Mani
atlaida no darba veikala apģērbu nodaļā
vīriešu apakšveļas dēļ! Jā, neizturēju pārbaudes laiku. Kā lai iztur, ja visu
dienu jāgrozās starp vīriešiem un jāpalīdz sameklēt viņiem apakšbikses,
iztaujājot katra vajadzības un slepus izpētot katra iespējas?
Tāpēc
to sauc par pārbaudes laiku – noliek cilvēciņu morāli divdomīgā vietā un
pārbauda fantāzijas noturību. Goda vārds, es centos domāt tikai par aktīvās
pārdošanas principiem un ievesmai vizualizēju acu priekšā darbinieku tepās izlīmētos
plakātus ar uzmundrinošiem saukļiem – ,,Peļņa ir viss” un ,,Drosme virza mūs uz
priekšu”, bet nepaklausīgās domas atgriezās pie apakšveļas plauktiņiem, kur pēc
nedēļas darba es pazinu katru bikšeli personīgi.
Es
centos turēt rāmjos savu humora sajūtu, bet tā regulāri izrāvās brīvībā un es
pamanījos klientam pajokot, ka firmas BOSS bikšu esamība nepadara par bosu ne
gultā, ne ārpus tās, un vīrietim, kurš meklēja peldbikses pirtī iešanai, aizrādīju,
ka tur nu jāsaņem drosme un jāiet plikam.
Reiz
pavisam izgāzos, kad pajautājusi klientam, kāds izmērs viņam nepieciešams,
saņēmu atbildi ,,S”, neapvaldīju seju un tā pauda ,,ak, tu, nabadziņš.”
Tie,
kas uzskata – izmēram nav nozīmes, nekad nav iegriezušies vīriešu apakšveļas
sektorā. Izveidoju savu klaifikāciju.
S
– sīks.
M
– mazliet par mazu.
L
– lielums normāls, kaut nu mācētu
pielietot.
XL
– O!
XXL
– Oho!
2XL
– Johoho!
3XL
– Nu, beidz, tas nav reāli!
Centos
kalpot sabiedrībai. Kad veikalā ienāca manis nemīlēts politiķis, gribēju viņa
iegādāto apakšbikšu maisiņā ielaist uti. Jā, vienu nēsāju līdzi kastītē
neparedzētiem gadījumiem! Bet mani pārtvēra kolēģe. Viņa teica, ka šis AŠ viņai
patīkot. Ja būtu otrs AŠ, tad gan viņa piemestu komplektā nupat noķerto
lapseni.
Tā
nu atriebība par Latvijas nesalabotajiem ceļiem tika izjaukta un es pievērsos
demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Katram klientam novēlēju: ,,Lai ciets, kam
jāstāv, lai aug, kas iesēts!”
Nesaprotu,
kāpēc priekšniecībai es nepatiku? Pie sienas darbinieku atpūtas telpā bija
plakāts ,Pārsniegsim klientu cerības” un, manuprāt, tādu teicienu kā manējo
neviens pircējs necerēja dzirdēt!
Eh…
Tā
gribēju būt līdzīga ,,Re:Baltica” žurnālistei, kura iefiltrējās ,,Maksimā”, lai
uzrakstītu par darba apstākļiem! Es vēlējos savākt jokus komēdijai par
lielveikalu, bet nekā smieklīga tur nebija. Visu nācās pašai izdomāt.
Bet
paldies ,,Stockmann” kolēģēm un vadībai par iespēju!
Pēc
neveiksmes apakšveļas tirgošanā, nolēmu pievērsties smalkām un garīgām lietām –
gribēju iekārtoties darbā grāmatnīcā. Izrādījās, ar augstāko izglītību kultūras
jomā, trīs valodu zināšanām un pieredzi tirdzniecībā nepietiek, lai tiktu pie
pārbaudes laika ,,Jāņa Rozes grāmatnīcā”. Un labi vien ir. Jo viņi piemēro trīs
mēnešu pārbaudes laiku ar algu 140 ls. Mēs jau nebūsim tik ļauni un
nepadomāsim, ka uzņēmums šādi ietaupa uz algām, vai ne?
Labāk
iesaku pārbaudīties Stokmanītī, goda vārds!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru