piektdiena, 2012. gada 23. marts

PAVASARA TĪRĪŠANA




Kad saule iespīd logos, prieku par pavasara atnākšanu bojā stiklu netīrība, caur kuru grūti saskatīt uzplaukt kāros pumpurus ielas malas kokos. Tāda sajūta, ka ziema promejot speciāli ar dubļainiem zābakiem bradājas logos, gribēdama ieriebt - še, jums tas pavasaris, še! Vēl tā nerātnele norauj sniega segu, lai parādītu, kādi suņa s... zem tā deķa sakrājušies. Paldies, Ziema - māmuliņa, paldies, bet mēs nebēdājam, mēs, pavasara gaidīšanas trakuma pārņemti, skrienam uz veikaliem pēc spodrināšanas līdzekļiem. Kad tīrāmie sapirkti, avīze izlasīta un gatava kalpot otreiz kā logu beržamais rīks, uzduros Delfos.lv rakstam ,,Superhigiēna var nonāvēt." Baisais biedēklis ievietots sadaļā sievietēm - tas ir mājiens, ka tā higiēna - hiēna nogalina tikai sievietes?! Pēc izlasīšanas nomierinos - ne tikai. Nogalina visus, ievērojot dzimuma līdztiesību!
Lai izvairītos no baisās nelaimes, bērnībā jārāpo pa zemi un čakli jābāž mutē viss, kas ceļā pagadās. Kad paaugamies, rāpot vairs nav ieteicams, tad var pagrābt zemi no puķupoda uz palodzes. Ja ne, imūnsistēma izlutināsies un dakteri būs spiesti izrakstīt īpašās netīrumu potes, kuras stiprinās imunitāti ar dabīgi pieejamiem mikrobiem.
Arī tīrīšanas līdzekļus turpmāk ražos ar labajām baktērijām un reklāmas saukļi vairs nebūs - ,,Nogalina visas baktērijas!" , bet - ,,Nomainiet savas sliktās baktērijas pret mūsu tīrīšanas līdzekļos pievienotajām labajām, kas ievāktas uz ekoloģiski tīrām ozolkoka grīdām!" Tas būs arī mierinājums ļaudīm, kuri nevar atļauties ozolkoka parketu. Nevari nopirkt jaunu grīdu? Nopērc vismaz uz tām dzīvojošās baktērijas!
Tirgū ienāks jauns produkts - ,,Domestos" ar labdabīgo poda mošķu piedevu. Turpmāk, ja redzi kādu dzīvu radību podā, nebaidies, bet laipni sasveicinies!
Vēl trakāk, ja jūsu ārsts ir viduslaiku tradīciju cienītājs un cilvēkus, kas mokās ar briesmīgām alerģijām, astmu un kuri ir pārlieku lielas sterilitātes cienītāji, apzināti inficē ar cērmēm. Jā, jā! Ir bijis tāds ārstēšanas paņēmiens! Jo parazīti rūpējoties par ķermeni, kurā dzīvo. Hm, ja nespēj pats rūpētis par sevi, ļauj, lai to dara tava cērme?! Brr...
Dzirdēts, ka dažas notievēšanas aktīvistes labprātīgi tiek pie cērmītēm. Štrunts par tārpiem, ka tikai tievas!
Vēl par dakterēšanos lasīju kasjauns.lv publicētu šādu rakstiņu (citāts):
,,Zirgiem domātie pretsāpju gēli ir ļoti populāri ne tikai zirgkopju aprindās, tos iecienījuši arī Latvijas iedzīvotāji un lieto savām vajadzībām. Cilvēku ārstēšanai noderot arī govs tesmeņu mīkstinošās ziedes." Nākamreiz prasīšu ģimenes ārstei, lai man izraksta zirgu ziedi. Jo tā ir lētāka! Par vienas cilvēkiem domātās mazās ziedes tūbiņas cenu varot nopirkt veselu puslitru lopu ziedes! Kur skatās Veselības ministrija? Ja grib ietaupīt, lai liek ārstiem izrakstīt nevis lētākos medikamentus, bet uzreiz pāriet uz lopu zālēm. Tad slimie Latvijas iedzīvotāji varēs kooperēties bariņos un kolektīvi sastiķēt puslitram smēres. Valsts nauda ietaupīta, cilvēki veseli!
Lai nu kā ar to dakterēšanos, pavasaris ir visiem par velti! Tīram logus un ļaujam saulei ienākt mūsu mājokļos!



trešdiena, 2012. gada 21. marts

LARSS MUZEJĀ

Brīvdienas Kopehāgenā sasniedza tādu intelektuālo temperatūru, ka saspridzināja manu kultūras izglītības līmeņrādi.
Turpmāk uz jautājumu - vai esi redzējusi Larsu von Trīru, es ekstātiski izdvesīšu - jāaa!
- Kuru filmu?
- Filmu?! Es pašu Larsu redzēju uz Dānijas Nacionālās mākslas galerijas trepēm!
- Nu, un kā tad viņš izskatās?
- Eh.. Filmas labākas.
Bet ne jau slavenības pētīt braucu, bet inteliģenti smelties kultūru, tāpēc apmeklēju izstādi Hammershøi and Europe, kura skatāma aiz tām kāpnēm, uz kurām Trīrs centās paslēpties no ziņkārīgo skatieniem, baidoties, ka pēc skandalozās izrunāšanās Kannu kinofestivālā, viņam varētu piesieties un skaļu viedokli paust gan antifašisti, gan neonacisti.
Iespējams, Trīrs bija ieradies mācīties harmoniju no dāņu glezniecības klasiķa, jo Vilhelms  Hammershøi (1864-1916) nebija skandālists, gleznoja sava mājokļa interjerus un rāmas dzimtenes ainavas, spēlējoties ar gaismu un ēnām, savās gleznās kā modeli izmantodams paša sievu.
Kamēr mākslas vēstures pārzinātāji zinoši māj ar galvu un intelektuālā sarunā apmainās ar savos smadzeņu failos atrodamajiem faktiem par Hammershøi glezniecību un tās ietekmi uz dāņu kultūras attīstību, noraksturošu viņa bildes  vienkāršiem ļaužiem saprotamos vārdos - pelēkā istabā iespīd pelēcīga gaisma, kura izēno pelēkas vai baltas durvis vai logu, un līdzās stāvošu vai sēdošu tumši pelēku sievietes figūru no mugurpuses. Domās uzslavēju gleznotāju par savas sievas izmantošanu kā modeli lielākajā daļā savu darbu ( lai dzīvo sieviešu solidaritāte un 8.marts), bet - kāpēc tikai no mugurpuses? Nē, nu vienu pretskatu atradu, Idas portretu, kad viņa vēl bija līgavas godā. Bet pēc kāzām klasiķis savu dzīvesbiedri labprātāk skatījis no mugurpuses.
Pārdomas par mākslu traucēja kāda mazāk attīstīta smadzene manā galvā, kura kā slavenību kāra tīne pavasarī, iebrēcās - bet es taču redzēju Larsu!
Tad atceros viņa filmas, un redzu iedomu kino kadrus, kur Vilhelma gleznā redzamā sieviete lēni pagriež seju ... un es šausmās kliedzu kā Antikristu ieraudzījusi!
Izstādes nosaukumā pieminētā Eiropa nav Trīra 1991.gada filma ar tādu pašu nosaukumu (tas varēja apbēdināt slaveno režisoru), bet pierādījums, ka dāņu klasiķis nav ne par matu sliktāks un valsts pilsoņiem nav kaunā jānodur acis, vērojot savējo līdzās tā laika citu valstu māksliniekiem. Pat Gogēnam pielīdzinājušies!
Mans lielākais prieciņš - izstādē redzamā Vistlera ,,Māte", kuru, pateicoties kino, neiespējami vērot bez mistera Bīna rēga blakus.
No galerijas iznākot, Kopenhāgena sagaida saules pielieta, debesis skaidras un tajās nav redzama Melanholijas draudīgā tuvošanās.
Tātad - līdz pasaules galam tālāk nekā līdz nākamajai Trīra filmai!
Varbūt nākamreiz apmeklējot Kopenhāgenu, būs atvērts Trīra muzejs, kur varēs šķelt viļņus, dejot tumsā, nošaut sliktos iedzīvotājus Dogvilā, un izdzīvoties arī citām filmām veltītās atrakciju zālēs.







trešdiena, 2012. gada 7. marts

ŠAUSMAS VANNASISTABĀ

Vannasistabā es nekad nejūtos viena. Vienmēr kāds uzglūn! Ieraudzīt viņus gadās reti, bet, kad tas notiek - es kliedzu!
Ja tad mūsu dzīvokli noklausītos, būtu dzirdams šāds dialogs starp vannas istabā drebošo sievu un viesistabā uz dīvāna sēdošo vīru.
VIŅA. Āāaaaā! Dušā ir ZIRNEKLIS!
VIŅŠ. Nu un?! Aizskalo viņu ar ūdeni!
VIŅA. Tad viņš noslīks! Izliec viņu aiz loga!
VIŅŠ. Tu maz apjēdz, ko tu runā?! Slīcināt nedrīkst, bet pa logu izmest - laipni lūdzu! Tas ir humānāk, vai?
VIŅA. Uzliec uz palodzes!
VIŅŠ. Varbūt iedot līdzi sainīti ar ēdamo?
VIŅA. Aizvāc! Man ir bail!
VIŅŠ. Bet kā tas mazais zirneklītis jūtas? Viņam ir aizkritušas ausis no taviem kliedzieniem, un tu vēl gribi viņu atstāt vienu uz palodzes uz visu nakti, aukstumā un tumsā, tāpat kā mūsu kaimiņiene izmet kāpņu telpā savu vīru?
VIŅA. Kaimiņš ir dzērājs!
VIŅŠ. Bet zirneklītis ir pilnīgi skaidrā!
VIŅA. Met uz palodzes!
VIŅŠ. Ja nu naktī viņš klauvēs pie loga un prasīsies atpakaļ?
VIŅA. Āāa! Vai tiešām tu nesaproti, cik viņš ir pretīgs?!
VIŅŠ. Tava draudzene arī ir pretīga, bet es viņu pa logu ārā nemetu!
VIŅA. Ja tūlīt neaizvāksi šo riebekli, es tviterī un feisbukā, un draugos uzrakstīšu, ka tev pašam ir bail no zirnekļiem!
Pārskaities vīrs iebrāžas vannasistabā un aizskalo zirnekli dušas trubā.
VIŅŠ. Nu, tagad esi apmierināta?
VIŅA. Nē!!! Viņš atrāpos atpakaļ!
VIŅŠ. Jā, kā tad! Attapsies pēc kāda laiciņa - ups, kur es atrodos? Ak, trubā? Nekas, atmudžināšu savas kamolā saveltās kājiņas un tip, tip, rāpšos uz augšu, līdz atkal ieraudzīšu to pliko un spiedzošo dāmiņu. Labs skats viņam pavērsies! Es sen neko tādu neesmu redzējis!
VIŅA. Un neredzēsi ar! Ej ārā no vannasistabas!
VIŅŠ. Varonim pienākas balva!
VIŅA. Īstu varoni nav desmit minūtes jālūdzas, lai glābj! Ej prom!
VIŅŠ. Un aiziešu ar! Bet, mīļum... Tikai neiedomājies apsēsties uz poda, reklāmās taču esi redzējusi, kādi mošķi tur dzīvo!
VIŅA. No tiem es nebaidos! Es viņiem uzliešu ,,Domestos"!
VIŅŠ. To jau viņi gaida, mīļā! Viņi ir tīrīšanas līdekļu narkomāni. Sēž tur un gaida kaifu. Tādi pretīgi, šausmīgi narkomāni!
VINA. Kāpēc tu tā?! Tu ņirgājies?
VIŅŠ. Nē, mīļum, es tev paskaidroju. Kāds vēl varētu būt iemesls dzīvot podā? Tas ir kā pie cilvēkiem - nevarētu izdzīvot pasaulē, kur tev katru dienu gāž sūdus uz galvas, ja nebūtu iespēja vakarā iedzert! Tāpēc, manu mīļo sieviņ, nomazgājies, uzvelc savu smuko halātiņu un nāc pie manis uz dīvāna. Vīna pudele jau atttaisīta, iedzersim un paskatīsimies TV. Tur tādas šausmas rāda, ka tu vēl sagribēsi to zirnekli klēpī paturēt un viņam galvu noglāstīt!