Nesapriecāsimies
par agru! Gripas vīruss agonē, bet ir kāda kaite, kas plosās jebkurā gadalaikā
un piemeklē visa vecuma sievietes. Tantisms! Tā sauc šo vīrusu, kas piezogas un
jaunu garā vai miesā sievieti padara par burkšķošu un neapmierinātu bezdzimuma
personu, kas sēž sabiedriskajā transportā un ar kaulainu aci pēta jaunus
cilvēkus, kuri tā paskaļāk uzvedas.
Nu
labi, atzīstu, es arī nejūsmoju par jaunām skuķēm, kuras sakrāsojušas sejas,
spiedzīgās balsīs caurdur līdzcilvēku bungādiņas ar stāstiem par to, ko viņš
teicis, ko viņa padomājusi, kur viņi tagad dosies un kas tik tur nenotiksies.
Bet es sev atgādinu – pati kāda biji! Vai negadījās jaunības trakumā tā
spilgtāk saģērbties, apvilkt neveiklas un izsmērētas melnas līnijas ap acīm? Tā
piederas pusaudžu vecumā. Tas ir jāizslimo kā masaliņas, lai vēlāk nav jāstūķē
savs četrdesmitgadīgais un astoņdesmitkilogramīgais dibens melnos ādas
svārciņos, mēģinot sev iestāstīt, ka jaunība nav beigusies.
Jānotver
tas mirklis, kad kļūstam par tantēm! Lai pagūtu izglābties.
Par
to iedomājos vakar, braucot autobusā, iespiesta aizmugures sēdeklī starp
četriem jaunekļiem, kuru sarunu pārtrauca dusmīgs burkšķis no kādas jaunas
meitenes priekšējā sēdeklī - lai šamējie beidzot te bļaustīties, jo viņa lasot
grāmatu! Ir labi, ka cilvēks lasa. Godājami. Bet puikas nebija dzēruši,
neuzvedās agresīvi, tikai paskaļākās balsīs apmainījās viedokļiem par lielo Neko,
kā jau tas pieklājas kumeļvecumā.
Izsniegtu
meitenei prettantisma tabletes. Ja vien tādas būtu.
Arī
pašai gadījies, ka tabletes noderētu.
Ai,
kā gribējies padalīties bērnu audzināšanas noslēpumos vai dzīvnieku
pārvadāšanas noteikumos. Ir mēle niezējusi jaunai skuķei aizrādīt - lai ļauj
kādu vārdu bilst puisim ar’, citādi aiz lielas pļāpāšanas zaudēs potenciālu
precinieku. Vai kā gribas uzšņākt dusmīgajām vecenēm – kāda jēga tik ilgu mūžu
dzīvot, ja rezultāts ir nepārejošs niknums saviebtā ģīmī?
Vēl
ir gribējies aizbāzt ar slapju cimdu mutes tiem, kuri piebļauj visu transportu
ar politiskām diskusijām.
Tā
kā uzmanieties. Vērojiet savus rādītājpirkstus.
Jo
viens no tantisma tuvošanās simptomiem ir šitā pirksta stīvums. Pirksts
iztaisnojas un tā vien prasās tikt pacelts pret debesīm, lai pavēstītu
pasaulei, kā pareizi jādzīvo, kas jāģērbj mugurā un kā jāuzvedas sabiedriskās
vietās un ne tikai tur.
Labāk
mēles lokanību demostrēsim ar to aizsniedzot degunu un tādejādi smīdinot
bērnus. Turēsim mēli aiz zobiem un rādītājpirkstu kabatā. Vismaz sabiedriskajā
transportā. Lūdzu.
