Sapņi piepildās – mani uzaicināja filmēties! Caur pazīšanos, protams. Ar režisoru kādreiz kopā strādājām un pelēko kantora ikdienu centāmies atsvaidzināt ar flirta dzirkstīm. Nu labi, labi, es biju tā, kas koķetēja, bet viņš bija, teiksim, pieklājīgs. Lai ikdienai piešķiltu dzirksti, es soļoju cauri kantorim kā modes skatē un, pieliecoties pie kolēģa galda, spiedu rokas pie sāniem, lai krūtis izskatās lielākas. Izrādās, viņš ne tikai manus relišerus ievērojis, bet arī aktrises talantu! Domās jau redzu sevi preses konferencē asprātīgi aizbāžam muti kritiķim Naumanim. Bet ko vilkt mugurā filmas pirmizrādē? Kad nedēļu pirms filmēšanas saņēmu scenāriju, sapratu, ka pašā darba procesā apģērbs man nebūs vajadzīgs. Filma piedalīsies konkursā ,,Erotika latviešu gaumē”. Pagrozījos plika pie spoguļa. Nu, savā vecuma grupā noteikti esmu pirmajā desmitniekā. Un man ir vesela nedēļa laika cīņai ar sīkajām nepilnībām. Normāla pirmssvētku diēta un programma ar devīzi - vēnās vitamīns, pierē botulīns. Pēc tam varēšu braukt Mikam līdzi uz Holivudu!
Pirmā filmēšanas diena. Kā jau latviešu kino ierasts, darbība notiek seno latvju sētā. Cinevilla aizņemta, tur filmē jauno grāvēju ,,Rīgas sargu kauja par Rūdolfa mantojumu”, mums jāiztiek ar Brīvdabas muzeju. Ir ziema, Kurzemes sēta netiek apkurināta, tāpēc visiem pie deguna lāstekas un no mutēm veļas dūmi. Režisors dod komandu kadrā neelpot, mēs puspliki un iezilgani cenšamies atveidot latvisko sadzīvi. Vīrs pie galda, sieva tekalē ar ēdiena bļodām, meita pirtiņā mazgājas. Man jātēlo Māte, tā ka apģērbs palika mugurā, aube līdz acīm un visu ainu sēdēju aizkrāsnē. Erotika attiecas tikai uz Meitu. Kāda vella pēc tik daudz naudas par visādām procedūrām iztērēju, ko?
Otrā filmēšanas diena būšot paredzēta seksa ainām. Mani arī izsauca. Sapriecājos, bet šī diena sākās ar palagu lāpīšanu. Kādam tas bija jādara, un kurš tad cits, ja ne es? Tos palagus izmantoja ēnu teātra veidošanai – kā jau latviskā erotikā, tā īsti redzams nebūs nekas, tikai zem palagiem kaut kas kustēsies. Bišķin pakustējos, trīsreiz ar mīklas rulli pārskrienot kadram, un atgriezos mājās, kur nekas nenotiek ne zem, ne virs palagiem. Uzvilku savas vecās mājbikses un saritinājos uz dīvāna. Palasīju žurnālu, un tur raksts par laulības dzīves atsvaidzināšanu, kur viens no ieteikumiem ir izvēlēties seksīgu mājas tērpu. Bet, ja nav, ko atsvaidzināt, ko tad? Sēdēt logā tajā peņuārā un cerēt, ka kaimiņam pretējā mājā ir binoklis?
Nē, nu tiešām, ņemšu, apsēdīšos uz palodzes un vēl sarkanu lukturi rokās paņemšu. Būšu mūsu hrušķovkas G punkts. Kaut britu zinātnieki izpētījuši 1800 sievietes un nav atraduši nevienu pierādījumu par šādas īpašas erogēnās zonas esamību. Nez, kā viņi veica tos pētījumus? Iedomājos, stāv ļaudis aizsargtērpos un cimdos ap sievieti, baksta un jautā: nu, kā ir? Sievietēm kut, sāp, ir auksti, nav ērti, spiež muguru, duras dibenā, reibst galva, trūkst iedvesmas, nāk smiekli, bet orgasma kā nav, tā nav. Mans vīrs piecus gadus meklēja to punktu, neatrada, dikti sabēdājās un aizgāja meklēt pie citas. Vajadzēja pašai atrast un parādīt, jo vēl te žurnālā rakstīts, ka ar vīrieti jārunā īsi un skaidri saprotami. Priecājos, ka pārnāci! Vakariņas galdā! TV pults dīvānā! G punkts šite! Tāpat jau, kad vīrietim lūdzam ielūkoties sirdī, viņš skatās uz pupiem.
Seksa laikā neaizmirstiet viedos padomus, kā labāk noslēpt savas nepilnības. Ievilkt vēderu, atliekties, lai krūtis izteiksmīgākas, gurnus kustināt tik ātri, lai celulītu neievēro. Un jākliedz! Ja nesanāk no baudas, nekas, šitādā pozā kliegsiet no sāpēm. Tikai matus vēl sejai priekšā sapuriniet, ja nu viņam jūsu deguna forma nepatīk.
Bet par to filmu. Aizrakstīju Normundam, bet viņš izliekas neredzējis. Ditai nav ko prasīt, tai skaudīs, ka pašai filmēties nepiedāvā. Bet nekas, ka prese pagaidām klusē. Es turpinu sevi turēt formā, jo zinu – Miks mani sauks uz Holivudu, un tad mēs visai pasaulei tādu latviešu erotiku parādīsim, ka visi Rīgas sargi pēc manis rindā sastāsies!