ceturtdiena, 2013. gada 30. maijs

FANTĀZIJAI BĪSTAMS DARBS

Mani atlaida no darba  veikala apģērbu nodaļā vīriešu apakšveļas dēļ! Jā, neizturēju pārbaudes laiku. Kā lai iztur, ja visu dienu jāgrozās starp vīriešiem un jāpalīdz sameklēt viņiem apakšbikses, iztaujājot katra vajadzības un slepus izpētot katra iespējas?
Tāpēc to sauc par pārbaudes laiku – noliek cilvēciņu morāli divdomīgā vietā un pārbauda fantāzijas noturību. Goda vārds, es centos domāt tikai par aktīvās pārdošanas principiem un ievesmai vizualizēju acu priekšā darbinieku tepās izlīmētos plakātus ar uzmundrinošiem saukļiem – ,,Peļņa ir viss” un ,,Drosme virza mūs uz priekšu”, bet nepaklausīgās domas atgriezās pie apakšveļas plauktiņiem, kur pēc nedēļas darba es pazinu katru bikšeli personīgi.
Es centos turēt rāmjos savu humora sajūtu, bet tā regulāri izrāvās brīvībā un es pamanījos klientam pajokot, ka firmas BOSS bikšu esamība nepadara par bosu ne gultā, ne ārpus tās, un vīrietim, kurš meklēja peldbikses pirtī iešanai, aizrādīju, ka tur nu jāsaņem drosme un jāiet plikam.
Reiz pavisam izgāzos, kad pajautājusi klientam, kāds izmērs viņam nepieciešams, saņēmu atbildi ,,S”, neapvaldīju seju un tā pauda ,,ak, tu, nabadziņš.”
Tie, kas uzskata – izmēram nav nozīmes, nekad nav iegriezušies vīriešu apakšveļas sektorā. Izveidoju savu klaifikāciju.
S     sīks.
M  – mazliet par mazu.
L   – lielums normāls, kaut nu mācētu pielietot.
XL – O!
XXL – Oho!
2XL – Johoho!
3XL – Nu, beidz, tas nav reāli!

Centos kalpot sabiedrībai. Kad veikalā ienāca manis nemīlēts politiķis, gribēju viņa iegādāto apakšbikšu maisiņā ielaist uti. Jā, vienu nēsāju līdzi kastītē neparedzētiem gadījumiem! Bet mani pārtvēra kolēģe. Viņa teica, ka šis AŠ viņai patīkot. Ja būtu otrs AŠ, tad gan viņa piemestu komplektā nupat noķerto lapseni.
Tā nu atriebība par Latvijas nesalabotajiem ceļiem tika izjaukta un es pievērsos demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Katram klientam novēlēju: ,,Lai ciets, kam jāstāv, lai aug, kas iesēts!”
Nesaprotu, kāpēc priekšniecībai es nepatiku? Pie sienas darbinieku atpūtas telpā bija plakāts ,Pārsniegsim klientu cerības” un, manuprāt, tādu teicienu kā manējo neviens pircējs necerēja dzirdēt!
Eh…
Tā gribēju būt līdzīga ,,Re:Baltica” žurnālistei, kura iefiltrējās ,,Maksimā”, lai uzrakstītu par darba apstākļiem! Es vēlējos savākt jokus komēdijai par lielveikalu, bet nekā smieklīga tur nebija. Visu nācās pašai izdomāt.
Bet paldies ,,Stockmann” kolēģēm un vadībai par iespēju!
Pēc neveiksmes apakšveļas tirgošanā, nolēmu pievērsties smalkām un garīgām lietām – gribēju iekārtoties darbā grāmatnīcā. Izrādījās, ar augstāko izglītību kultūras jomā, trīs valodu zināšanām un pieredzi tirdzniecībā nepietiek, lai tiktu pie pārbaudes laika ,,Jāņa Rozes grāmatnīcā”. Un labi vien ir. Jo viņi piemēro trīs mēnešu pārbaudes laiku ar algu 140 ls. Mēs jau nebūsim tik ļauni un nepadomāsim, ka uzņēmums šādi ietaupa uz algām, vai ne?
Labāk iesaku pārbaudīties Stokmanītī, goda vārds!