ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

KATRAM SAVA ĀFRIKA

Reiz dzirdēju par ģimeni, kurā vīrs ir Dienvidāfrikā dzimis un audzis latvietis. Sāku interesēties par Dienvidāfriku, jo gribēju uzrakstīt ludziņu ne tikai par jauniem cilvēkiem, kuri atsakās no saviem sapņiem materiālu labumu dēļ, bet gribēju piešķirt stāstam interesantākas detaļas, izmantojot jauniegūtos iespaidus. Tomēr stāstā šādu detaļu ir maz, jo Dienvidāfrikas vēsture izrādījās tik pretrunu pilna, tik mums nezināma, ka pārāk sarežģīta šādai mazai ludziņai.

Tātad luga ir par jaunu pāri, kuri iepazinušies Lisabonā, tagad dzīvo Latvijā, kaldina savus lielos plānus, kuros vieta mākslai, arī revolucionārām idejām, bet to visu viņi upurē, lai varētu dzīvot rāmu mietpilsoņu dzīvīti.

Divi personāži, vecumā ap 20. Žans (Juan) un Aija.
Žanrs - drāma.
Apjoms 47 lpp.
Darbības vieta - jaunā pāra dzīvojamā istaba.




4.aina

Pēc seksa abi pusguļus atlaidušies uz dīvāna, mīļi apķērušies.

AIJA.

         Kā tu domā, mēs vēl kādu reizi aizbrauksim uz Lisabonu?

ŽANS.

         Kāpēc?

AIJA.
Izstaigātu vēlreiz tās vietas, kur staigājām pirmoreiz.

ŽANS.

         Nesaprotu, kāpēc tas vajadzīgs.

AIJA.

         Man pietrūkst romantikas un piedzīvojumu! Kāpēc tu to nesaproti?

ŽANS.

         Man pietrūkst pornogrāfijas varbūt.

AIJA.

         Kā tu runā?!

ŽANS.

         Nepūties. Tas bija joks.

AIJA.

         Nesaprotu tādus jokus.

ŽANS.

         Mēs varētu aizbraukt uz Lisabonu, ja man būtu daudz naudas.

AIJA.

         Atkal tā nauda...

ŽANS.

         Jā, atkal! Tu dažkārt runā tā, it kā tevi neinteresētu jaunas kleitas, tusiņi. Tas ir par velti? Nē, protams. Atzīsties beidzot, ka tēvs tev vēl dod naudu!

AIJA.

         Tikai mazliet. Viņš uzskata, ka man pašai arī kaut kas jānopelna.

ŽANS.

         Viņš uzskata, ka man vajadzētu vairāk pelnīt.

AIJA

         Beidz par to satraukties.

ŽANS.

         Tu pati saki - vajag runāt par to, kas satrauc, jābūt atvērtākam. Es saku - mums vajag naudu. Mums, ne tikai man.


AIJA.

         Nu, labi, tev ir taisnība. Un?

ŽANS.

         Padomā par to, ko teicu.

AIJA.

         Tas nav tik vienkārši.

ŽANS.

         Mīļā, bet manis dēļ..

Žans noliecas, lai noskūpstīt Aiju. Dzirdams, kā sētā ieslēdzas autosignalizācija. Žans pielec kājās.

ŽANS.

         Manējā!

Signalizācija apklust. Aija pastiepj rokas uz Žana pusi kā aicinot pie sevis. Žans pasmaida un dodas pie viņas. Atkal ieslēdzas autosignalizācija. Žans saspringst.

AIJA.

         Paskaties, kas tur notiek.

ŽANS.

         Tagad nē!

AIJA.

         Kāpēc?

 ŽANS.

         Nav labi.

AIJA.

         Tāds kā dīvains.

Aija pieceļas un dodas uz loga pusi. Signalizācija apklust. Žans notver Aiju aiz rokas, tad pastumj atpakaļ uz dīvāna pusi. Žans izslēdz gaismu. Žans pieiet pie loga, bet turas tā, lai viņu neredzētu no ārpuses un cenšas palūkoties ārā.

AIJA.

         Paskaties taču normāli, varbūt zog tavu superauto!

ŽANS.

         Viss ir kārtībā.

AIJA.

         Kas ir kārtībā? Pēc tavas izbiedētās sejas nemaz neliekas, ka ir kārtībā!

ŽANS.

         Man nav bail!

Signalizācija ieslēdzas atkal un ir redzams, ka Žanam tiešām ir bail, kaut viņš cenšas to neizrādīt.

AIJA.

         Tu no manis kaut ko slēp! Ar kādiem bandītiem tu esi sapinies?

ŽANS.

         Neesmu.

AIJA.

         Tad izej ārā paskatīties!

ŽANS.

         Tu gribētu, lai man kas notiek?

AIJA.

         Piemēram, kas? Pastāsti! Viņi tev draud?

ŽANS.

         Ja tevi tiešām satrauktu, tu censtos palīdzēt.

AIJA.

         Varbūt vienkārši sabojājusies signalizācija!

ŽANS.

         Nekas nav bojāts. Viss ir salabots un kārtībā.

AIJA.

         Varbūt tur plosās melno BMW nīdēji. Tie, kuri tāpat kā tu, sapņo kopš bērnības par tādu auto, bet tā arī nav varējuši..

Aija nepabeidz teikumu, jo dzirdams milzīgs blīkšķis. Žans atsprāgst no loga, saķer Aiju, nogrūž pie zemes, arī pats noguļas. Dzirdams, kā dauza mašīnu. Dzirdams, kā izbirst auto loga stikli. Žans un Aija guļ pie zemes. Pēc brīža Aija paceļ galvu. Žans arī pieceļas. Abi apsēžas, atspieduši muguras pret sienu.

AIJA.

         Zvani policijai!

ŽANS.

         Nevar.

AIJA.

         Tad zvanam manam tēvam! Viņš zinās, kas jādara!

ŽANS.

         Nekad! Pats tikšu galā.

AIJA.

         Kā? Tu esi tā sabijies, ka pat pie loga nevari pieiet. Kā tu domā tikt galā?!

ŽANS.

         Es to izdarīšu!

AIJA.

         Man ir bail.

ŽANS.

         Es varu!

AIJA.

         Ko tu vari? Tu sapinies ar kaut kādiem bandītiem un viņi varbūt tagad nāk augšā pa trepēm. Es zvanu policijai!

Aija grib paķert telefonu, bet Žans neļauj.

ŽANS.

         Es zinu, kas jādara! Jāpagaida!

AIJA.

         Ko gaidīt? Es visu laiku kaut ko gaidu! Es gaidu, kad sāksies normāla dzīve! Es vairākus mēnešus gaidu, kad tu atradīsi normālu darbu! Es gaidu, kad man vairs nebūs jāklausās vecāku runās par to, ka nevajadzēja man ar tevi precēties!

ŽANS.

         Nekliedz tik skaļi! Mūs var sadzirdēt!

AIJA.

         Kas?

 ŽANS.

         Viņi!

AIJA.

         Gļēvulis! Pat mūsu pakurlā kaimiņiene mūs nedzird. Nobijies kā tāds sīks puišelis!

ŽANS.

         Shout up!

AIJA.

         Gļēvulis! Gļēvulis! Gļēvulis!

ŽANS.

         Pati tāda! Kā problēma, tā pie mammītes un tētuka!

AIJA.

         Tā nav!

ŽANS.

         Tagad mums ir iespēja kaut ko izdarīt pašiem, tikt pie naudas, tu esi gļēvule, nevari piedalīties, vai tad ne?

AIJA.

         Ja es to darīšu, tad ne jau, lai pierādītu kādu tur savu stulbo drosmi!

ŽANS.

         Tātad piedalīsies?

 AIJA.

         Liec mani mierā! Es tagad iešu un apskatīšos, kas tur ārā notiek! To es izdarīšu! Man nav bail!

ŽANS.

         Man arī nav! Pagaidi!

Žans saķer Aiju aiz rokas, piegrūž pie sienas, cieši tur.

AIJA.

         Laid vaļā!

ŽANS.

         Zaķīt, izdari to manis dēļ! Lūdzu! Piedalies. Es darīšu visu, lai tev nenotiktu nekas slikts. Tā ir mana iespēja uzvarēt, būt bagātam. Mīļum, lūdzu, manis dēļ..

Žans noslīd pie Aijas kājām un cieši apķer. Aija noglāsta Žana galvu, acīmredzami apmierināta ar pozu, kādā abi atrodas.

Fragmenta beigas.

Bildes no S. Dovgānes diplomdarba izrādes 2014.gadā Kultūras koledžā.







Lugas pilns teksts publicēts


Par autores citiem darbiem  Lugu bibliotēka

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana