Tātad luga ir par jaunu pāri, kuri iepazinušies Lisabonā, tagad dzīvo Latvijā, kaldina savus lielos plānus, kuros vieta mākslai, arī revolucionārām idejām, bet to visu viņi upurē, lai varētu dzīvot rāmu mietpilsoņu dzīvīti.
Divi personāži, vecumā ap 20. Žans (Juan) un Aija.
Žanrs - drāma.
Apjoms 47 lpp.
Darbības vieta - jaunā pāra dzīvojamā istaba.
4.aina
Pēc
seksa abi pusguļus atlaidušies uz dīvāna, mīļi apķērušies.
AIJA.
Kā
tu domā, mēs vēl kādu reizi aizbrauksim uz Lisabonu?
ŽANS.
Kāpēc?
AIJA.
Izstaigātu vēlreiz tās
vietas, kur staigājām pirmoreiz.
ŽANS.
Nesaprotu,
kāpēc tas vajadzīgs.
AIJA.
Man
pietrūkst romantikas un piedzīvojumu! Kāpēc tu to nesaproti?
ŽANS.
Man
pietrūkst pornogrāfijas varbūt.
AIJA.
Kā
tu runā?!
ŽANS.
Nepūties.
Tas bija joks.
AIJA.
Nesaprotu
tādus jokus.
ŽANS.
Mēs
varētu aizbraukt uz Lisabonu, ja man būtu daudz naudas.
AIJA.
Atkal
tā nauda...
ŽANS.
Jā,
atkal! Tu dažkārt runā tā, it kā tevi neinteresētu jaunas kleitas, tusiņi. Tas
ir par velti? Nē, protams. Atzīsties beidzot, ka tēvs tev vēl dod naudu!
AIJA.
Tikai
mazliet. Viņš uzskata, ka man pašai arī kaut kas jānopelna.
ŽANS.
Viņš
uzskata, ka man vajadzētu vairāk pelnīt.
AIJA
Beidz
par to satraukties.
ŽANS.
Tu
pati saki - vajag runāt par to, kas satrauc, jābūt atvērtākam. Es saku - mums
vajag naudu. Mums, ne tikai man.
AIJA.
Nu,
labi, tev ir taisnība. Un?
ŽANS.
Padomā
par to, ko teicu.
AIJA.
Tas
nav tik vienkārši.
ŽANS.
Mīļā,
bet manis dēļ..
Žans
noliecas, lai noskūpstīt Aiju. Dzirdams, kā sētā ieslēdzas autosignalizācija.
Žans pielec kājās.
ŽANS.
Manējā!
Signalizācija
apklust. Aija pastiepj rokas uz Žana pusi kā aicinot pie sevis. Žans pasmaida
un dodas pie viņas. Atkal ieslēdzas autosignalizācija. Žans saspringst.
AIJA.
Paskaties,
kas tur notiek.
ŽANS.
Tagad
nē!
AIJA.
Kāpēc?
Nav
labi.
AIJA.
Tāds
kā dīvains.
Aija
pieceļas un dodas uz loga pusi. Signalizācija apklust. Žans notver Aiju aiz
rokas, tad pastumj atpakaļ uz dīvāna pusi. Žans izslēdz gaismu. Žans pieiet pie
loga, bet turas tā, lai viņu neredzētu no ārpuses un cenšas palūkoties ārā.
AIJA.
Paskaties
taču normāli, varbūt zog tavu superauto!
ŽANS.
Viss
ir kārtībā.
AIJA.
Kas
ir kārtībā? Pēc tavas izbiedētās sejas nemaz neliekas, ka ir kārtībā!
ŽANS.
Man
nav bail!
Signalizācija
ieslēdzas atkal un ir redzams, ka Žanam tiešām ir bail, kaut viņš cenšas to
neizrādīt.
AIJA.
Tu
no manis kaut ko slēp! Ar kādiem bandītiem tu esi sapinies?
ŽANS.
Neesmu.
AIJA.
Tad
izej ārā paskatīties!
ŽANS.
Tu
gribētu, lai man kas notiek?
AIJA.
Piemēram,
kas? Pastāsti! Viņi tev draud?
ŽANS.
Ja
tevi tiešām satrauktu, tu censtos palīdzēt.
AIJA.
Varbūt
vienkārši sabojājusies signalizācija!
ŽANS.
Nekas
nav bojāts. Viss ir salabots un kārtībā.
AIJA.
Varbūt
tur plosās melno BMW nīdēji. Tie, kuri tāpat kā tu, sapņo kopš bērnības par
tādu auto, bet tā arī nav varējuši..
Aija
nepabeidz teikumu, jo dzirdams milzīgs blīkšķis. Žans atsprāgst no loga, saķer
Aiju, nogrūž pie zemes, arī pats noguļas. Dzirdams, kā dauza mašīnu. Dzirdams,
kā izbirst auto loga stikli. Žans un Aija guļ pie zemes. Pēc brīža Aija paceļ
galvu. Žans arī pieceļas. Abi apsēžas, atspieduši muguras pret sienu.
AIJA.
Zvani
policijai!
ŽANS.
Nevar.
AIJA.
Tad
zvanam manam tēvam! Viņš zinās, kas jādara!
ŽANS.
Nekad!
Pats tikšu galā.
AIJA.
Kā?
Tu esi tā sabijies, ka pat pie loga nevari pieiet. Kā tu domā tikt galā?!
ŽANS.
Es
to izdarīšu!
AIJA.
Man
ir bail.
ŽANS.
Es
varu!
AIJA.
Ko
tu vari? Tu sapinies ar kaut kādiem bandītiem un viņi varbūt tagad nāk augšā pa
trepēm. Es zvanu policijai!
Aija
grib paķert telefonu, bet Žans neļauj.
ŽANS.
Es
zinu, kas jādara! Jāpagaida!
AIJA.
Ko
gaidīt? Es visu laiku kaut ko gaidu! Es gaidu, kad sāksies normāla dzīve! Es
vairākus mēnešus gaidu, kad tu atradīsi normālu darbu! Es gaidu, kad man vairs
nebūs jāklausās vecāku runās par to, ka nevajadzēja man ar tevi precēties!
ŽANS.
Nekliedz
tik skaļi! Mūs var sadzirdēt!
AIJA.
Kas?
Viņi!
AIJA.
Gļēvulis!
Pat mūsu pakurlā kaimiņiene mūs nedzird. Nobijies kā tāds sīks puišelis!
ŽANS.
Shout
up!
AIJA.
Gļēvulis!
Gļēvulis! Gļēvulis!
ŽANS.
Pati
tāda! Kā problēma, tā pie mammītes un tētuka!
AIJA.
Tā
nav!
ŽANS.
Tagad
mums ir iespēja kaut ko izdarīt pašiem, tikt pie naudas, tu esi gļēvule, nevari
piedalīties, vai tad ne?
AIJA.
Ja
es to darīšu, tad ne jau, lai pierādītu kādu tur savu stulbo drosmi!
ŽANS.
Tātad
piedalīsies?
Liec
mani mierā! Es tagad iešu un apskatīšos, kas tur ārā notiek! To es izdarīšu!
Man nav bail!
ŽANS.
Man
arī nav! Pagaidi!
Žans
saķer Aiju aiz rokas, piegrūž pie sienas, cieši tur.
AIJA.
Laid
vaļā!
ŽANS.
Zaķīt,
izdari to manis dēļ! Lūdzu! Piedalies. Es darīšu visu, lai tev nenotiktu nekas
slikts. Tā ir mana iespēja uzvarēt, būt bagātam. Mīļum, lūdzu, manis dēļ..
Žans
noslīd pie Aijas kājām un cieši apķer. Aija noglāsta Žana galvu, acīmredzami
apmierināta ar pozu, kādā abi atrodas.
Fragmenta beigas.
Bildes no S. Dovgānes diplomdarba izrādes 2014.gadā Kultūras koledžā.
Bildes no S. Dovgānes diplomdarba izrādes 2014.gadā Kultūras koledžā.
Lugas pilns teksts publicēts
Par autores citiem darbiem Lugu bibliotēka
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru