Tā nu divatā ar Ivaru Šternu viņi to kādu laiciņu spēlēja un pat aizbrauca viesizrādēs uz ārzemēm.
Žanrs - komēdija.
Apjoms - 25 lpp.
Divi personāži.
GUNDEGA aktrise, tuvu pensijas gadiem
ARVĪDS viņas vīrs, pensionēts baletdejotājs
Tēma - mīlestība, tā vajadzīga visiem un vienmēr!
Fragments.
1.aina
Dzīvojamā istaba.
Arvīds sēž klubkrēslā līdzās galdiņam, uz
kura uzmesta negludinātas veļas kaudze. Arvīds parakņājas veļas kaudzē, atrod
savas zeķes, saliek kaudzē. Viņš nopūšas, koncentrējas, lai atrastu katrai
zeķei savu pāri.
Ienāk Gundega.
Gundegai rokās liels puķu pušķis.
ARVĪDS.
( ar uzspēlētu prieku)
Tik ātri mājās?
GUNDEGA.
( drūmi)
Iet atpakaļ?
ARVĪDDS.
Nē, dārgā, es tikai tā... Parasti
izrāde beidzas piecas pāri desmitiem.
GUNDEGA.
Tev viss ir parasti... Man bija
neparasts vakars! Uzklausīju trīs minūšu ovācijas un septiņpadsmit ,,Bravo“
kliedzienus. Bet izrāde īsāka, jo fināls tika sabojāts.
Gundega iemet Arvīdam rokās puķes,
noslidina no pleciem apmetni, kurš nokrīt zemē. Arvīds to paceļ.
ARVĪDS.
Kas notika?
Arvīds liek ziedus jau iepriekš
sagatavotajā vāzē.
GUNDEGA.
Izrādes traģiskajā brīdī, tuvu
finālam, kad es kāpju uz kraujas, lai beigtu savu dzīvi, skatuvnieki matraču
vietā, kur parasti piezemējos, bija batutu nolikuši. Tā nu es tur lidinājos
pāris reizes. Bet es neļāvu sabeigt savu lomu! Lidojuma laikā es atveidoju zemes
būtnes pārtapšanu eņģelī. Diemžēl no skatītāju puses aiz dekorācijas vairāk
bija redzamas manas kājas, nevis seja.
Gundega apsēžas krēslā, Arvīds velk nost
viņai zābakus, apvelk čībiņas.
ARVĪDS.
Tas droši vien bija iespaidīgs skats.
Bet mums, reiz baletā ,,Aikāsāp“, tajā skatā, kur visādi dzīvnieciņi parādās,
Sašiņš bija tā piedzēries, ka ne soli paspert. Izdomāja par Nāvi pārģērbties.
Uzvilka skeleta tērpu, paņēma rokā izkapti, pret ko atbalstīties un apsēdās uz
skatuves maliņas. Un aizmiga! Aina beidzas, viss baleta uzvedums beidzas, bet
Nāve vēl aizvien sēž aizmigusi. (iesmejas)
Kolektīvs izdomāja sodīt viņu, atstājot uz skatuves, līdz pamostas viens un
pārbijies. Bet vēlu vakarā nāk apkopēja. Kad viņa iededz zālē gaismu, Sašiņš
uztrūkstas un ceļas kājās, izkapti vicinādams. Apkopēju aizveda ar ātrajiem.
Arvīds smejas par savu stāstu. Gundega
nepievienojas jautrībai.
GUNDEGA.
Tu man to stāsti desmito reizi. (Arvīds
apklust.) Kur mana sula?
ARVĪDS.
Tūlīt atnesīšu. Viss jau gatavs.
Arvīds aizsteidzas, Gundega uzmet
sapīkušu skatu žurnālam.
GUNDEGA.
( pārmetoši, uz Arvīda pusi)
Atkal iztērējies žurnāliem? Ceru, ka
nopirki visu, kas bija sarakstā, ko tev iedevu.
ARVĪDS.
( no virtuves puses)
Kafijai bija akcijas cena. Izdevās
ietaupīt. Tad nu sev atļāvos mazu prieciņu.
GUNDEGA.
Kā tāds zemnieks, tikai par dārzu
spēj pavasarī domāt.
Arvīds atnes uz paplātes uzliktu sulas
glāzi.
ARVĪDS.
Tur ir par jaunām burkānu šķirnēm. Esot
sulīgākas. Puķes visādas interesantas. Es šodien pārskatīju gladiolu sīpolus,
izskatās, viss kārtībā, stādīšu nākamnedēļ.
Gundega dzer sulu. Arvīds gaida
atsauksmi.
GUNDEGA.
Kas tur klāt?
ARVĪDS.
Biete. Esot ļoti veselīgi. Īpaši, ja
pašaudzētas. Varbūt es varētu bietītes šogad iestādīt?
GUNDEGA.
Nē. Tā jau nav vietas, kur
sauļoties, visur burkāni, kāļi un ķirbji.
ARVĪDS.
Kāļu nav.
GUNDEGA.
Man vienalga, kā tos bumbuļus sauc!
Visur dobes, nav kur atgulties. Labāk šūpuļtīklu iekar!
ARVĪDS.
Labi. Kā vēlies. Virtuvē uz palodzes
šodien kressalātus iesēju, būs tev uz maizītes vitamīni.
GUNDEGA.
Skatītāju aplausi ir mani vitamīni.
Arvīds veic ikvakara Gundegas plecu
masāžu.
ARVĪDS.
Mugura nesāp?
GUNDEGA.
Nē! Nekas man nesāp! Neesmu vēl tik
veca.
ARVĪDS.
Es to tā nedomāju.
GUNDEGA.
Kā lai zin, ko tu domā. Pavasaris klāt. Zini, kas par to
liecina spilgtāk par pumpuriem koku zaros? Teātra jaunās skuķes plikas staigā.
Ne kauna, ne goda. Kaut kādas šļobenes kājās, vēders pliks. Uz gurniem kaut kas
nesaprotams – josta jau beigusies, bet svārki vēl nav sākušies. Pliks dibens!
ARVĪDS.
Tiešām?!
GUNDEGA.
Večiem jau siekalas tek, kā nu ne!
ARVĪDS.
Lai meitenes pucējas, kas tur
slikts?
GUNDEGA.
Ar cieņu pret mākslas telpu
jāģērbjas. Agrāk nedrīkstēja ielas apavos uz skatuves kāpt. Smiļģis nekad to
nebūtu pieļāvis!
ARVĪDS.
Bet par plikiem dibeniem nekādi
noteikumi nebija arī agrāk.
GUNDEGA.
Apnikuši tavi stulbie jociņi. Gribu
uz Parīzi! Parīzietes prot ģērbties ar gaumi, parīzieši prot izteikt
komplimentus savām dāmām. Un visur, kur vien skaties, mākslas un kultūras aura.
Visur!
ARVĪDS.
Arī imigrantu apdzīvotajos rajonos?
GUNDEGA.
Tev neizdosies sabojāt manus sapņus.
ARVĪDS.
Cik vēl vajag ceļojumam?
GUNDEGA.
Kādus 300. Iedomājies, tikai
trīssimts soļu līdz Parīzei! Padod man mīļkladīti.
Arvīds pasniedz apbružātu kladīti, kurā
salīmētas bildes, apraksti par Parīzi. Laimīgi un sapņaini smaidot, Gundega
šķirsta lapas, aplūko fotogrāfijas. Arvīds masē Gundegas kāju pēdas.
ARVĪDS.
Kāpēc tev vajag tik daudz naudas
līdzi?
GUNDEGA.
Tas ir daudz?! Tādiem nabagiem kā
tev tas liekas daudz! Es negribu aizbraukt kā nabadzīte. Gribu iet uz
kafejnīcu, kaut ko nopirkt smalkā modes apģērbu veikalā.
ARVĪDS.
Parīzē ir skaista opera.
GUNDEGA.
Zinu! Gaidu, kad grāmatnīcā būs
atlaides ceļvežiem. Tur ir viens, ko katru reizi aplūkoju, pašķirstu bildes.
Dārgs. Bet tik skaists! Daudz praktisku padomu par muzejiem, restorāniem,
iepirkšanos...
ARVĪDS.
Kad bijām viesizrādēs Francijā...
GUNDEGA.
( pārtrauc)
Es negribu atkal un atkal klausīties
tavus stāstus par to, kur tu esi bijis viesizrādēs! Vai tu neesi ievērojis, kā
tu uzvedies viesībās? Kā piemin kādu valsti, tā sāc plātīties, ko tu esi tur
darījis viesizrādēs. Tu neļauj citiem padalīties iespaidos par valsti, kur viņi
bijuši pagājušajā nedēļā, jo stāsti par to, kā tur ir bijis pirms divdesmit
gadiem. Baigi visus tas interesē, ko?
Arvīds pārtrauc masāžu.
ARVĪDS.
Ko tev teica par nākamo sezonu?
GUNDEGA.
Pagaidām nekā nopietna. Biju pie
direktora un teicu, ka uz maniem pleciem daudzus gadus balstījies teātra
repertuārs, arī tagad jūtos gatava nopietniem izaicinājumiem. Protams, režisori
jau tagad vairs nav tādi kā agrāk. Jauni šmurguļi, kas neko nejēdz no mākslas.
ARVĪDS.
Tev solīja Vecmāmiņas lomu
,,Sarkangalvītē“.
GUNDEGA.
Es esmu Džuljetu un Anglijas
karalieni spēlējusi, es lai spēlētu veceni?! Atteicos. Ja vajag, es vēl
Sarkangalvīti varētu nospēlēt!
ARVĪDS. (noburkšķ)
Ja cepurīti līdz pleciem uzmauc.
GUNDEGA.
Ko tu tur murmini?
ARVĪDS.
Tu vari visu, es saku.
GUNDEGA.
To vecmāmuļu tagad Ozolēna spēlēs. Viņas jaunajām zobu protēzēm vairāk
piestāvētu vilka loma!
ARVĪDS.
Es viņu tirgū satiku. Stāstīja, ka
ar dzejas programmām bibliotēkās uzstājoties. Neko daudz nemaksājot, tas vairāk
dvēseles uzfrišināšanai.
GUNDEGA.
Izbijušas prīmas izmisums, lūk, kas
tas ir. Lasa pantiņus astoņām kundzītēm, kuras ir gana vecas, lai viņu uz
skatuves vēl atcerētos.
ARVĪDS.
Ko nu tik skarbi.
GUNDEGA.
Jāskatās patiesībai acīs.
ARVĪDS.
Vēl jau pašai repertuārs nav zināms.
GUNDEGA.
Mani aicina piedalīties jauna režisora eksperimentālajā
projektā.
ARVĪDS.
Ko tur spēlēsi?
GUNDEGA.
Kad spēlēšu, tad redzēsi.
ARVĪDS.
Liela loma?
GUNDEGA.
Gandrīz galvenā! Kur mans zaļais halāts?
ARVĪDS.
Vēl neizgludināju. Skapī ir
sarkanais. Atnest?
GUNDEGA.
Vai tu neredzi, ka esmu pārāk
satraukusies, lai vilktu sarkano? Man vajag kaut ko nomierinošā, relaksējošā
krāsā. Ja tik daudz nevari, kā gadiem mājās tupēdams, veļu izgludināt
vienīgajai ģimenes pelnītājai, vilkšu saburzītu zaļo.
ARVĪDS.
Tev ir paveicies, ka es apdaru visus
mājas darbus.
GUNDEGA.
Neizrunājies! Novāc traukus.
Gundega rakājas veļas kaudzē un izvelk
sarkanas mežģīņu stringbiksītes.
Gundega sastingusi tās vēro.
ARVĪDS.
Nav tā, kā izskatās!
GUNDEGA.
Kas tas ir?!
ARVĪDS.
Es visu varu paskaidrot!
GUNDEGA.
Vai man arī krūšturis komplektam jāmeklē šinī kaudzē, vai
pati skuķe no skapja jāvelk ārā? No kurienes?
ARVĪDS.
Tās... Laikam pieklīdušas. Dārzā
atradu. Varbūt vējš no kaimiņiem iepūta. Stipri vēji šogad!
GUNDEGA.
Ak, no kaimiņiem? No kuriem?
Valteronkulim ir deviņdesmit, viņš sācis valkāt, vai? Varbūt Milda, kopš
atraitnēs palikusi, draiski uzdzīvo? Uz sava resnā dibena šitādas uzvilkt
nevar, tad kaut rokās patur?!
( draudīgi vicina bikšeles) Kas viņa ir?
ARVĪDS.
Nav nekādas viņas!
GUNDEGA.
Nemelo! Pats taču neesi sācis
valkāt!
ARVĪDS.
Viņa...( pavisam satraucies, minstinās). Tikai pa telefonu, goda vārds! Un
tās ( rāda uz biksītēm), tas tāds
bonuss... Pasts atsūta. Ir tā reklāma, kur sola atsūtīt. Tikai pa telefonu!
GUNDEGA.
Pa telefonu? Tā nevar būt! Tev nav
tik daudz naudas! Es neesmu muļķe, zinu, ka tas ir dārgs pakalpojums, tā kā
nemelo! Kur satikāties?
ARVĪDS.
Es nopirku atsevišķu ,,Zelta
zivtiņu“, lai varētu zvanīt.
GUNDEGA.
Tu mani apkrāpi?! Kā tu varēji? Vai
tiešām nav citas vēlēšanās, ko zelta zivtiņai izteikt?!
Gundega ieņēmusi,, Lielo ciešanu pozu“,
stāv un klusē.
ARVĪDS.
Mīļum, kāpēc tu klusē? Runā, mīļā.
Tikai šitā nestāvi un neklusē.
Sarāj
mani! Es kļūdījos. Tur nekas nesanāca. Tu jau zini, kā ar mani.. Tev taisnība.
Man nekas nesanāk... Un tā tur, tā jau bija profesionāle.. Nekā personīga,
nekādu jūtu.. tikai pa telefonu. Zvēru! Kāpēc tu klusē? Es mīlu tikai tevi, tu
to zini. Tā meitene, viņa ar to pelna naudu. Profesionāli pelna.
GUNDEGA.
Ak, tā. Pelna naudu... Hm. Tu esi
gatavs saņemt sodu?
ARVĪDS.
Sodi mani!
GUNDEGA.
Tu tagad pelnīsi naudu.
ARVĪDS.
Tu jau zini, ka es centos ko
sameklēt, bet ar manu baletdejotāja pagātni..
GUNDEGA.
( pārtrauc)
Muti ciet! Tev patīk profesionāles,
ja? Ceru, ka būsi kaut ko no viņas iemācījies..
ARVĪDS.
Es tikai... Vai vajadzēja kaut ko iemācīties?
GUNDEGA.
Tu arī pelnīsi naudu ar to! Gribēji
papriecāties man aiz muguras? Varēsi izklaidēt citas sievietes! Jā, man tāpat
no tevis nekāda labuma nav. Izīrēšu citām!
ARVĪDS.
Kā tu to domā? Strādāt pie telefona?
GUNDEGA.
Nē, tu strādāsi pa īstam! Īsta vīrieša īsto darbu!
ARVĪDS.
Nevar būt, ka tu to nopietni.
GUNDEGA.
Lasīju avīzē, tas esot ienesīgs
darbiņš. Pilna pasaule ar vientuļām sievietēm. Varēsi likt lietā savu dejotāja
pagātni. Striptīzu varēsi ap stabu dejot!
ARVĪDS.
Es nevarēšu. Tā uz pasūtījuma..
GUNDEGA.
Ahā! Tev nekas nav pretī?! Tikai
satraucies, ka nevarēsi? Protams, protams, esi gandrīz aizmirsis, kā tas ir. Laikam
tāpēc meklēji padomu pie profesionālas speciālistes. Sekss pa telefonu, kāds
kauns!
ARVĪDS.
Bet tev jau mani nevajadzēja!
GUNDEGA.
Tagad vēl vairāk nevajag!
Gundega paņem telefonu un zvana.
Es
gribētu ievietot sludinājumu pakalpojumu sadaļā pie ,,Dažādi“.
Vīrietis,
56 gadi, 170 centrimetri...
ARVĪDS.
( iejaucas)
172!
GUNDEGA.
Vidēja auguma, jā, tā, rakstiet, iepriecina
vecāka gadagājuma ...
ARVĪDS.
Tikai ne vecās!
GUNDEGA.
( klausulē) Nē, nē, lai paliek, kā ir.
ARVĪDS.
Raksti vismaz – dažāda gadagājuma!
Lūdzu!
GUNDEGA.
Nē, neklausieties fona troksnī. (...
) Es esmu menedžere, jā. Rakstiet tā – par saprātīgu samaksu kliedē vientulību.
Neko vairāk jau nevarēs...(...) Nē, nē,
to nerakstiet, tas tā, starp mums, meitenēm runājot. (...) Īpašas prasmes?
Nu... Strādā dārzā. Un dejo. ( ...) Rītvakar? (samulst) Brīvs ir, jā. (...) Jums kā pirmajai klientei mēs varētu
piešķirt atlaidi, protams. (...) Jā, tikšanās laiku varam precizēt pa šo
nummuriņu. (...) Paldies! Visu labu!
Gundega noliek klausuli. Arvīds gaidoši
skatās. Gundega ir mazliet samulsusi, bet cenšas to slēpt.
GUNDEGA.
Ko nu brīnies? Sāc gatavoties darbam!
Rītvakar pirmā kliente.
Fragmenta beigas.
Teksts pilnībā pieejams sazinoties ar autori
vai
sellfy.com/mili mani
Par autores citiem darbiem - Lugu bibliotēka
Aizraujoši!
AtbildētDzēst