SAPŅU PLUDMALE

Parasti latviešu lugās darbība notiek lauku mājās. Bet es gribēju uzrakstīt ko neparastu. Divas pensionāres cietumā - vai gana neparasti? Lai vēl vairāk sev sarežģītu dzīvi, uzrakstīju par to komēdiju. Kāpēc ne? Optimistisku un enerģisku sievieti nekādas cietuma sienas neierobežos!

Kādā sieviešu cietuma kamerā satiekas Vija un Judīte, katra ar savu stāstu par nokļūšanu aiz restēm. Bet Vijai ir kāds slepens nodoms, realizējams kopā ar cietuma apsargu Edgaru.
Lugā notiek spiegošana, zāļošana, teātra šovs un vīriešu striptīzs.

Personāži -  2 sievietes gados un 1 vīrietis tādā vecumā, lai derētu vienai no viņām par dēlu.
Norises vieta - viena - cietuma kamera N.6
Laiks - mūsdienas.
Apjoms - 38 lpp.
Tēma - vientulība, draudzība.

Fragments.

Vijas gulta ir saklāta armijas cienīgā rūpībā un zem tās ir tikai viens koferis, bet Judītes gultas apkārtne atgādina apģērbu veikalu, arī blakus stāvošais galdiņš nokrauts ar kosmētikas līdzekļiem. Virs viņas gultas ir liels un krāsains plakāts, uz kura attēlota pludmale, kuras smiltīs atrodas atpūtnieku krēsli, tālumā redzams okeāns, kalni, palmas. Uzraksts ,,Welcome to Carribian"( Sveicināti Karību salās) Uz Vijas galdiņa nolikta maza puisēna fotogrāifija.

VIJA.  Kā tev vispār ļāva ņemt līdzi tik daudz lupatu?!

JUDĪTE. Tās nav nekādas lupatas!

VIJA. ( dodas pie Judītes gultas) Kas tad te ir?

JUDĪTE. Neaiztiec!

VIJA. Bail, ka nosmērēšu? ( grābj segu, Judīte cenšas neļaut, abas saķer katra savā galā, velk) Varbūt tur slēpjas tie sazagtie tūkstoši, ko?

JUDĪTE. Nav tur naudas!

VIJA. Kur tad ir? (izdodas izvilkt no lupatu kaudzes vecmodīgu korseti)

JUDĪTE. Atdod! ( izmisīgi cenšas atņemt košo, bet veco apģērba gabalu)

VIJA. Ko tādu turi?! Ar neapbruņotu aci redzams, ka tu tajā nevari ielīst!

JUDĪTE. Tā ir piemiņa no mammītes!

VIJA. Mammas korsete?!

JUDĪTE. Mammas šūta korsete! Atdod!

Atveras kameras durvis un ienāk cietumsargs Edgars. Vija un Judīte pārstāj cīnīties ap korseti, tā paliek Judītes rokās, elso aiz piepūles.

EDGARS. Kas te notiek?

VIJA. Nu, meitenes grib sapucēties. Nevaram sadalīt.

JUDĪTE. Tā ir mana. ( paslēpj korseti aiz muguras)

EDGARS. ( izstiepj roku, Judīte iedod korseti, viņš to aplūko, samulst un fiksi atdod atpakaļ)

Skaidrs.

VIJA. Nu ja, ka skaidrs, ka viņa tajā nevar ielīst!

EDGARS. Apklust! Pie savām gultām nostāties. Mutes ciet. Skaidrs?

 Vija un Judīte nostājas pie savām gultām, Edgars apstaigā kameru, apskatīdams, vai viss ir kārtībā.

EDGARS. Apsūdzētās Vija Spēkaine un Judīte Broša! Ir kādas sūdzības?

VIJA. Ja liek mutes turēt ciet, tad sūdzības izteikt nevar.

EDGARS. Tagad drīkst runāt. Tikai mierīgi. Skaidrs?

JUDĪTE. Es gribu, lai mani pārceļ uz citu soda izciešanas vietu.

VIJA. Aha, palūdz, lai tevi uz Karību salām pārceļ!

EDGARS. (Judītei) Kāpēc?

JUDĪTE. Viņa mani terorizē.

EDGARS. Kā tas notiek?

JUDĪTE. Viņa tā joko, ka man drīz būs visi mati sirmi.

VIJA. Kuri? No pārpīlētas krāsošanas tev tur daudz nav palicis.

JUDĪTE. Dzirdējāt? Un tā visu laiku!

EDGARS. Skaidrs.

JUDĪTE. Tā ir psiholoģiska iespaidošana. Es zinu. Esmu par to lasījusi.

EDGARS. Vai ir kādas aizdomas, kāpēc viņa tā dara?

JUDĪTE. Tāpēc, ka pietrūkst takta un izglītības.

EDGARS. Skaidrs.

VIJA. Kļūdu atzīstu. Lūdzu man sagādāt grāmatu par pieklājīgu izturēšanos sabiedrībā.

JUDĪTE. (ironiski) Vai tad nabaga strādnieku bērns māk lasīt?

EDGARS. Mutes ciet! (Judītei) Jūs tagad dosieties mazā pastaigā. Piecas minūtes staigāsiet pa gaiteni, tepat aiz durvīm. Skaidrs?

JUDĪTE. Skaidrs. Bet ko darīs viņa?

EDGARS. Mēs nopietni aprunāsimies.

JUDĪTE. Ceru, ka spīdzināsiet.

EDGARS. Ejiet! Gaitenī ir apsardze un novērošanas kameras. Ne soli prom!

Edgars izstumj Judīti pa durvīm, aiztaisa tās un tuvojas Vijai.

EDGARS. Tev bija uzdevums sadraudzēties! Kāpēc tu strīdies ar viņu?

VIJA. Iegrūdi mani pie kaut kādas afēristes un man viņai rokas jābučo?!

EDGARS. Tā nav pareizā attieksme, skaidrs?

VIJA. Uzdevums bija izdibināt, kur paslēpta nauda. Kā es to daru, tā ir mana problēma.

EDGARS. Un kā veicas? Neizskatās, ka tava metode darbojas.

VIJA. Viņa sapņo nokļūt Karību salās.

EDGARS. Es arī! Nu un?

VIJA. Pārbaudiet, varbūt kādā no turienes bankām viņai ir konts!

EDGARS. Nav! Visa ekonomiskā nodaļa sēdēja lielā papīru kaudzē, meklēdama banku datus. Nekā!

VIJA. Viņa bijusi gudra grāmatvede.

EDGARS. Skaidrs. Visus apmānījusi, ka ir tāda veca māmuļa, kura tikai parakstīs papīrus, jautājumus neuzdodot. Bet nekā! Aptina visus ap pirkstu!

VIJA. Policiju arī.

EDGARS. Neviens netic, ka viņa to darījusi tikai sevis dēļ. Tur jābūt vēl kaut kam! Iespējams, tā nauda iedota kādam citam. Mēs smagi strādājam, bet nekā.

VIJA. Kā tad. Tik smagi strādājat, ka paša māte cietumā jāliek.

EDGARS. Mammu, izbeidz šitos pārmetumus! Tu pati piekriti piedalīties izmeklēšanas eksperimentā. Domā, man patīk izlikties par cietumsargu?

VIJA. Labi, labi, es jau neko. Tevis dēļ ne tikai to. Vai mājās viss kārtībā?

EDGARS. Jā.

VIJA. Atceries, kad izēdīsi zupu lielajā katlā, paskaties saldētavā, tur ir kotletes.

EDGARS. ( izvairīgi) Skaidrs.

VIJA. Nekas tev nav skaidrs! Parasti netiec galā, visu sapurgā. Tās var likt uzreiz uz pannas...

EDGARS. ( pārtrauc, satraukti) Es zinu! Labāk domā, kā pielabināties Judītei.

VIJA. Ko tu nervozē? Tāds noguris izskaties. Slikti guli?

EDGARS. Mammu, ja tu netiksi pie informācijas, ar mani būs cauri.

VIJA. Ja tevi nepaaugstinās amatā tagad, varēsi vēlāk, kādā citā uzdevumā izcelties.

EDGARS. Nesaprotu. Tev te patīk, vai? Ja nevēlies pēc iespējas ātrāk tikt prom?

VIJA. Zini, ir vismaz ar ko parunāt! Nav nedēļām jāgaida, ka dēls varbūt atcerēsies ienāk mammas istabā, apsēdīsies, mierīgi parunāsies.

EDGARS. Man jāstrādā! Tu pati mani pierunāji stāties juristos, bet tagad visu laiku pārmet, ka man tāds darbs, kurā nevar sēdēt mājās pie mammas.

VIJA. Es zinu, dēliņ, zinu.. Vai man dieniņ! Bet manas orhidejas? Aplēji?

EDGARS. Tu teici, ka reizi nedēļā. Tagad tikai otrā diena, kad esi te.

VIJA. Bet tu pacenties atcerēties.

EDGARS. Man mobilajā uz atgādinājuma uzlikts. Atgriežamies pie galvenā, pie uzdevuma.

VIJA. Varbūt iebarot kādas tabletes?

EDGARS. Kādas?!

VIJA. Filmās rāda. Ir tādas, kas cilvēkam liek runāt, runāt, līdz izpļāpā visus noslēpumus.

EDGARS. Filmās rāda arī spīdzināšanu.

VIJA. To es neskatos. Tad es eju uz virtuvi pēc tējas. Labāk dabū tās tabletes!

EDGARS. Labāk panāc uzticēšanos, lai labprātīgi izstāsta. Satuvinieties kā divas sievietes vienādā vecumā.

VIJA. Tu gribi, lai es te gadu sēžu? Vai tiešām es tev tā traucēju dzīvot?

EDGARS. Mamm, ko tu izdomā! Vienkārši, man ir sava dzīve, es nevaru visu laiku būt pie tevis.

VIJA. Mana dzīve ir kā vieninieka kamerā.

EDGARS. Mamm, sarunāsim tā. Paveiksi uzdevumu, apsolu, ka aizbrauksim kaut kādā ceļojumā. Kaut vai uz tām Karību salām. ( pamāj uz plakāta pusi)

VIJA. Tas būtu jauki. Tās Karību salas varētu būt gana dārgs brauciens.

EDGARS. Pēc šitā darbiņa mums būs arī nauda, skaidrs?

VIJA. Kāda nauda?

EDGARS. Alga man būs lielāka, vai tad nav skaidrs? Tagad man jāiet. Judīte tūlīt nāks atpakaļ.

VIJA. Kad es tevi atkal satikšu?

EDGARS. Es esmu tepat. Bet nedrīkstu nākt bieži. Skaidrs?

VIJA. Skaidrs. Bet padomā par tām tabletēm.

EDGARS. Labi, apjautāšos speciālistiem.

Edvards dodas prom.

VIJA. Iedod mammītei buču uz atvadām!

Kad Edgars pieliecas, lai nobučotu, Vija stipri apķeras, pieglaužas dēla krūtīm. Tai mirklī nāk iekšā Judīte un pārsteigta apstājas, iekliedzas.

Fragmenta beigas.

Pilns lugas teksts pieejams sazinoties ar autori

vai 

sellfy.com/sapņu pludmale

Par autores citiem darbiem  Lugu bibliotēka

Miglains, bet mīlīgs foto no ,Sapņu pludmales" pirmizrādes Codē.