,
Ļaujiet no jums atpūsties.
Rīt jums jānāk tiesas priekšā,
Patiesība jāstāsta!"

POLITISKAIS SEKSS

         Izlasot lielākajā dienas avīzē virsrakstu ,,Koķetē, bet jāvārdu nedod", mums nerodas šaubas, ka tas ir par vēlēšanām, nevis latviešu seksa dzīves ieradumiem. Bet līdzība ar seksu šim procesam nenoliedzami ir.

Vēlēšanas ir kā vienas nakts sakars, kad izvēlamies partneri, izbaudam procesu un tad gaidam - būs sekas, vai tiksim cauri sveikā?  Tā nu pēcvēlēšanu sindroms plosās kopā ar leģionāru slimību un gripu, bet kas atstās nopietnākas sekas uz mūsu tautas veselību, to nepateiks pat ,,Ekstrasensu cīņu" dalībnieki.

Tagad sākusies valdības veidošanas priekšspēle. Kurš ar kuru un kādā kombinācijā? Divi jau esot tā kā vienojušies un trešā partnera meklēšanu turpināšot kopīgi. Hm, vai tad nav jūtams neķītrs zemteksts?!

Neizpaliek greizsirdīga lūrēšana durvju šķirbā, vai tikai slepus nenotiek kāda taustīšanās un meklēšanās pēc labāka un pareizāka partnera. Un notiek arī! Nākamajā dienā viens spēlētājs paziņo, ka trešais varbūt nebūšot, bet otrais būs kāds cits. Laikam pamēģinājuši stāties sakaros, bet nav paticis.... Ārkārtīgi aktīva intīmā dzīve tiem mūsu politiķiem!

Iesaku sieviešu zurnāliem jaunu testu - ,,Pasaki, kuru politisko līderi izvēlējies un pateiksim, kāda tu esi gultā."

Saskaņas centra vēlētājas kautrējas atzīties, ka patīk jaunais un smukais Nils, tāpēc pievelk krustiņu Urbanoviča onkulim. Citādi es nespēju izskaidrot lielo plusu skaitu šim politiķim. Dzīvojot līdzās vienam, sapņo par otru. Dzīvo prezidenta Bērziņa valstī, bet televīzijā skatās prezidentu Medvedevu. Bet ko dara Nils? Palūkojiet politiskā seksa labāko foto Dienas portālā, kur Ušakovs grābstās gar Āboltiņu. Velk viņam uz visu sarkano, ai, kā velk..

Zatlera reformu partijas vēlētāja mīl pārģērbties par medmāsu, un kopā ar Dakteri veiks ķirurģiskas operācijas oligarhu ķermeņos. Lai Latvija brīva no ļaundabīgajiem audzējiem!

Vienotības vēlētājas mīl stabilitāti. Nikni izsvītro bļaustīgo Kristovski, lai ļautos pieraduma laulības dzīvei ar stabili mierīgo Valdi.

Šlesera reformu partijas vienīgā vēlētāja Inese vairs nespīdēs ar dārgākajiem tērpiem Saeimas zālē. Viņai viens Dievs debesīs, viens Buldozers uz zemes. Āmen.

Nacionālā bloka vēlētājas Jāņu dienā met ar saviem vainadziņiem no kartona izgrieztam Dzintaram. Kura uzmet, tā drīkst piedalīties vēlēšanu nakts banketā.

Lai nu ko mēs katra būtu izvēlējušās vēlēšanu dienā, pati svarīgākā ir personīgā izvēle par to cilvēku, kas tev blakus vēlēšanu naktī. Kā teikts latviešu ticējumu grāmatā - ar kuru kopā novēlēsi, ar to nākamās vēlēšanas sagaidīsi!

PAR TĒTIEM

Ja nebūtu interneta, es neuzzinātu, ka ir Tēvu diena. Bet to, ka man ir tētis, to es atceros bieži. Pat 42 gadu vecumā, kad saplīst ūdenskrāns, vai notiek kāda cita praktiska nebūšana, skaidrs ir tas, ka jāzvana tētim un viņš zinās, kas tādos gadījumos darāms. Jo tētis var visu, vai ne?

Kad pavadīju tēti uz slimnīcu, pirmo reizi mūžā aizdomājos, ka vairojas to lietu skaits, ko tētis vairs nevar. Viņš noteikti vairs nevar mani noķert bēgot un pat, ja es ļautu viņam to izdarīt, viņš vairs nevar mani uzmest augstu gaisā. Bet tā paļāvības un drošības sajūta lidojumā man paliks vienmēr.

Bērnībā tētim svētkos dāvināju zīmējumu. Tagad varu uzdāvināt viņam veltītu fragmentu no lugas ,,Kapusvētku PR", kas oktobrī piedzīvos pirmizrādi. Lagzdiņu Jāņa lomā redzēsim Uldi Dumpi vai Jāni Skani.

****

Lagzdiņu Jānis velk reportieri Vilni, kurš ir pavisam slābans pēc pašbrūvētā nogaršošanas. Jānis viņu atstutē uz soliņa, nosēžas blakus.

Jānis. 

Ui, puika, bišku jāatpūšas. Tad iesim tālāk. Aizvedīšu mājās, mazliet atgulsies un tad vakarā ar manu Lienīti uz balli! Man ir tik smuka meita! Kā dzintars! ( Viļņa galva noslīd uz Jāņa pleca.) Jūs sadraudzēsieties. Tā tam jābūt, jo mēs tik labi izrunājāmies. Zin, tas man dzīvē visvairāk trūkst, tāda normāla veču saruna. Citādi toč jāiet uz kapiem ar tēva garu sarunāties. Bet, kad abi ar Lienīti man mazbērnus sagādāsiet, tad viss būs citādi, ar lielāku jēgu, tā teikt.

Paskaties, re, ( rāda tālumā)  tur ir mūsu māja, tur pa labi tāds pudurītis, tur senāk bija sievasmātes dzimtas nams. Bet zin kā, kolhozu laikos iemitināja mūs pie viņiem, sadalīja to mazo mājeli divām ģimenēm. Oi, kā sievasmāte mani ciest nevarēja! Kopš bērna kājas. Bet mums ar Annu pirmā buča jau 16 gados... Kad gāju armijā, viņas māte nelaida mani pavadīt. Iespundēja istabā! A es kāds švakais? Izgāzu durvis! Tā redz viņš ir, puikiņ... Tagad, ka tā apskatās, mājas pamestas, ne to meitu vairs, ne to durvju ko gāzt..

Kas te palicis? Tie lauku darbi, johaidī.. Tik rakt un zāģēt, tik pļaut un skaldīt, un vēl tā lopu kaušana. Puikiņ, es pat vistu normāli nevaru nokaut! Paņemu to nabaga kustonīti, aizeju nostāk aiz kūts, lai citi neredz, ka man taisni asaras acīs. Nocērtu tai vistai galvu, bet šamējā vēl skrien. Bez galvas! Pati skrien līdz nokrīt, bet tā galva uz mani tā pagriezusies un tāds pārmetums acīs… Šito sieviešiem nevar teikt, ja? Tā mana Anna… Kur tam sievišķim tas spars, vells ar ārā?! Ja es turpināšu skriet viņai līdzi, nokritīšu beigts, bet šī bizos tālāk, ka zāle aizsvilsies. Ir tai vecenei uguns, ir. Ta es viņu mīlu, to dullo sievišķi! Vispār, es teikšu tā, es esmu ideāls vīrs. Tikai viena nelaime - dzērājs! Tā viš ir, puikiņ. Zin, vienreiz nospļaušos un atmetīšu... Kad tie mazbērni būs... Iesim nu tālāk.

Jānis pieslien kājās Vilni un abi dodas tālāk.

ZINĀTNISKIE JOKDARI

Nopietni vīri un sievas baltos uzsvārčos supermodernā laboratorijā rīkojas ar sarežģītu aparatūru, lai rezultātus darītu zināmus tautai nesaprotamos terminos šauram profesionāļu lokam pieejamos žurnālos, tāds bija mans viedoklis par zinātniekiem, pirms izlasīju, ka Londonas ekonomikas skolas speciālisti pēc eksperimenta, kurā piedalījās 20 tūkstoši Lielbritānijas iedzīvotāju, noskaidrojuši, ka nedēļas visneveiksmīgākā diena ir otrdiena. Viņi joko, vai tiešām tas skaitās zinātnisks atklājums? Iegrimu mediju okeānā, lai izvejotu patiesību par zinātnes jautrajiem prātiem. Lūk!

Milānas universitātes zinātnieki ilgstošu pētījumu rezultātā noteikuši pašu spēcīgāko afrodiziaku - līdzekli, kas palielina dzimumdziņu, un izrādījies, ka uz libido vislabāko iespaidu atstāj šņabis ar kaviāru. Neticu, ka pētījumā iesaistījuši cilvēkus no ielas, gan jau paši uz sevi pārbaudīja!

Francijas zinātnieki pēc rūpīgiem pētījumiem nonākuši pie secinājuma, ka šampanieti glāzē vajadzētu ieliet līdzīgi, kā tas tiek darīts ar alu: turot glāzi slīpi, nevis taisni. Varbūt nākamais franču pētījums būs - lai ielietu glāzē šampanieti, vispirms tas jānopērk?!

Itāļu zinātnieki apgalvo, ka atraduši to, ko vīrieši meklē gadiem un bieži vien nesekmīgi - pašu jūtīgāko sieviešu zonu - punktu G. Patiesībā tas esot muskuļu audu sabiezinājums vagīnas priekšējā sieniņā un tā laukums ir apmēram 2 cm. Cik sieviešu viņi iztaustīja, tas netiek minēts...

Lai zinātniekiem neaptrūktos iedvesma dīvainu pētījumu veikšanai, ir īpašs apbalvojums - Šnēbeļa balva, kuru pasniedz par pētījumiem, kuri izraisa smaidu.

Piemēram, pagājušajā gadā Šnēbeļa balvu saņēma zinātniece, kura izgudroja ierīci vaļa puņķu savākšanai. 2009. gada balvu nopelnīja krūšturis, kuru nepieciešamības gadījumā var pārveidot par diviem respiratoriem. Vēl laureātos iekļuva Šveices zinātnieku grupa, kas mēģināja noskaidrot, ar kādu alus pudeli labāk dabūt pa galvu - tukšu vai pilnu. ,, Tukšās pudeles ir stiprākas par pilnām, taču gan vienas, gan otras ir spējīgas traumēt galvaskausu," tāds bija šī ,,svarīgā" pētījuma galaziņojums.

Balvu saņēmēju sarakstā mani favorīti ir entomologa Hostetlera darbs, kas ļauj identificēt kukaiņus pēc plankumiem, kurus tie atsitoties atstāj uz auto vējstikla, un metereologa Vonegūta raksts ,,Cāļu aiznešana kā vēju ātruma mērīšanas līdzeklis tornado laikā".

Sievietēm par prieku, Ročesteras universitātes pētījumā noskaidrots: ja vīrietim anoģenitālais attālums ( no ānusa līdz sēklinieku maisiņa beigām) ir vismaz kredītkartes garumā, apm. 5 cm, pastāv septiņas reizes lielāka iespēja, ka viņš spēs padarīt sievieti grūtu.

Latvijas zinātnieki varētu izpētīt, kā sievietes vēlmi tapt grūtai ietekmē uz iepriekšminētās kredītkartes esošā noguldījuma summa.

Balvu pasniedz septembrī. Vai mūsu valsts zinātnieki ir gatavi par to cīnīties?