ASINSDARBI SILMAČOS

Reiz sensenos laikos Holivudas kinovīri uzaicināja pie sevis R.Blaumani, lai apspriestos par iespējamu latviešu klasiķa darba ekranizāciju.

Blaumanis ierodas ar un lepni sēž producenta ierādītajā krēslā.

PRODUCENTS.

         Ģeniāli! Skroderdienas Silmačos ir lielisks darbs! Bet, jūs saprotiet, nāksies šo to mainīt, pieskaņot pasaules līmeņa kino specifikai. Tikai dažas tehniskas nianses.

BLAUMANIS.

         Gods sadarboties. Mans zelts ir mana tauta, bet jūsu zeltam arī ne vainas.

PRODUCENTS.

         Jums tur pārāk daudz cilvēku, budžets ierobežots, tāpēc koncentrēsimies uz Antoniju, taisīsim kino četrdesmitgadniecēm, kuras grib sākt jaunu dzīvi.

BLAUMANIS.

         Jā, koncentrēsimies uz Antoniju.

PRODUCENTS.

         Tātad, Antonija ir atraitne. Lieliski! Liekam klāt netīru noslēpumu, skeletiņu skapī - viņa ir nogalinājusi veco saimnieku. Tiešām, kam tas vecis? Tagad moderni, ka sieviete tiek pie jauna puikas! Asiņainais duncis ir norakts kaut kur dārzā.  Kāzu laikā kāds bērniņš to izraks un pārbījies skries pie kāzu viesiem..

BLAUMANIS.

         Kāzas jau tikai beigās…

PRODUCENTS.

         Nekas, izstrīposim visu lieko ārā. Visas tās dziesmas, dejas – nost! Kādas dejas, dzīvos viņi pilsētas nomalē! Jā, ģeniāla doma, dosimies pie mazturīgajiem, iedziļināsimies viņu ģimenes lietās.

BLAUMANIS.

         Bet kā tad Elīna? Un Aleksis?

PRODUCENTS.

         Tos nesvītrosim, protams ne! Viņi mums noderēs seksa ainām! Nav seksa, nav pusaudžu kinozālē! Jau redzu ainu, kur Antonija redz Alekša un Elīnas kaisli. Viņa redz, ka Elīnas krūtis ir lielākas, dibens tvirtāks. Viņa meklē palīdzību pie Dūdara.

BLAUMANIS.

         Ko tur skroderis var līdzēt?

 PRODUCENTS.

         Nevar! Tur tas joks! Kam mūsdienās skroderis interesē! Dūdars būs plastiskais ķirurgs! Vai nav ģeniāli? Visu mūžu mocījies kompleksos par klibo kāju, apmeklējis psihoterapeitu, izmācījies par ārstu, sadakterējis sev kāju, uzlabojis tās izskatu, nav apstājies pie sasniegtā. Palielinājis locekli, amputējis alus vēderu, no liekajiem taukiem izveidojis bicepsus un  muskuļainus plecus, veicis sejas epilāciju, krūšu spalvas pārstādījis uz plikā pakauša…

BLAUMANIS.

         Bet, kas tad būs Rūdis?

PRODUCENTS.

         Kā kas? Rūdija, seksīga medmāsa būs. Kārlēna pirmā seksuāla pieredze. Zaudēs nevainību.

BLAUMANIS.

         Bet Kārlēnam ir Ieviņa!

PRODUCENTS.

         Ieviņa gan būs jāsvītro! Sekss ar nepilngadīgiem, tas par daudz.

BLAUMANIS.

         Bet Ābrams! Kā ar Joski un Zāru?

PRODUCENTS.

         Viņi būs bēgļi no Afganistānas. Aktualitāte jāņem vērā. Iedomājieties, cik iespaidīga būs spridzināšanas aina! Nāk pār tuksnesi, tpfu, pār tirgus laukumu Ābrams ar Kalašņikovu plecā un Joske ar dinamīta maisiņu.. Pilsēta reāli dabūs trūkties. Arī pīpēšana iegūs citu nozīmi. Sapīpēsies no afgāņiem ievesto zāli un visur sekss un vardarbība, sekss un vardarbība. Silmači – Latvijas karstais punkts! Ģeniāli!

BLAUMANIS.

         Pirtiņas ainu droši vien izsvītrosiet..

PRODUCENTS.

         Nē! Ko jūs! Ģeniāli uzrakstīts! Džolija ar Pitu lūgtin lūdzas piedalīties. Viņiem tagad jauns projekts pasaules bērnu aizstāvībai, par velti filmēsies. Pēc tam adoptēs arī kādu latviešu bērnu. Tas tik būs skats – kaila Endžija pirtī glaužas pie kailā Breda un apkārt visu krāsu bērniņi vicina pirtslotas. Ģeniāli esat uzrakstījis Blaumaņa kungs!

Vēl esmu noskatījis jūsu ,, Indrānus”. Ģeniāli! Pārcelsim darbību uz Amazones džungļiem, cīņa starp veco virsaiti un jauno..

Blaumanis paģībst.

KRITISKAIS LATVIETIS fragments no topošās komēdijas par latviešu nacionālajām ceļošanas īpatnībām

Tūrisma aģentūra. Pie galda rosās darbinieks - ceļojumu pārdošanas aģents. Ienāk Latvietis.

LATVIETIS.

Laba dieniņa!

AĢENTS.

Sveicināti! Prieks jūs redzēt!

LATVIETIS.

Ko nu priecājaties par svešu cilvēku.

AĢENTS.

Mums katrs klients kā mīļš viesis. Lūdzu sēdieties.

Aģents norāda uz krēslu un Latvietis apsēžas.

LATVIETIS.

Ak, ta viesis, ko... Mans tēvs tādiem teica - jūtaties kā mājās, bet neaizmirstiet, ka esat ciemos. Un vēl brīdināja, ka pārskaitīs sudraba karotītes pēc mīļo viesu aiziešanas.

AĢENTS.

Ir gan jokupēteris. Kas jūs atvedis pie mums? Prātā ir kāds ceļojums?

LATVIETIS.

Sievai prātā. Man tam esot jābūt makā.

AĢENTS.

Vai sieviņai ir kādas konkrētas vēlmes?

LATVIETIS.

Gribot uz Romu.

AĢENTS.

Lieliska izvēle, smalka gaume! Roma - civilizācijas šūpulis!

LATVIETIS.

Nez vai. Lasīju, ka tajā šūpulī katru gadu aplaupa divus miljonus tūristu.

AĢENTS.

Gadās visādi, bet...

LATVIETIS.

Gadās? Aplaupa visu Latviju ar mūsu 2 miljoniem iedzīvotāju! Ja mūsu tik daudz vēl atlicis. Un tie ir dati tikai par kabataszaglēniem. Kur nu vēl slepkavības, izvarošanas.

AĢENTS.

Mums ir sagatavoti bukleti ar padomiem, kā izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.

LATVIETIS.

Nezin gan, kā ar bukletu var atvairīt slepkavnieku.

AĢENTS.

Tad brauciet uz Grieķiju, saules pielieto valsti ar viesmīlīgiem cilvēkiem, plašām pludmalēm!

LATVIETIS.

Divi miljoni zaudējuši darbu krīzes laikā, gan jau paši guļ un tajās pludmalēs.

AĢENTS.

Toties cenas kritušās! Lieliskas atlaides visās pozīcijās.

LATVIETIS.

Iedzīvoties uz cita nelaimes rēķina, tas ir zem latvieša goda.

AĢENTS.

Dodieties uz Franciju! Mums piedāvājumā ir vienreizēja tūre franču vīnu darītavās!

LATVIETIS.

Bail pat iedomāties, cik Latviju nodzērušās, nevainīgi sākot ar tiem franču vīniem.

AĢENTS.

Bet Parīze? Sievai noteikti patiks Parīze!

LATVIETIS.

Tā ir tā pilsēta, kur trūcīgie cittautieši dedzināja bagāto buržuju mašīnas? Mūs arī tas sagaida. Sabrauks te no malu malām, un tā kā mums jau to mašīnu mazāk nekā tiem bagātajiem vecajiem eiropiešiem, taisni vai bail iedomāties, ko pie mums dedzinās. Uzreiz ķersies pie mājām. Točna, buržuji!

AĢENTS.

Brauciet uz Maskavu!

LATVIETIS.

Mūsējos tur par fašistiem apsaukā.

AĢENTS.

Brauciet uz Berlīni!

LATVIETIS.

700 verdzības gadu! Un ar to nepietiek, šamējie mūs piečakarē tajā gāzes vada lietā! Treknajiem vāciešiem jau nekas, šamējie tagad piesūksies krievu lielajai trubai. Bet nabaga latvietis saņem tādu gāzes rēķinu, ka baterijas uz veselu gadu nosēžas. Sasper jods!  Tukšu gaisu par zelta cenu tirgo!

AĢENTS.

Amerika būs jums vislabākā izvēle! Tur ir lēts benzīns!

LATVIETIS.

Cik?

AĢENTS.

Ir speciāls piedāvājums, kurā ietilpst aviobiļetes un...

LATVIETIS.

Benzīns cik tur maksā?

AĢENTS.

2,5 - 3 dolāriem par galonu. Tas ir, aptuveni dolārs litrā. Ja rēķina, ka viens dolārs ir aptuveni 50 santīmi, tad iznāk, ka litrs benzīna maksā 50 santīmus. Noīrējot mašīnu, sanāk lieliski izdevīgs ceļojums!

LATVIETIS.

Pretīgi klausīties. Lai tie amerikāņi ceļo uz Krieviju! Tur viņus nodzirdīs līdz nāvei. Izlepuši, savu viskiju sadzērusies…

AĢENTS.

Viskijs ir dzimis Īrijā. Varam piedāvāt ekskluzīvu tūri pa Īrijas viskija ražotnēm!

LATVIETIS.

Mīļo cilvēk, kādi tur vēl īri? Pilna Īrija ar latviešiem! Viskijs tagad sanāk mūsu nacionālais dzēriens.

AĢENTS.

Ziniet, ko? Beidzot sapratu, kas jums vajadzīgs! Brauciens uz Viļņas tirgu! Lēts brauciens pēc lētām mantām!

LATVIETIS.

Lētāk tepat uz Maksimu aiziet.

AĢENTS.

Nē! Pats tajā tirgū biju, zinu, ko runāju.

LATVIETIS.

Ko ta labu nopirkāt?

AĢENTS.

Ko ta es varu par savu algu nopirkt?! Visi pērk tikai ekonomiskos ceļojumus, bet man alga no procentiem. Es te tirgoju sapņus par pludmales smiltīm, bet pats nīkstu rudenīgajos dubļos, ar samērcētām kājām, nemitīgās iesnās. Sieva arī slima, viņai esot kāda sieviešu nelaime, ko nedrīkst skaļi teikt, jo sabiedēs bērniņus, kas abi man tādi vārgi, jau mēnesi uz skolu nevaru palaist, jo zābaciņu nav, bet skolotāja viņiem arī tāda nervoza, un kā lai tāda nebūtu, ja vīrs dzērājs, un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc skolas direktore viņu neatlaiž, jo pašai tāda nelaime mājās, gan tēvs tāds bijis, gan vīrs gadījies, un šitā nelaime, neskatoties uz to, ka viņas vīrs rados ar pašu ministru, kurš tā norūpējies par valsti, tā norūpējies, ka sen vairs ēd, un starptautiskās konferencēs nepiedalās, jo valsts iet uz postu, nekas vairs nav glābjams, jo tuvojas pasaules gals, kā jau Bībelē rakstīts…Vai man, dieniņ, ak, tu jēziņ...

LATVIETIS.

Nu, nu, nekreņķē. Reku, ņem konfekti.

Latvietis izņem no kabatas konfekti un dod šņukstošajam Aģentam.

LATVIETIS.

Mūsējā. Laimas. Mēs, latvieši, nedrīkstam padoties. Domā pozitīvi, draugs! Zini, kas mūs glābs? Savs zemes pleķītis. Aizbraucu uz savu vasaras mājiņu, pēc ravēšanas apsēžos uz beņķīša, padzeros mūsu pašu alutiņu.. Eh, tik labi! Bet sieva, redz, gribot pasauli redzēt… Būs jāpaskatās arī, zinies. Kas tev tur piedāvājumā?

Abi draudzīgi sāk šķirstīt ceļojuma katalogu.

PĪ un PĪ

Policija ziņo:

Naktī uz svētdienu Vecmīlgrāvī, Stiebru ielā, starp kādu vīrieti un sievieti alkohola lietošanas laikā izcēlā konflikts, kā rezultātā daiļā dzimuma pārstāve ar nazi iedūra dibenā sava dzīvesdraugam.

Manā rīcībā ir notikuma audio ieraksts. Publiskoju, rupjos vārdus svešvalodā aizvietojot ar ,,pī”.

Virtuvē maigas sieviešu rokas kapā uz dēlīša dārzeņus. Dzirdama durvju atvēršana un aizciršana. Kāds smagi apsēžas uz ķebļa.

Vīrieša balss. Do ēst, pī!

Sieviete balss. A kur nauda, pīiii?

V. Tu ko, pī?

S. A vot to! Gribi rīt, do piķi paikai, pī!

V. Pīii... Nu, vot tādu nodevību, sieva, pī... Ēst dod vīram, pī!

S. Tu tas vīrs, ko? Zin, kas tu? Pī, tu esi! Viens ritīgs pī!

V. Es tevi, pī, tā mīlēju, pī...

S. A tu parādi to savu pīpīgo mīlu, pī. Kur tā ir, ko?

V. Ko lai rādu, pī?

S. Naudu rādi! Es rukāju kā zirgs, pī, a tu tikai vazājies ar saviem pīpīgiem drauģeļiem!

V. Manus draugus, pī, neaiztiec!

S. Vot, pī, kā aiztikšu! A vot visu tukšo taru pati uz bodi nesīšu!

V. ( ar sāpīgu pārsteigumu) Pīiii!

S. Jā, tā es darīšu, pī! A vot nebūs jums aliņam!

V. ( ar vēl lielāku sāpi) Pīiii!

S. Varēsi pie miskastēm tupēt!

V. ( draudīgi) Es tev, pī.. Es tev tā, pī....

S. ( izsmējīgi) Ko tu, pī? Neko nevari, pī tāds!

V. Še tev! Šito es tev!

Dzirdama nervoza rosīšanās, drēbju čabēšana.

S. Tu ko, pī?! Tu man te pliku dirsu rādīsi?!

Dzirdams, ka nazis vairs nekapā dārzeņus...

V. ( sāpēs un izmisumā) Aīiiiii! Pī! Pīiiii! Vai, cik pīi! Glāb, sieva, pī! Velc to nazi ārā no manas ... Pī! Pī! Pī....

Dzirdami ļauni sievietes smiekli, kas pakāpeniski saplūst ar policijas sirēnu kaucošajām skaņām.

Stāsta morāle – nerādi pliku dirsu sievietei ar nazi rokā!

P.S. Dialogu var izmantot kā spēli, ,,pī” aizvietojot ar dažādiem katram pašam tuviem vārdiem.

SIEVIETE AR KULAKU

Internets ir kā silikona krūtis. Izskatās smuki, bet nepamet sajūta, ka tas nav pa īstam. Tāpēc jāiet ielās! Nolēmu izkustēties un aiziet līdz trolejbusa pieturai. Pastaigājos, izlikos, ka gaidu transportu, bet patiesībā uz citiem Pārdaugavas cilvēkiem paskatījos un savu jauno kleitu notestēju (krūtis krīt ārā no polsteriem, bet citādi pieguļ labi).

Blakus pieturai ir mazs puķu tirdziņš. Ja tā var saukt pie saviem puķu spaiņiem satupušas divas pavecas sieviņas. Redzu viņas tik bieži, ka esmu izdomājusi vārdus. Lielo, brango sievu ar vējā aprauto seju, kas stīvi sēž, savus spaiņa lieluma kulakus uz ceļgaliem uzlikusi, es saucu par Velgu. Otru - mazu, ņipru sieviņu ar tik plānu deguntiņu, ka gaisma spīd cauri, to es saucu par Līzi. Nemierīgā Līziņa bieži lec kājās un skrien līdz ielas malai palūkoties uz transporta plūsmu. Atpakaļ atskrējusi, viņa ziņo par situāciju savai milzu kolēģei. Bet tā nekustīgi sēž un lūkojas tālumā. Jūtams, ka Līziņai gribas izkustināt ne tikai kājas, bet arī mēli. Pārdevusi mazu ziedu pušķīti, Līze nonāk pie svarīgas atklāsmes.

Līze. Zini, kāpēc pie manis vairāk pērk? Es smaidu!

Velga pagriežas un palūkojas lejup uz Līzi.

Velga. Tas, ka mute vaļā, vēl nenozīmē, ka smaidi. Pieregulē protēzi.

Līziņa spītīgi izslej savu deguntiņu.

Līze. Es vienmēr esmu mīlīgāka bijusi! Jau kopš skolas laikiem. Tu zini.

Velga. Kā nu nezināšu. Viss pagasts smej par to mīlīgumu. To, ka vienmēr visiem pa priekšu savu pakaļu grozi, to sauc citā vārdā uz burta m.

Līze. Tev skauž!

Velga. Kas man varētu skaust?

Līze. Ka es smukāka! Skolas ballēs tu vienmēr sēdēji malā, kamēr es dancoju. Tas ir fakts, ka tev skauž!

Velga. Fakts ir tāds, ka tev ģīmis čokurā savilcies! Bail iedomāties, kas notiek citās vietās. Visi zina, ka tu pa šitiem daudzajiem gadiem esi krietni nolietota.

Līze. Es neesmu nemaz tik veca! Varbūt es par puķu naudu sev šito, plastisko operāciju uztaisīšu. Ir tādas špricītes - iedur un ģīmis izlīdzinās!

Velga. Bet nav tādas operācijas, ar kurām smadzenēs kādu rievu varētu ieveidot.

Līze. Domā, ka vidusskolu pabeigusi, baigā gudriniece, ne? Man ir sava dzīves gudrība.

Velga. Tu naivi notici katram garāmgājējam un tad puņķojies, ka atkal pavesta un pamesta. Baigā dzīves gudrība!

Līze. Bet tu tikai pusmūžā pie vīrišķa tiki! Droši vien pagaidīji, ka vecajam acis vairs tik labi nerāda un tad caps! Ar savu lielo dūri kā piespiedi pie sienas, tā līdz šimbrīžam nav atlipis.

Velga. Pie tavām sienām tik pašas jaunības atmiņas un apdzeltējusi kinoaktiera bilde.

Līze. Man toties ir ko atcerēties! Es ar saviem vīriešiem tik interesanti par mākslu parunājos.

Velga. Par kādu mākslu? Tu divdesmit gadus neesi teātrī bijusi.

Līze. Es divas izrādes televizorā redzēju!

Velga. Tad tāpēc tie maitas tik ātri skrien no tevis pie nākamās, ko? Par divām izrādēm jau gara saruna nesanāk.

Līze. Nevajag man nekādu teātri. Es pati māku. Es dziedu!

Velga. Ak, tā brēkāšana no tavas sētas puses būtu dziedāšana?

Līze. Atšķirībā no tavas dzimtas sievietēm, kurām miesa liela, bet balstiņa sīka, mūsējām visām balsis kā taures!

Velga. Ka es tavā taurē vecas pujenes neiebāžu!

Līze. Ja tu šitā pret mani, es padziedāšu tavam laulenim. Redzēsi, ka viņam patiks! Viņš jau smok nost zem tā tava...

Līze nespēja turpināt, jo atradās metru virs zemes, sagrābta Velgas milzīgajā kulakā. Velga ierēcās un uz mirkli pieklusa visa Pārdaugava.

Velga. Viņš ir manējais! Ja tu viņam tuvosies, es tevi kā sapujušu ābolu pret garāmbraucošu trolejbusu izšķaidīšu! Neaiztiec to, kas mans!

Velga nometa Līzi atpakaļ vietā, apsēdās un sastinga kā piemineklis. Pēc mirkļa bija redzams, ka Līziņa pikti uzšļaksta ūdeni no sava spaiņa Velgas mugurai. Velga nepakustējās.

Noklausījusies, es domāju, vai uzdrošinātos tik atklāti cīnīties par savu laimi, ja kāda svilpaste apdraudētu manu ģimeni? Vai izliktos, ka mani tas neuztrauc? Kas zina…

Dažkārt dzīvē noderētu tāda liela dūre, kurā sagrābt savu laimi un nelaist vaļā!