BŪDA MEŽĀ

Luga ,,Būda mežā" piedalījās darbnīcā ,,36 stundas", kur tā profesionālas komandas darba procesā tika sagatavota vienreizējai izrādīšanai Dirty Deal teatro pasākuma ietvaros. ( foto no mēģinājuma)
Režisors Ģirts Šolis.

Luga uzvarēja Latvijas Radioteātra ,,Restarts" rīkotajā konkursā un tika iestudēta un pārraidīta radioviļņos 2014.gadā.
Režisore Ināra Kolmane.

Stāsts par jauniešiem, no kuriem pieci nokļūst pamestā meža būdā un tur ieslodzīti, atklāj savas slēptākās bailes un kaislības. Bet tā nav nejaušība, ka viņi apmaldījās. Kurš ir vainīgais? Varbūt kāds no klasesbiedriem, kuri ,,aizspēlējušies" internetā?

Personāži
7 pusaudži.

Tā kā darbība notiek gan reālā būdā, gan virtuālajā vidē, divi no minētajiem jauniešiem var būt gan kā reālas personas uz skatuves, gan tikai datora ekrānā esošas.
Tikai virtuālajā vidē darbojas arī vairāki pieaugušie - skolotāji, vecāki. Viņu dalība ir variējama.
Foto (zemāk) redzams, kā video tika izmantots ,,36 stundu" projektā.

Apjoms 43 lpp.
Auditorija - jaunieši, pieaugušie.

Fragments.

Tumšs.

Čīkst durvis.

Kāds klūp. Spiedziens. Smiekli.

Dzirdama vētra, negaiss.

Tumsā dzirdamas balsis:

RAIVIS. Uzmanīgi!

AMANDA. Kur palika gaisma!?

DINA. Izlēdzās, sorry!

ALEKSIS. Stumjās iekšā, kas ir?!

RAIVIS. Beidz!

DINA. Negrūsties!

ALEKSIS. Slēdz iekšā!

DINA. Ko?! Domā, te ir elektrība?

ALEKSIS. Savu bateriju!

DINA. Kaut kas ķeras..

Dinai izdodas ieslēgt savu kabatas lukturīti, viņa spīdina to, mazliet izgaismo telpu.

RAIVIS. Paspīdini te, pie durvīm! Varbūt slēdzis.

DINA. Kā tad. Elektrība meža vidū..

RAIVIS. Tēva medību namiņā ir ne tikai elektrība, bet siltais ūdens arī.

ALEKSIS. Vajadzēja tajā mežā apmaldīties, ne?

DINA. Martā kādā medību namiņā atrada sešus tūristus. Beigtus kopš ziemas, kad viņi apmaldījās.

ALEKSIS. Kur?! Šajā mežā?!

DINA. Aļaskā.

ALEKSIS. Kur tas ir? Krievijā?

DINA. Feil!

Skolēni ienāk dziļāk telpā, pēta apkārtni.

ALEKSIS. Ko piesienies visu laiku? Te mežā visiem po par tavu ..  ai ..kā tur to.... līmeni..

DINA. Ha. Nevari izrunāt. Zemākais ai kjū līmenis ever.

ALEKSIS. Da man pofig.

RAIVIS. Apklustiet!

Visi uz brīdi sastingst, klausās. Dzirdams kā ārā gaudo vējš, līst.

Aleksis visus nobiedē. Meitenes spiedz. Visi smejas.

ALEKSIS. Nu, nav te neviena! Vismaz dzīva točna.

AMANDA. Smird.

Skolēni ienāk dziļāk telpā, skatās apkārt. Dinas kabatas lukturītis izgaismo telpu, pie kuras sienām ir veci, daļēji noplēsti plakāti par civilo aizsardzību. Noputējuši plaukti, kuros sabāztas nenosakāmas izcelsmes lupatas. Tādas mētājas arī kaktā. Iespējams, te kādu brīdi mitinājies kāds bezpajumtnieks, vai iemaldījušies sēņotāji. Atstājuši dažus salauztus krēslus, netīru matraci un vēl kādas pagaidām nenosakāmas nozīmes mantas.

ALEKSIS. ( Raivim) Ko darīsim?

RAIVIS. Paliksim šeit. Kamēr vētra.

ALEKSIS. Tad atkal maldīsimies?

RAIVIS. Gaidīsim līdz mūs atradīs.

DINA. Negaisa laikā glābšanas darbus nesāk. Jāpaiet ilgākam laikam.

RAIVIS. Cik ilgi klīdām? Kādas četras stundas?.

DINA. Vairāk. Vienalga, kamēr saprot, kas noticis, kamēr noorganizē glābšanu.

AMANDA. Kā var nesākt meklēt?!  Man ir auksts. Un te ir pretīgi. Kas te tik briesmīgi smird?

ALEKSIS. Kāds nolicis čupu.

AMANDA. Fui. Es vemšu.

DINA. Tad vēl vairāk smirdēs.

Viņi sāk lēnām apskatīt telpu. Amanda pieķeras Raivim pie rokas.

AMANDA. (Raivim) Tu esi slapjš. ( pieglaužas)

Raivis mierinoši apliek roku ap Amandas pleciem.

ALEKSIS. Orentēšanās mežā, bļin. Kas par stulbumu, ne?!

RAIVIS. Kā saka Boldrāns:,, Svaigs gaiss veicina jūsu smadzeņu darbību. Ja jums tādas ir.”

DINA. Pašam nepietika smadzeņu, lai nesūtītu mūs tādā laikā mežā... Es viņam teicu, ka būs vētra!

RAIVIS. Boldrāns klausās tikai sevī. Ja plānā ir paŗgājiens mežā, arī zemestrīce netraucēs.

DINA. Es iesaku doties tālāk. Nav jēgas te sēdēt.

RAIVIS. Kur tālāk?! Ārā negaiss, vētra, esam nosaluši.

DINA. Tieši tāpēc kustēties ir labāk. Izskatās, ka esam nokļuvuši pamestā armijas bāzē. Tas nozīmē, ka te ir arī citas ēkas, labākas.

RAIVIS. Es uzskatu, ka jāpaliek te un jāgaida glābēji.

DINA. Kas notiks, kad izdegs mana baterija?

RAIVIS. Nekas! Nav jēgas iet ārā, kur var nosalt un dabūt ar lūstošu koku pa galvu. Balsojam! Kuri man piekrīt?

Amanda, Aleksis un Gustavs paceļ rokas.

DINA. Ok. Sēdēsim te. Tumsā.

AMANDA. ( Raivim) Tavs tēvs taču visu nokārtos?

RAIVIS. Ko tieši?

AMANDA. Ka mūs sāks meklēt!

RAIVIS. Protams. Tikai mazliet te jāuzkavējas.

ALEKSIS. Vai izsauks arī helikopteru? Tas būtu cool!

DINA. Tu esi galīgi stulbs?! Kā tas nolaidīsies mežā?

RAIVIS. Cerams, ka Boldrānam atņems nozīmīti ,,Gada sporta skolotājs”!

Dzirdams, ka negaiss ārā tiešām ir spēcīgs.

Dina turpina pētīt apkārtni, Aleksim arī nav miera, viņš staigā šurpu turpu. Gustavs iekārtojas netālu no durvīm.

ALEKSIS. Bet nu baigais zibens!

DINA. Kāds mazs Polijas ciems kļuva slavens ar visvairāk upuriem viena negaisa laikā. Divās stundās nomira septiņi cilvēki.

ALEKSIS. Viņus nospēra zibens?

DINA. Nospēra tikai divus. Pārējie sadega mājā, ko zibens aizdedzināja.

AMANDA. Šausmas. Ja nu aizdegas šitā būda?

DINA. Tā ir stipri salijusi, visapkārt koki. Turklāt, tā ir tā kā zemē. Kā zemnīca. Protams, notiek arī visādas anomālijas. Ja trāpās lodveida zibens, tas var aizdedzināt jebko.

AMANDA. Kas var dzīvot tādā būdā?

DINA. Šis varēja būt sardzes postenis.

ALEKSIS. Tūlīt Dina atradīs sarga līķi. Eu, tas būtu kruta! Ne jau līķis, bet kaut kāds, nu, noslēpumains atradums, varbūt granātas, vai kaut kāds vēl tur … trofeja, ieroči, bruņas..

DINA. Kā tad. Skatieties, ir tikai mazs lodziņš! Un restes priekšā. Iespēja, ka zibens varētu trāpīt, tuvu minimumam.

ALEKSIS. Un mēs pa tādu nevarētu izlīst.

AMANDA. Raivi, pasaki tu viņai, lai izbeidz savus šausmu stāstus.

DINA. Tie ir dokumentāli gadījumi. Tos neraksta ballīšu hronikās, kuras tu lasi.

AMANDA. Tu nezini, ko es lasu! Bija viens raksts par tādām gudrelēm, kuras visas smukākas uzskata par stulbām. Aiz skaudības. Izlasi!

DINA. Izlasīji ,,Cosmo”? Pie īpaši īsajiem rakstiem?

AMANDA. Tevis dēļ mēs apmaldījāmies!

DINA. Mēs gājām tieši pēc kartes.

AMANDA. Nu ja!!  Tu jau nekad nekļūdies.

DINA. Kartēs nē.

ALEKSIS. Mēs atradām tikai vienu kontrolpunktu. Stulbi.

RAIVIS. Ja nu tiešām kļūda kartē?

DINA. Bija tāds gadījums Kanādā, kad skolotājs iedeva nepareizu karti, lai atriebtos skolēniem par ņirgāšanos.

RAIVIS. Mēs par Boldrānu nemaz tik daudz neņirgājamies.

ALEKSIS. Atceries, kā pielīmējām hanteles pie grīdas?

RAIVIS. Best prikols ever! Kur ir tā karte?  ( Dinai) Tu viņu turēji rokās.

ALEKSIS. Jā! Un visus komandēji.

DINA. Un neviens nerunāja pretī.

RAIVIS. Tu pati pieteicies vadīt.

DINA. Neviens cits negribēja! Vai es kādam iedevu?

AMANDA. Meklē pati. Ja vien man būtu mans aifons.. Kāpēc viņš vienmēr atņem telefonus?

RAIVIS. Lai slepus aplūkotu modeļus, kurus nekad nevarēs atļauties.

AMANDA. Cerams, ka viņš sazvanīja mūsu vecākus.

RAIVIS. Ja skolotājs gribēja pierādīt, ka bez telefoniem un interneta mēs esam dzīvotnespējīgi, izdevās.

ALEKSIS. Jā, ar šito ideju viņš ir reāli slims. ( atveido skolotāju) ,,Kas jūs esat bez tiem aparātiem? Nulles!”

AMANDA. Kā var apmaldīties mežā, ko? Nav jau džungļi!

DINA. Katru gadu Latvijas mežos apmaldās vidēji 23 cilvēki. Ir arī nāves gadījumi. Bija gadījums ar vienu 80desmitgadīgu sievieti, kura apmaldījās un iestiga līdz viduklim purvā. Labi, ka bija mobilais..

AMANDA. Nu re! Atņemt telefonus ir noziegums!

RAIVIS. Galvenais, ka esam zem jumta. Gan būs labi.

DINA. Tomēr interesanti. Kur tā karte palika? Es nevaru atrast.

RAIVIS. Varbūt nokritusi.

GUSTAVS. Pie manis nav.

RAIVIS. O, Gustavs arī ir te!

ALEKSIS. Drosmīgs maita, bļin, iepīkstējās. ( Gustavam) Ta meklē!!  Jā, jā, beidz blisināties! Pacel savu dirsu un sāc meklēt!

DINA. Varbūt esi uzsēdies, tiešām.

Gustavs neceļas. Viņš vēl vairāk ieraujas stūrī.

ALEKSIS. Tu galīgi stulbs esi, nedzirdi?! Meklē karti! Tev palīdzēt piecelties, ko? Tas pediņš citādi nesaprot.

Aleksis dodas pie Gustava, sagrābj viņu, pieceļ kājās un pagrūž nost no sola. Pārmeklē solu, neko neatrod.

ALEKSIS. Kur ir? Dod somu, idiņ! Ko tur noslēpi, a?

Aleksis grūsta Gustavu. Abi ar Raivi grūsta no viena pie otra..

AMANDA. Beidziet. Es tagad negribu redzēt kaut kādu stulbu kaušanos.

ALEKSIS. ( turpina piesieties Gustavam) Kur tu iebāzi karti, a? Saplēsi? Dod šurp. Nesaproti? Tu gribi, lai tevi izģērbj pliku? Kā tai filmā! Un izmetīšu ārā, mežā.. Varēsi skraidīt pliks lietū. Nu?!

Aleksis sagrābis Gustavu, nogāž viņu zemē un cenšas paņemt Gustava mugursomu. Bet to gan Gustavs negrib atdot. Cīnās, cik spēka. Raivis pietur Gustavu, kamēr Aleksim izdodas iebāzt roku somā, izņemt kaut kādu kladi. Gustavs uzguļas virsū somai, to sargādams. Aleksis šķirsta kladi, iesmejas, rāda Raivim.

RAIVIS. Eu, uz papīra viņš ir baigais izsitējs, ne?

ALEKSIS. A reāli neko nevar! Kas ir Gustiņ, piecelies un iedod man pa muti, ko? Nevari, mīkstais?

RAIVIS. ( rāda kladi meitenēm) Paskatieties šitās asiņainās bildītes! Viņš jāārstē!

ALEKSIS. (Gustavam) Tu esi pilnīgi nojūdzies, a?! Slims, reāli! Kas tev vēl tur ir?

Aleksis atkal dodas pie Gustava, kurš sarāvies, piespiedis somu cieši klāt un apķēris ar rokām.

Dina vēlreiz pārmeklē savas kabatas un kabatiņas, atrod karti..

DINA. Atradu!

Dina vicina karti, Raivis pēkšņi sastingst.

RAIVIS. Klusu! Pagaidi.

Visi apklust, ieklausās. Uz jumta dzirdamas tādas kā soļiem līdzīgas skaņas.. Būkšķis..

AMANDA. Tur kāds ir! Izejiet apskatīties! Ātrāk!

Troksnis apklust. Dzirdams vējš.

DINA. Zari lūst. Tas arī viss.

RAIVIS. Boldrāns skraida.

Visi neveikli iesmejas, vēl kādu brīdi cerīgi ieklausās, tad samierinās, ka tur neviena nav.

Raivis apķer Amandu. Aleksis pievēršas telpas izpētei.

RAIVIS. Nu tā, bērniņi, meklējam vietu, kur apsēsties.

Visi cenšas atrast kādu vietu, kur apsēsties.

DINA. Pirms četriem gadiem kāda pārgājiena laikā Boldrāns pazaudēja divus trešklasniekus. Tika sveikā cauri, jo kāds onka tos puisēnus atradis un aizvedis ar mašīnu līdz pārējai grupai. Boldrāns nemaz nebija pamanījis, ka divu trūkst.

ALEKSIS. A ja tas onka kaut kāds pederasts izrādītos? Sīkajiem reāli noveicās.

DINA. Tu domāji – pedofīls?

ALEKSIS. A kāda šķirba?

RAIVIS. Ja tu tādu satiktu, būtu gan šķirba! Labāk novelciet slapjās drēbes. Ja var atrast ko siltu, var apsegties, sasildīties.

AMANDA. Nemūžam nepieskaršos šitām lupatām.

RAIVIS. Vismaz kājas ietin.

DINA. Galvenais ir sasildīties, nevis, kas mugurā.

AMANDA. Nu, tev jau vienalga, ko velc pat svētkos, tu vari tīties šitajās netīrajās lupatās.

DINA. Ne jau drēbes nosaka cilvēka vērtību.

AMANDA. Tev to mamma saka? Nav brīnums, ja atceros, kā viņa pati ģērbjas.

Dina apvainojas, paiet tālāk, atkal groza un pēta karti.

Raivis novelk savu jaku, zem tās esošo džemperi, apliek Amandai ap pleciem.

ALEKSIS. Te ir krāsniņa! Es iekurināšu!

RAIVIS. Meklējam malku! Jebko, kas deg!

Aleksis un Dina metas pārmeklēt telpu. Viņi negribīgi pieskaras lietām, kuras ir netīras.

ALEKSIS. Gustiņ, tava māksla labi derēs iekurināšanai. Vienīgi, Dina, vai asinis deg?

DINA. Tu tagad centies jokot, vai kā?

ALEKSIS. Bija šitā filma..Kabīne mežā..

DINA. Džīzas! ,,The Cabin in the Woods” tulkojas ,,Būda mežā”!!

ALEKSIS. Paldies, skolotāj! Vot, ko tu darītu tādā būdā, kur uzbrūk zombiji?

DINA. Es neskatos tādas stulbas filmas.

ALEKSIS. A es skatos! Tur bija super, tur trīs džeki un divas …Točna tāpat pieci kā mēs! Aizbrauca uz kaut kādu būdu mežā un visi beigti!

AMANDA. Izbeidziet, ja!

ALEKSIS. Un tas vēl nebija viss. Nekas nenotika tāpat vien, tas bija speciāli.. Tur…

Aleksis nepabeidz iesākto teikumu, jo atskan krakšķošs troksnis. Tumšs. Atskan milzīgs brīkšķis, kaut kas lūst, krīt, dārdoši atsitas pret jumtu.

EKRĀNS

DENISS. Eu, kur biji? Es jau no pieciem mājās.

KĀRLIS. Muterīte uz veiklu nosūtīja.

DENISS. Šie vēl nav atgriezušies.

KĀRLIS. Labi, ka Boldrāns sasēdināja mūs vilcienā un viens meklē. 

DENISS. Cerams, viņš vairs neorganizēs sitos stulbos pārgājienus.

KĀRLIS. Nafig vajadzēja braukt tik tālu.

DENISS. Bļin! Jau ziņās! Redzēji? /saite uz TV ziņām/

,,Pazuduši pieci devītās klases skolnieki. Sporta stundā viņiem bija jāiziet orientēšanās trase. Pagaidām nav atgriezušies ne skolā, ne mājās. Viens no pazudušajiem zēniem ir Saeimas deputāta Klarinovska dēls. Pagaidām kā hipotēze ir izvirzīta apmaldīšanās. Tiek mobilizēti vajadzīgie dienesti, lai mežu pārmeklētu. Glābšanas darbus traucē uz ceļiem nogāztie koki, kā arī spēcīgais vējš un lietus.

Nav izdevies sazināties ar atbildīgo sporta skolotāju. Ir aizdomas, ka viņš vienatnē devies mežā. Situāciju apgrūtina arī tas, ka skolēnu mobilie telefoni un citas ierīces ir atstātas pie skolotāja."

KĀRLIS. Shit!!! J

DENISS. Tāds kā izdzīvošanas šovs.

KĀRLIS. Bada spēles. Jauno filmu redzēji?

DENISS. Vēl ne. Gaidīšu, kad varēs nokačāt. Vai tiešām neviens nejēdza sev telefonu atstāt? Varētu tvītot tagad.

KĀRLIS. Domā, viņiem tur iet jautri?

DENISS. Ceru, ka ne. Un varam atvadīties no Boldrāna.

KĀRLIS. Vienu no tiem pieciem es arī vairs negribētu redzēt.

DENISS. Es tikai vienu no tiem gribu redzēt.

KĀRLIS. Tu ko?! Stāvi rindā pēc Amandiņas?!

Satumst.

BŪDA.

Tumšs.

Balsis.

ALEKSIS. Kas notika?

RAIVIS. Kaut kas smags!

ALEKSIS. Bļe… Kur?

AMANDA. Kur tu esi?

DINA. Te!

AMANDA. Ne jau tu!

RAIVIS. Vai visi dzīvi?

ALEKSIS. Es jā.

DINA. Jā.

AMANDA. Jā.

GUSTAVS. Jā.

AMANDA. Neko neredz.

RAIVIS. Dina, kur tava gaisma?

DINA. Nokrita.

RAIVIS. Cenšamies atrast viens otru.

DINA. Neskaries klāt!

ALEKSIS. Es neko tev nedaru!

DINA.Vienalga!

Iedegas maza gaismiņa. Gustavs tur rokās sērkociņu.

Dina beidzot ieslēdz savu lukturīti. Viņai trīc rokas no bailēm.

Arī pārējie ir nobijušies, bet cenšas neizrādīt.

Visi saiet kopā vienā bariņā.

Raivis izrauj Dinai no rokām lukturīti un izgaismo apkārtni. Amanda ieķeras Raivja elkonī.

RAIVIS. Kas notika?

DINA. Kaut kas nogāzās.

ALEKSIS. Jumts vietā.

AMANDA. Ejam prom no šejienes!

DINA. Piekrītu.

RAIVIS. Kur?

ALEKSIS. Labāk salīt, nekā dabūt ar jumtu pa galvu.

RAIVIS. Izskatās, ka nekas nav salūzis.

AMANDA. Vienalga, es gribu prom! Ejam!

Amanda skrien pie durvīm, bet nevar tās attaisīt. Viņa izmisīgi cenšas tās pagrūst. Gustavs palīdz.

RAIVIS. Mierīgāk. Nesagāz visu būdu.

ALEKSIS. Paiet nost, vārguļi… Bļa..Nu ir.. Fuck!!

Arī Aleksim neizdodas izkustināt durvis.

RAIVIS. Kaut kas aizkritis priekšā. Visi reizē!

Visi kopā mēģina izgāzt durvis. neizdodas.

DINA. Varbūt koks.

AMANDA. Mēs netiksim ārā! Ja nu mēs vispār netiekam ārā?! Es netaisos te palikt!

RAIVIS. Necel paniku.

AMANDA. Dariet kaut ko!

ALEKSIS. Kaut ko izdomāsim.

AMANDA. Tu neko nevari izdomāt! Tu vispār nekad nedomā!

RAIVIS. Izbeidz.

AMANDA. Ko izbeidz? Pats teici, ka Aleksim nav smadzenes!

RAIVIS. Apklusti!

AMANDA. Mēs visi uz visiem laikiem apklusīsim, ja netiksim prom!!

DINA. Tiešām, beidz to histēriju.

ALEKSIS. Mēs dabūsim vaļā. Kas tur liels, vienas sūda durvis…

Skolnieki mēģina vēl, bet neizdodas..

Fragmenta beigas.

Foto ar DDT ,,36 stundu" komandu.

Lai atbilstu specifiskajam radioteātra formātam, lugu nācās mazliet pārstrādāt režisores Ināras Kolmanes vadībā. 

Foto no Radio ierakstu studijas.

Iestudējums noklausāms Latvijas radio arhīvā.


http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/buda-mezha.-aivas-birbeles-raidluga-jaunieshiem.-1.-dalja.a38806/

Teksts pieejams, sazinoties ar autori

vai 

sellfy.com/būda mežā

Par autores citiem darbiem    Lugu bibliotēka