trešdiena, 2012. gada 22. augusts

MANS VĀVERĪTES DUMPIS


Izsludinu savu personisko vāverītes dumpi!
Ar muti visi ir varoņi. Gan tie, kas aizstāv krievu panku meitenes no PUSSY RIOT, gan tie, kas priecājas par bargo sodu. Bet kā ar darbiem?
Ļaušu savai vāverītei plosīties! Lai arī man nav ne jausmas, kurš gudrinieks iesāka sievietes intīmās vietiņas dēvēt šī jaukā dzīvnieciņa vārdā, nolēmu tulkot šādi, ne tā kā sanāktu pēc angļu - latviešu vārdnīcas. Starp citu, sanāktu - kaķēnu trakošana. Angļiem, redz, arī bijis asprātis - valodnieks.
Nolēmu dumpoties Āgenskalna Maximā, jo tur vienmēr daudz ļaužu. Vienmēr rindas, vienmēr drūzmēšanās jebkurā darba laika stundā.
Es sacelšos pret neveselīgu dzīvesveidu, jo esmu centīga Pētera Apiņa rakstu lasītāja un viņa ideju atbalstītāja. Bet. Dakteris Apinis tikai raksta burtus par sieviešu problēmām ar veselību, par šņabja visuresamību, bet ko viņš dara? Vai ir kaut reizi dzērienu nodaļā parādījis pliku dibenu, vai vismaz atrāvis kreklu, kur uz krūtīm uzraksts - NEDZER! Neko mūsu viedais dakteris nedara. Tāpēc plosīšos es - viņa ideju aizrauta un iedvesmota.
Sākšu ar ,,bumbošanu". Tā ir iefiltrēšanās ienaidnieka nometnē, t.i.. starp veikala plauktiem, un drūzmējoties pircēju barā, viņu groziņu satura sapridzināšana ar dārzeņiem. Jā! Nebūs viņiem atgriezties mājās ar pirkumiem, kuri sastāv tikai no balto miltu izstrādājumiem, saldumiem un konserviem. Še, vienam tomāts groziņā, otram pabāžu gurķi zem čipsu paciņas, vienu jaunkundzīti es nolēmu saspridzināt ar trim burkāniem, tos pabāžot zem Cosmo žurnāla, kamēr viņa stāvēja pie cepumu stenda. Še, tev, meitenīt! Grauz burkānus, nevis bojā zobus ar cepumiņiem!
Kādu brīdi darbojusies pagrīdē, nolemju pāriet uz atklāto cīņu. Iestājos rindas galā un pieķeru vecmāmuļu, kas krauj uz slīdošās lentes bulciņas, saldos sieriņus, konfektes un vēl šādus tādus pirkumus, kas iededz sarkano lampiņu manā aktīvistes rūpē par Latvijas nākotni.
,,Jūs šitos kārumiņus saviem mazbērniņiem nopirkāt, ja? Kā saka dakeris Apinis - vairāk ēdiena, mazāk kustību, tā ir tā slidenā taciņa, uz kuras vecmāmuļas uzliek savus mīlulīšus. Un kam domāta mazā ,,Bonaparta" pudelīte? Tavs vecītis, šito iemalkojis sajūtas kā Napaleons, ko? Viņš drīz noliks karoti cīņa par savu aknu veselību!"
Kundzīte sastingst, grib ko teikt, bet nepaspēj, jāsāk norēķināties un šādā vecumā veikt divas darbības vienlaicīgi nav viegls uzdevums. Tāpēc es varu pievērsties aiz manis stāvošā vidēja vecuma kunga iepirkumu saturam.
,,Kāpēc jūsu groziņā nav dārzeņi, ko?! Nemaz neslēpiet šķīstošās kafijas paciņu zem avīzes! Palasiet kādu grāmatu un dzeriet zaļo tēju.."
Teikumu nepabeidzu, jo ieraudzīju noziegumu pie blakus kases. Kāda sieviete prasa cigaretes. ,,Nāvi smēķētājiem!" - uzsprāgst mana norūpējusies sirds, kas gara acīm redz visus dūmos nomocītos Latvijas iedzīvotājus. 
Caur šiem dūmiem redzu apsargu, kas mani sagrābj un velk prom.
,, Palīgā! Tauta nodzeras!" - es nepadodos un cenšos pieturēties pie košļeņu stenda.
,,Atņemiet mūsu vīriem divlitrīgās alus pudeles! Tas ir alus industrijas genocīts!" - man izdodas nobļaut, kamēr apsardze mani velk uz izejas durvīm. Tur man izdodas izrauties un es veicu pēdējo granātas metienu naidniekiem - es atrauju vaļā blūzīti, kur uz manam kailajām krūtīm ir uzraksts ,,PIENĀ IR DZĪVĪBA".
Tagad dzīvoju klīnikā un rakstu sūdzības Ārstu biedrībai un gaidu prezidenta Goda rakstu.

P.S.
Pilnīgi nopietni - esmu Pētera Apiņa cienītāja un
uzskatu, ka PUSSY RIOT meitenēm piespriestais sods ir neadekvāts.




pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

ASIŅAINAIS TV


Ir ļaudis, kuri seriālos meklē iespēju izķiķināties, smieties, smīkņāt, irgoties un hihināt, par ko var pārliecināties Inetas rakstos lestelela.blogspot.com , kur varat smelties info par komēdijseriāliem.
Es seriālos meklēju asinis un vardarbību. 
Ikdienā pārsmējusies un nosmaidījusies līka, ekrānā veros pēc skarbās ainās attēlotiem noziegumiem, kuru drūmos noslēpumus atklāj policijas vīri un sievas, kas nebaidās mērkt rokas asinīs un prātu nodziedzības šausmās.
Welcome to my world! Nomainiet smieklu asarās izmērcētos mutautiņus pret krietni lielākām lupatiņām. Tās izmantosiet ne asaru slaucīšanai, bet varēsiet uzmest sev uz galvas īpaši šausminošos skatos.

Iesākumā sadalīšu asinsstāstus divās lielās kaudzēs.
Pirmā ir piemērota ikvakara ieslīgšanai siltā dīvānā, lai uz nepilnu stundiņu, dzerot tēju un stūķējot māgā sviestmaizi, palūkotos uz līķiem un nomierinātu sevi, ka paši vēl aizvien esat dzīvi un drošībā. Varat būt pilnīgi pārliecināti, ka šīs kaudzes izstrādājumos brašie policisti atradīs neģēli un darīs to tik ātrā tempā, ka nepamanīsiet stāsta loģikas neesamību. Vislabāk šo grupu raksturo visu CSI ražošanas lielfirma. Lai  kurā pilsētā - Losandželosā, Ņujorkā, Maiami notiktu slepkavošana, vairāk uzmanības tiks pievērsts tam, lai izdomātu, kādā nu atkal interesantā un vēl nebijušā vietā atrast līķi.
Domās vizualizēju skatu - pie galda sēž pārguruši scenāristi un murmina - prostitūtas līķis naftas cisternā...
- Neder! Ir jau bijis.
- Asiņains pirksts smalka restorāna zupas šķīvī?
- Jau bijis vairākas reizes!!!
- Ko nu.. Oho! Mazs puisēns smilšukastē izrok pusi sievietes galvas!
- Ir bijis!!!! Vai tiešām neko orģinālu nevar izdomāt?!! Esat atlaisti!
Tā, lūk, tiem nabaga scenāristiem klājas.

Šāda tipa seriālā nav jāuzdod muļķīgi jautājumi - vai tiešām kriminālistikas laboratorijas darbinieki tiekas ar lieciniekiem un vada izmeklēšanu, u.c.? Atslābinieties un baudiet, kādu slepkavošanas veidu būs izdomājuši scenāristi un kādu feinu muziciņu būs piemeklējuši soundtreka meistari.
Labā ziņa - neģēlis tiks atrasts vienas sērijas laikā.
Kaudzītes virspusē uzmetu LIE TO ME, CLOSER, BODY OF PROOF - seriālus, kuriem vērtību notur scenārijā labi iestrādātu galveno lomu izcili atveidotāji.

Otrā kaudzē liekamas daudzsēriju TV filmas, kur lielu uzmanību velta galvenā varoņa raksturam, policijas darba niansēm un noziedznieka motivācijai. Klasisks piemērs būtu britu PRIME SUSPECT filmas, no jaunākajiem - dāņu THE KILLING (Forbrydelsen).
Ja nu vajadzība, abi pieminētie izstrādājumi noder sevis ievešanai kvalitatīvā depresijā, jo ar savu noskaņu pārliecina - ja domājat, ka ir patiesi slikti, nebēdājiet - būs vēl drūmāk, vēl bezcerīgāk.

Sakārojās paspēlēties, tāpēc no pirmās kaudzes izcelšu mazu atsevišķu čupiņu ar kriminālseriāliem, kur cīņu ar noziedzību cenšas padarīt skatītājiem jautru, tā teikt, divi vienā - var i' par neģēļiem pašausmināties, gan par izmeklēšanas meistaru jociņiem papriecāties.
Ja vēlaties veikt abas nodarbes vienā vakara stundā - rekomendēju seriālus CASTLE un BONES. Tie ir mani izklaides favorīti un ikvakara piedeva pie vakariņu galda. Vēl pie deserta var pievienot seriālu EUREKA, kur pārkāpumu izmeklēšanu atšķaida ar zinātnes dīvainīšiem, mačisku šerifu un mistisku pilsētiņu un - pavej - gatavs produkts, kura teksts pilns ar zinātniskiem terminiem, bet skatīšanās nesasprindzina nevienu no smadzeņu daivām! 

Uz dramaturģiskās laboratorijas galda pirmo liksim HOMELAND.


Gan tāpēc, ka 30.septembrī ies gaisā 2.sezona, gan tāpēc, ka šis bija mans pozitīvais pārsteigums. Maz asiņu un vardarbības, bet daudz emocionālas un intelektuālas spriedzes.
Vēlmi skatīties neraisīja ne treileris, ne seriāla apraksts, tikai ziņkārīga vēlme palūkot, par ko tik augsts novērtējums imdb.com, Emmy un Golden Globe balvu sarakstos.
Tā īsti savā varā seriāls paņēma tikai pēc otrās sērijas, bet tad nu tā, ka nevarēju vien sagaidīt, kad būs iespēja skatīties nākamo.
Tēlaini to varētu dēvēt - stāsts par diviem putniem ar salauztiem spārniem.
Seriāls ir ļoti noderīga skatāmviela dramaturgiem, jo pierāda, ka galvenajiem varoņiem nepietiek būt tikai kaislīgiem raksturiem, viņiem jābūt apsēstiem. Jābūt gataviem uz visu. Gandrīz visu. Un šis ,,gandrīz" ir atslēgas vārds tam, par ko ir vērts taisīt kino. Par tiem šaubu brīžiem, kad varonis apstājas savā apsēstībā un skrējienā uz mērķi un izdara izvēli par nākamo soli.
Negribas atstāstīt galveno varoņu biogrāfijas un izvēles, kas viņiem jāveic. Tās ir tik skarbas, ar kādām nevaram identificēties. Bet spējam līdzpārdzīvot, pateicoties aktieru tēlojumam un filmas radošās grupas spējai radīt spriedzi un parādīt to, kas slēpjas zem vārdiem un situācijām.

Liekam jaunu bildi iekšā!

PRIME SUSPECT



Ilgu gadu gaitā ( 1996 - 2006) tapināta filma turpinājumos ar izcilo Helēnu Mirrenu galvenajā lomā.
Domāta tādiem ļaudīm, kuri līdzīgi man, kādreiz vēlējušies strādāt policijā, bet nu vibrē pavisam citā zonā un, lai arī nenožēlo izvēli, tomēr labprāt pafantazē - kā būtu, ja būtu. Un man bija tā, ka šīs filmas uztvēru ļoti subjektīvi. Pilnībā identificējos ar izmeklēšanas darba meistari Tenisoni un ļoti, ļoti pārdzīvoju viņas veiksmes, kļūdas un sāpīgos zaudējumus.
Šis ir klasiska stila detektīvstāsts. Tas nozīmē - darbība nevirzās uz priekšu strauji un efektīgi, bet tiek pievērsta uzmanība detaļām - gan policijas izmeklēšanas darbā, gan tēlu motivācijā.
Te var redzēt pavisam citādu Londonu kā mūsu aizbraucēju - darbameklētāju stāstos. Tā ir drūma, bīstama un neatstāj daudz vietas jautriem atgadījumiem un lieliem sapņiem par gaišo nākotni.

2011.gadā ir uztapināts pakaļdarinājums amerikāņu stilā, kur mums cenšas iestāstīt, ka smukai blondīnei ir problēmas dzīvē un darbā. Ha. Ha. Aktrise Maria Bello nav slikta, bet nepārliecina.


Atsaucoties uz virsrakstu - ja nu kādam tiešām gribas peldēties asinīs ar TV palīdzību - iesaku TRUE BLOOD (izbaudiet 1.sezonu, par tālāko varat aizmirst) un SPARTACUS: VENGEANCE ( nav ieteicams personām ar vāju nervu sistēmu).


Tagadiņ iešu nomazgāt asiņainās rokas.
Turpinājums sekos! :)