ŠAUSMAS VANNASISTABĀ

Vannasistabā es nekad nejūtos viena. Vienmēr kāds uzglūn! Ieraudzīt viņus gadās reti, bet, kad tas notiek - es kliedzu!

Ja tad mūsu dzīvokli noklausītos, būtu dzirdams šāds dialogs starp vannas istabā drebošo sievu un viesistabā uz dīvāna sēdošo vīru.

VIŅA. Āāaaaā! Dušā ir ZIRNEKLIS!

VIŅŠ. Nu un?! Aizskalo viņu ar ūdeni!

VIŅA. Tad viņš noslīks! Izliec viņu aiz loga!

VIŅŠ. Tu maz apjēdz, ko tu runā?! Slīcināt nedrīkst, bet pa logu izmest - laipni lūdzu! Tas ir humānāk, vai?

VIŅA. Uzliec uz palodzes!

VIŅŠ. Varbūt iedot līdzi sainīti ar ēdamo?

VIŅA. Aizvāc! Man ir bail!

VIŅŠ. Bet kā tas mazais zirneklītis jūtas? Viņam ir aizkritušas ausis no taviem kliedzieniem, un tu vēl gribi viņu atstāt vienu uz palodzes uz visu nakti, aukstumā un tumsā, tāpat kā mūsu kaimiņiene izmet kāpņu telpā savu vīru?

VIŅA. Kaimiņš ir dzērājs!

VIŅŠ. Bet zirneklītis ir pilnīgi skaidrā!

VIŅA. Met uz palodzes!

VIŅŠ. Ja nu naktī viņš klauvēs pie loga un prasīsies atpakaļ?

VIŅA. Āāa! Vai tiešām tu nesaproti, cik viņš ir pretīgs?!

VIŅŠ. Tava draudzene arī ir pretīga, bet es viņu pa logu ārā nemetu!

VIŅA. Ja tūlīt neaizvāksi šo riebekli, es tviterī un feisbukā, un draugos uzrakstīšu, ka tev pašam ir bail no zirnekļiem!

Pārskaities vīrs iebrāžas vannasistabā un aizskalo zirnekli dušas trubā.

VIŅŠ. Nu, tagad esi apmierināta?

VIŅA. Nē!!! Viņš atrāpos atpakaļ!

VIŅŠ. Jā, kā tad! Attapsies pēc kāda laiciņa - ups, kur es atrodos? Ak, trubā? Nekas, atmudžināšu savas kamolā saveltās kājiņas un tip, tip, rāpšos uz augšu, līdz atkal ieraudzīšu to pliko un spiedzošo dāmiņu. Labs skats viņam pavērsies! Es sen neko tādu neesmu redzējis!

VIŅA. Un neredzēsi ar! Ej ārā no vannasistabas!

VIŅŠ. Varonim pienākas balva!

VIŅA. Īstu varoni nav desmit minūtes jālūdzas, lai glābj! Ej prom!

VIŅŠ. Un aiziešu ar! Bet, mīļum... Tikai neiedomājies apsēsties uz poda, reklāmās taču esi redzējusi, kādi mošķi tur dzīvo!

VIŅA. No tiem es nebaidos! Es viņiem uzliešu ,,Domestos"!

VIŅŠ. To jau viņi gaida, mīļā! Viņi ir tīrīšanas līdekļu narkomāni. Sēž tur un gaida kaifu. Tādi pretīgi, šausmīgi narkomāni!

VINA. Kāpēc tu tā?! Tu ņirgājies?

VIŅŠ. Nē, mīļum, es tev paskaidroju. Kāds vēl varētu būt iemesls dzīvot podā? Tas ir kā pie cilvēkiem - nevarētu izdzīvot pasaulē, kur tev katru dienu gāž sūdus uz galvas, ja nebūtu iespēja vakarā iedzert! Tāpēc, manu mīļo sieviņ, nomazgājies, uzvelc savu smuko halātiņu un nāc pie manis uz dīvāna. Vīna pudele jau atttaisīta, iedzersim un paskatīsimies TV. Tur tādas šausmas rāda, ka tu vēl sagribēsi to zirnekli klēpī paturēt un viņam galvu noglāstīt!