ZIGMUNDA TERAPIJA

                                   

Mazs komisks viencēliens par lielo nopietno psihoterapijas tēmu

Darbojas

ZIGMUNDS

ALEKSANDRS

MERILINA

Psihoterapeita darba kabinets.

Telpā atrodas zems galdiņš, uz kura atrodas liela kārba ar papīra kabataslakatiņiem vienreizējai lietošanai. Līdzās dīvāniņš un atzveltnes krēsls. Dīvāna stūrītī smuki dzeltens spilventiņš ar Smailija ģīmīti.

Uz apmeklētājiem paredzētā dīvāniņa sēž ļoti, ļoti sabēdājies psihoterapeits Zigmunds. Uz galdiņa stāv atvērta grāmata. Viņš tajā ielūkojas, nopūšas. Izņem vienu no kabataslakatiņiem, izšņauc degunu. Kad paceļ grāmatu, lai vēlreiz ielūkotos, izlasāms grāmatas nosaukums ,,Kā saglābt laulību“.

Zigmunds ieskatās pulkstenī, paslēpj grāmatu.

 Ir laiks uzklausīt klientus! Tāpēc viņš pārsēžas atzveltnes krēslā un viņa seja iegūst ,,vienmēr gatavs uzklausīt“ izteiksmi.

Ienāk laulātais pāris Merilina un Aleksandrs. Sasveicinās.

Sieva kautrīgi apsēžas vienā dīvāna pusē, vīrs iezveļas otrā, mēģina atrast ne tikai ērtu pozu, bet arī tādu, kas pietiekoši skaidri parādītu, ka viņš te ir pret savu gribu, un vispār, kā īsts vīrietis, neatbalsta šādu speciālistu apmeklējumu.

Zigmunds grib uzsākt sarunu, bet tiek pārtraukts.

ZIGMUNDS.

Kas jūs atvedis..

ALEKSANDRS. (pārtrauc terapeitu)

         Lai uzreiz būtu skaidrs - es šitādu iešanu pie kaut kādiem psihoterapeitiem, psihiatriem, vai kā jūs te sauc, uzskatu par laika šķērdēšanu!

MERILINA.

Viņam ir desmit gadu pieredze! Ļauj taču ..

ALEKSANDRS.( sievai, kas cenšas viņu apklusināt)

Kas ir? Runāt nevar? Pati teica, jāiet izrunāties. Es to daru, runāju. Kas tev nav labi, zaķīt, ko? (Sieva grib ko teikt, bet netiek pie vārda, jo Vīrs turpina) No manis te neko negaidiet. Tas nebiju es, kas savas problēmas nēsā apkārt pa pasauli. Un man nav problēmu! Bet, tā kā viņa bija jau samaksājusi, nu, ar šito zaķītis reāli mani pārsteidza, tad nu es te sēžu un gribētu redzēt, par ko tāda nauda izgāzta. (sieva atvainojoši skatās uz terapeitu) Viņai neeesot labi, ko?! ( terapeitam) Kas viņai varētu nepatikt?! Es katru vakaru nāku mājās. Jau divpadsmit gadus..

MERILINA.

         Četrpadsmit.

ALEKSANDRS.

         Jau 14?!!! Un tu vēl par kaut ko sūdzies?!

ZIGMUNDS.

Ļausim kundzei izteikties. Lūdzu.

ALEKSANDRS.

( psihoterapeitam) Labi! Es ļaušu viņai izteikties. (sievai) Nu? Kas ir?

MERILINA.

Es baidos par mūsu laulības jubileju.

ALEKSANDRS.

Par ko?! Kad tā ir?

MERILINA.

Kad būs, es tev pateikšu. Es redzēju tādu filmu, kur sēž ģimene pie galda. Visi sabraukuši, bērni jautā, ko tad tētis tev, mammīt, uzdāvināja kāzu jubilejā, un tā nabaga sieviete cenšas izlikties priecīga..

ALEKSANDRS.

Kāds tam sakars ar mums, ko?

MERILINA.

... Kaut gan viņš neko nav uzdāvinājis.. Viņiem sudrabkāzas, bet viņš aizmirsis.. Pēc 25 gadiem.. Bet tā nabaga sieviete kaut ko cenšas samelot - ka lielākā dāvana esot šie kopīgie gadi. Un tas briesmonis tik ēd! Ēd un ēd.. Kaut kādu sacepumu.. Izliekas, ka nekas īpašs nav noticis.. Kā tādā brīdī var ēst?!

ALEKSANDRS.

Varbūt nabags ilgi nebija garšīgi pabarots... Točna kā tava māte, kas cep kotletes, kad mazbērni brauc, bet tavam tēvam jāēd dārzeņu zupa no tā sintētiskā buljonkubiciņa!

ZIGMUNDS. ( Merilinai, mierinoši)

          Ko jūs gribētu sagaidīt šajā jubilejā?

ALEKSANDRS.

         Līdz tai vēl jādadzīvo.

MERILINA.

Es gribu, lai ir tāpat kā senāk. Piektajā kāzu gadadienā viņš man uzdāvināja tādu sirdsveida spilventiņu. Smuks, koši sarkans..

ALEKSANDRS.

Kurš pēc tam mētājās uz skapja nevienam nevajadzīgs un noputējis..

MERILINA.

Es viņu tur noliku, lai bērni nenosmērē!

ALEKSANDRS.

Tad mums bija tikai viens! Bet nu man viss ir skaidrs. Es tev uzdāvināšu gultas veļu ar sarkanām sirsniņām. Vai tagad mēs varam iet mājās? Zaķīt, bērni gaida! (ceļas kājās.)

MERILINA.

Mums jau sešus mēnešus nav seksa. Viņam droši vien sākusies tā četrdesmitgadnieku krīze.

ZIGMUNDS.

         Jau veselu pusgadu? Zinu vēl tādus gadījumus.. (smagi nopūšas un saskumst)

ALEKSANDRS. ( atkal apsēžas)

Mīļum, man vienkārši ir daudz darba. Esmu pārguris.

MERILINA.

Sēdēšanai pie datora tev spēka pietiek! Man vakaros, kad bērni guļ, gribas ar tevi parunāties. Bet es redzu tikai tavu muguru. Tu līdz vēlai naktij sēdi pie datora!

ALEKSANDRS.

Par kādiem vakariem tu runā? Par tiem, kuros sēdi un blenz savus stulbos seriālus? Droši vien no tiem esi samācījusies šitās muļķības kā iešanu uz pāru terapiju! Saskatās filmas un sadomājas - aiziešu pie kaut kāda analītiņa un viss būs čikeniekā! Zini kā sauc manu dakteri? Vārds Alus uzvārds Bārs!! Dakters Alus Bārs! Tas man palīdz labāk un daudz, daudz lētāk. Par šito piķi, ko tu te esi izgāzusi, es varētu izārstēt visus bāra apmeklētājus!

MERILINA.

Visas sarunas ar tevi nonāk pie naudas!

ALEKSANDRS.

Tev nevajag, ja?! Kā dēļ tad es raujos melnās miesās? Jā, mana miesa vairs citam nav īpaši piemērota, jo tā nostrādājusies..

MERILINA.

Bet, mīļais, tu man vari to pateikt!

ALEKSANDRS.

Ko tieši?

MERILINA.

Ka esi noguris.

ALEKSANDRS.

Vai tad tu akla esi, ka neredzi pati?!

MERILINA.

Man tikai gribas mazliet parunāties.

ALEKSANDRS.

Zaķīt, es tev ļauju reizi pusgadā aiziet pie draudzenēm, pie tām sasodītājām tenkotājām, tur tu vari pļurkstēt trīs stundas no vietas..

MERILINA. ( terapeitam, kautrīgi)

Biežāk viņš neļauj.

ZIGMUNDS.

         Kāpēc jums nepatīk sievas draudzenes?

ALEKSANDRS. ( atbild sievai, neliekoties ne zinis par nabaga terapeitu)

Tāpēc, zaķīt, ka man nepatīk pārnākt tukšā un tumšā mājā. Un, zin kas vienreiz notika tajā meiteņu ( ha, neviena sen nav meitene) vakarā? Tu piedzēries, zaķīt!

MERILINA.

Beidz mani saukt par zaķīti!

ZIGMUNDS.

Tu biji pielacies zaķītis! Pieļurbājies zaķītis! Sašmigojies zaķītis.

MERILINA.

Tikai divas glāzes šampanieša!

ALEKSANDRS.

Un ausis jau noļekušas un ļipa jau pa zemi vazājas. (vēršas pie psihoterapeita) Labāk ārstējiet viņas alkoholismu.

ZIGMUNDS.

         Tur tā kā cits spec..

MERILINA. (Aleksandram)

Apklusti taču beidzot!

Apklust Zigmunds.

ALEKSANDRS.

Lūk, tur arī slēpjas problēma. Es neko nedrīkstu pateikt!

MERILINA.

Lūdzu izbeidz!

ALEKSANDRS.

Kāpēc?! Tu pati teici, ka mums jāiet izrunāties. Es runāju! Bet kā atveru muti, tā viņa apvainojas, ka es viņu kritizēju. Vai es vainīgs, ja viņa neko nemāk bez manas palīdzības izdarīt? Zaķīt, ko?

MERILINA.

Es vairs nevaru tā dzīvot.. Bez mīlestības...

ALEKSANDRS.

Es pastāstīšu, kā mums iet ar to mīlestību.

Vienu vakaru, tas bija sen, jā, bet man vēl tagad škrobe. Tātad - šamējā tāda koķeta, groza gurnus, un sapucējusies tā, ka mazāk apgērba jau nevar uzvilkt. Es nopriecājos, nu tik būs sekss. Ka mana sieviņa grib tā, ka kaimiņi šonakt nevarēs ne acu aizvērt, ka viņi aiz skaudības pārkodīs savus spilvenus. Par agru sapriecājos. Domājat, viņai to seksu prieka pēc gribējās? Nekā! Izlasījusi, ka tādā veidā varot 500 kalorijas sadedzināt. Tad nu mēs kurinājām, kurinājām. Es jau jūtos kā pārguris kurinātājs, kurš strādā trīs maiņas bez pārtraukuma, bet mana sieviete -vēl vēl, nebeidz, - viņa bļauj, - es jūtu, ka tikai 350 sadedzinātas!

Zini, mīļā, es jau divus miljonus spermatozoīdu esmu nāvē aizsūtījis! Bet tu nevari nieka pārsimts kaloriju nobeigt?!

( Aleksandrs gardi smejas par savu joku stāstu, Zigmundam arī patīk , tikai Merilina drūmi klusē)

MERILINA. (psihoterapeitam)

Viņš to jau trešo gadu stāsta visās viesībās. Tā arī nav atklājis, kur izlasīja.

ALEKSANDRS.

Es tak nevaru stāstīt patiesību..

MERILINA.

Ka es tev neesmu gana laba?!

ALEKSANDRS.

Taču nē! Liecies mierā! Okey, es esmu pie visa vainīgs, ja? Esmu vienkārši tā pārguris, ka aizmiegu un viss. Skaidrs? Būšu vīrišķīgs un ņemšu to vainu uz sevi.. Un tu arī vakaros izskaties tāda savārgusi..

MERILINA.

Es neizskatos seksīga?!

ALEKSANDRS.

Tā es neteicu.

MERILINA.

Bet padomāji!

Merilina neiztur, paņem uz dīvāna esošo spilvenu un metas virsū vīram, ar spilvenu spiežot uz viņa mutes. Zigmunds pielec kājās, grib tā kā palīdzēt, bet nevar saprast, kas tāos gadījumos jādara – vai aiz kājas sieva jāvelk nost, vai aiz rokas jāgrābj vīrs...

Pēc brītiņa aktīvas cīņas vīram izdodas izrauties. Pārsteidzošā kārtā viņš nemaz nav dusmīgs, bet priecīgi pārsteigts.

ALEKSANDRS.

Va tu vellos! Atceries, kā mēs, pirmoreiz pie taviem vecākiem aizbraukuši, tavā bērnības gultiņā ar spilveniem kāvāmies, kāvāmies, un... čiki briki...

MERILINA.

Pie tavējiem gan nekas nesanāca. Mamma sēdēja blakus un lika skatīties fotoalbumus. Atceries, tu biji tā nogribējies, ka iznākot nogāzi mani uz tuvējā soliņa..

ZIGMUNDS. ( izdodas iespraukties atmiņu stāstījumā)

         Paruāsim par bērnību. Kādas ir jūsu attiecības ar mammu?

Iezvanās mobilais telefons Aleksandra kabatā, viņš to paņem rokās, ieskatās.

MERILINA. ( smīnot)

 Kā vellu piemin, tā...ragana klāt.. ( psihoterapeitam) Divas reizes dienā. Divas!

ALEKSANDRS. ( telefonā)

Es pārzvanīšu. Tagad esmu darbā. Mums viss ir kārtībā.

MERILINA. ( skaļi; lai arī telefonā var dzirdēt)

Viņš melo! Mēs esam pie psihoterapeita!

(Aleksandrs grib piecelties no dīvāniņa, lai atvadītos no mammas bez lieciniekiem, bet sievai izdodas viņu aizķert aiz rokas un viņa sāk kliegt telefonā. )

Mums jau sešus mēnešus nav seksa! Ja tu vispār zini, kas tas..

Merilinai neizdodas pabeigt, jo Aleksandrs viņai aizliek roku priekšā mutei, cieši tur, pats pabeidz sarunu.

ALEKSANDRS. (telefonā)

Mammu, mums te darbā ienākusi traka sieviete. Jā, tu jau zini, mans veikals ir ielas malā, te nāk visādi trakie. (Merilina iekož vīram rokā)Auu! (psihoterapeitam)Viņa man iekoda!

ZIGMUNDS. ( skaļi iekliedzas)

Stop! Klusumu! Paskatieties apkārt. Kur jūs atrodaties? Jūs esat latviešu pāris psihoterapeita kabinetā. Tāpēc, lūdzu, mierīgi latviski parunāsim par jūsu ciešanām. Mājās varat bļaustīties..

MERILINA.

Mājās viņš ar mani nerunā.

ZIGMUNDS.

         Atgriežamies pie jūsu seksuālās dzīves. Kāda tā bija pēdējoreiz?

ALEKSANDRS.

         Kas?

ZIGMUNDS.

         Seksuālā dzīve!

MERILINA.

         Īsa. Ļoti, ļoti īsa.

ALEKSANDRS.

         Tas ir kas, zaķīt? Tāds kā apvainojums? Zini, būtu priecājusies, ka es vēl to vispār daru pēc 12 ..

MERILINA.

Četrpadsmit..

ALEKSANDRS.

Pēc četrpadsmit gadiem laulībā ar vienu sievieti. Četrpadsmit gadi ar tevi! Tikai ar tevi, starp citu!

MERILINA.

Bet tu gribi seksu, tu negribi mani!

ALEKSANDRS.

Nesapratu. (Zigmundam) Tu saprati? ( psihoterapeits arī nesaprot)

MERILINA.

Nav kaisles! Tu neiekāro katru mana ķermeņa centrimetru!

ALEKSANDRS.

Varbūt tev tie centrimetri par daudz..

MERILINA.

Varbūt tev par maz!

ALEKSANDRS.

Man ir pietiekami!! Nu zin. Ja mums reiz te ir atklātības mirklis.. Mums nekas nesanāk, jo tu guli kā tāds dēlis!

MERILINA.

Es pateikšu, kāpēc nekustos! Man ir bail!! Ja jau tu nekustīgā dēlī nevari vairāk par piecām reizēm iezāģēt, kas notiks, ja es kustēšos?! Varbūt pat netrāpīsi!

ALEKSANDRS.

Nu zini?! Redzi, pat dakteris ir šokā par tādiem apvainojumiem!

ZIGMUNDS.

         Jā, iztiksim bez apvainojumiem. Tiešām tikai piecas..

ALEKSANDRS. ( pārtrauc Zigmundu)

Mainam tēmu! Galu galā, mēs esam pie psihoterapeita, nevis pie kaut kāda tur seksologa, vai kā nu tur viņu sauc.. Un vispār, tik daudz visādu dakteru saradies.

O! Atcerējos anekdoti par šo tēmu!

Pie reģistratūras lodziņa pienāk braša auguma, bet norūpējies vīrs.

- Pierakstiet mani pie tā seksoproktologa!

Reģistratūras meitene samulst.

- Jūs domājāt - seksopatalogu?

- Kas tas tāds?

- Tas ir dakteris, kurš jums palīdzēs izprast savas seksuālās dzīves īpatnības.

- Nav man nekādu īpatnību!

- Tad jums pie proktologa? - meitēns cenšas precizēt.

- Un kas tas tāds?

- Tas ir dakteris, kurš jums ārstēs, tā teikt ..- jaunā darbiniece pavisam sakautrējas, - nu, pakaļgalu..

Vīram beidzot viss ir skaidrs.

-       Nu ja! Es taču teicu - man vajag pie seksoproktologa! Jo mana seksuālā dzīve ir galīgā pakaļā!

MERILINA.

Tu visu centies pārvērst par joku.

ALEKSANDRS.

Agrāk tev patika mani joki.

MERILINA.

Tagad arī patīk.

ALEKSANDRS.

Kāpēc tad tu nepriecājies par tiem?

MERILINA.

Es nezinu.. Man gribas kaut ko .. tādu.. nebijušu, īpašu.

ALEKSANDRS. ( samulsis)

         Tu gribi citu vīrieti?

MERILINA.

         Nē.

ALEKSANDRS.

         Tu mani mīli?

MERILINA.

         Jā.

ALEKSANDRS.

         Es arī tevi mīlu, zaķīt. Es tikai tevis dēļ vispār te atnācu. Jo tu tā gribēji. Kāpēc mēs te vispār esam?

MERILINA.

         Jo te mēs parunājām! Beidzot. Laikam vides maiņa palīdz.

Aleksandrs un Merilina mīlīgi sasēduši tuvāk vien otram. Zigmunds jūtas tā kā lieks..

ZIGMUNDS.

         Izmantojot situāciju, varbūt gribat vēl ko teikt viens otram. Atklāt kādu sapni?

ALEKSANDRS.

         Es gribu doties mājās, tu varētu uztaisīt kaut ko garšīgu.

MERILINA.

Es gribētu vēlreiz aprecēties ar tevi. Es gribu tādu mazu ceremoniju jūras krastā, kad mēs vēlreiz salaulājamies. Tikai mēs divi un mācītājs. Tad mēs smiltīs nodarbojamies ar seksu..

ALEKSANDRS.

Trijatā ar mācītāju?!

MERILINA.

Nē, tikai ar tevi, tu, muļķis tāds... Es tev kaislīgi atraušu vaļā kreklu, nogāzīšu tevi smiltīs, noraušu sev kleitu, šoreiz tā būs viegli novelkama, nevis kā mana pirmā, atceries..

ALEKSANDRS.

Trīsdesmit astoņas nolādētas pogas bija tai kleitai, sasodīts..

MERILINA.

Korsetei.

ALEKSANDRS.

Nagu nolauzu pret tām staiplēm..

MERILINA.

Tajā jaunajā ceremonijā viss būs ērti un viegli..

ALEKSANDRS.

Tātad es guļu smiltīs..

MERILINA.

Jo es būšu jāteniski uz tevis.. Kaila un mežonīga.. Tu varēsi ar savām stiprajām rokām ieķerties man dibena vaidziņos un ..

ALEKSANDRS.

Kuš, zaķīt! Fiksi uz mājām!

Abi ceļas augšā, mīlīgi apķeras un savas mīlas pārņemti, dodas prom.

Zigmunds noraugās ar sāpīgu skaudību. Tad Aleksandrs atgriežas, pienāk pie Zigmunda, uzsit pa plecu.

ALEKSANDRS.

         Paldies, vecīt. Šitā terapija reāli palīdz!  

Klienti aiziet. Zigmunds brīdi domā, tad ņem telefonu, zvana.

ZIGMUNDS.

         Mīļā, es pārdomāju. Darīsim kā tu teici, aiziesim uz terapijas seansu. ( ..) Atguvu ticību, ka palīdz. Un man tev ir vēl kāds piedāvājums. Ja tu vēlies, aprecēsimies vēlreiz. ( ...)  Jā, mīļā! Tikai mēs, divi vien. Un mācītājs. (..) Tev patīk šī ideja? Iesaku jūras krastā! Līdz vakaram.

Beigas.