ATKLĀTA VĒSTULE JĀNIM BALODIM PAR NACIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNU

Man nebija šaubu, ka izrāde būs laba.

Biļetes izpārdotas, recenzijas pozitīvas, nominācijas solīdas. Kādi vēl pierādījumi vajadzīgi?

Devos uz ,,Dirty Deal” ( paldies par telpu labiekārtošanu!) ar dažiem personīgiem jautājumiem.

Kāpēc tieši pats Jānis lasa savus tekstus?

Vai tam ir kāds sakars ar stand up un ja ir, tad ko man no tā būs mācīties?

Īsumā atbildes ir -

jā, tikai un vienīgi pašam Balodim bija jārunā šis teksts.

Jā, tam ir sakars ar stand up žanru. Ar to žanra virzienu, ko dēvē par politisko, kā piem. Dž.Kārlins. Pavej, te ir video angļu mēlē ar krievu subtitriem..

Protams, protams, Kārlins ir kā pipari pakaļā, bet Balodis ir pieklājīgs jauneklis no inteliģentas vides, kura lielākā atļaušanās ir pārvilkt bikses 100 skatītāju priekšā.

 ( Paldies, Jāni, vēroju ar interesi) J

Ko es ar to visu gribēju teikt? Stand up liela nozīme ir mākslinieka tēlam. Paštēlam vai izveidotam, nav svarīgi. Galvenais - lai tāds būtu un lai būtu tikai viņam raksturīga attieksme pret stāstīto. Tikai tad var panākt tādu efektu, kā D.Moran izrādē pagājšogad Rīgā, kad pietiek tikai uznākt ar sev raksturīgo vīna glāzi rokā, kad zāle jau gavilē un aiz smiekliem krīt no krēsliem.

Tieši tāpēc Jānis notur interesi par sevis teikto, jo tēls un teksts sader kā cimds ar roku, rada absolūto ticamību un izraisa līdzpārdzīvojumu.

Protams, kāds iebildīs, ka stand up ir komēdijas žanrs un tam skatītājiem jāsagādā smiekli. Jā, tā ir. Bet, mīļie skatītāji, ja žanrs ir politiski satīriskais, tas prasa no klausītājiem zināšanas par konkrēto materiālu un jomu, lai varētu tos jokus uztvert. Un tā nav ne Baloža, ne Sīļa problēma ( ha, te varētu sekot labs joks par putniem..) Jā, viņi kopā vicina spārnus lidojumam, bet daži skatītāji paliek ar kājelēm dubļos, jo māk tikai lamāt valdību, bet nesaspringst, lai lasītu dokumentus. Un kur nu vēl tāda extra – kā domāt par izlasīto. Ja tauta ir stulba, tā tiešām nav šo jauno ,,putnu” lieta.

Bet. Patīkams pārsteigums bija publika. Laikam tādi ļaudis ,,Dirty Deal Teatro” neapmeklē bieži. Un, lai arī smiekli atskanēja retumis, kopumā interese par stāstīto tika godam noturēta.

Paldies par izrādi! Un īpašs paldies par Keiva dziesmu finālā! :)

MANS MANIAKS

- Būtu kādu romantisku filmu parādījuši! Bet atkal raidījums par slepkavniekiem, - es izslēdzu TV un izdaru to īsti laikā, lai dzirdētu aizdomīgu ūdens tecēšanas troksni vannasistabā.

Atkal plīsusi tā nolādētā truba! Labi, ka izdodas sazvanīt meistaru, kurš sola ierasties visdrīzākajā laikā.

Pēc desmit minūtēm zvans pie durvīm. Aizdomīgi ātri!

Ja nu viņš ir maniaks?! Kaimiņiene stāstīja par negantnieku, kurš staigājis pa vientuļu sieviešu mājām, izlicies par santehniķi, bet patiesībā izmantojis tās nabaga sievietes visādos neķītros veidos. Licis kafiju vārīt, vakariņas padot un .. Jā, arī To!

Šausmas! Viņš dežūrē rajonā un gaida iespēju.

Nevērt vaļā? Bet, ja nu tas ir santehniķis, kuram iepriekšējais izsaukums tepat līdzās? Man tā truba jālabo! Nopludināšu kaimiņus, būs vēl trakāk – tie ir īsti sūdzēšanās maniaki.

Vēlreiz zvans pie durvīm.

Jānodrošinās pret visļaunāko!

- Tūlīt! - nobļaujos un sāku bruņoties. Atsliešu birsti koridora stūrī. Ja nu uzbrūk uzreiz un gāž zemē, tad es paķeru slotaskātu un - blaukš pa pieri. Pabāžu maizes nazi zem dīvāna spilvena. Ja nu maniaks mani grūž uz istabu un grib mīkstākā vietā maniakoties, es grābju palīgā dūcīti.

Zvans atskan trešo reizi, es steidzos atvērt, virtuves priekšauta kabatiņā ieliekot skuvekli. Ar vienu roku veru durvis, otra paliek kabatā, satvērusi aso aizsargrīku.

- Noslīkusi vai tajos plūdos, ka never vaļā! Sāku uztraukties, vai nav jāzvana ātrajiem, – saka it kā santehniķis.

Pielabinās. Izliekas līdzjūtīgs.

Un rokās tāds aizdomīgs koferītis. Esmu šitādus redzējusi seriālos, kur gatavojas spīdzināšanai. Tajos ir skalpeļi, naži un kaulu žāģītis.

- Imants, - stādās priekšā maniakmeistars un noliek koferīti.

- Truba, - es izstostu, - vannasistabā.

- Kurš no tiem ir vārds? Truba vai vannasistabā? - Imants nosmej un dodas norādītajā virzienā.

Tādi aizdomīgi viņam tie jociņi..

-       Var redzēt, ka saimnieka nav, - nopukst Imants, pētīdams trubu.

Aha! Izošņā, vai mājās ir kāds vīrietis!

-       Pado’ man to instrumentu kasti, smukā sieviete!

Cik labi! Nav nekāds maniaks! Īsts vīrietis, kurš māk pateikt īsto vārdu īstajā brīdī. Sapriecājusies strauji cērtos riņķī, roka ar skuvekli no kabatas ārā, un taisni tajā brīdī, kad Imants smaidīdams paliecas pretī, iešķeļu viņam labajā vaigā.

Tiesā iesūdzēšu šito skuvekļu firmu! Kad kājas jāpucē, tad tik truli, ka divas minūtes viens ādas centrimetrs jākasa, bet mazliet pavicinoties šķeļ līdz asinīm.

- Au! - Imants ķer pie sejas, jūt asinis, bet es viņu velku ārā gaitenī. Tur meistars sagrīļojas. Es viņa lielo augumu nespēju noturēt, abi krītam un Imanta galva piezemējas uz aizstāvībai sagatavotās birstes un kāts – bladāc! Taisni pa degunu!

- Es tā negribēju, - iebrēcos.

- Laid vaļā, maniakālā sieviete, - dusmīgi saka Imants ar asiņainu seju, slejas kājās un grib bēgt, bet es viņu stumju uz istabu. Nekur nelaidīšu! Lai mierīgi pasēž, kamēr sameklēšu plāksterus. Kad Imants piezemējas uz dīvāna, atskan šausminošs kliedziens un es atceros par paslēpto nazi. Manā dīvānā, kurš tik ilgi nav jutis vīrieša svaru, tagad viens eksemplārs ņems un noasiņos! Cūcība! Jaungada naktī es noriju lapiņu ar vēlēšanos šogad satikt savu Lielisko vīrieti, bet nu man mīļotais būs jāmeklē starp cietumsargiem.

Imants vēl ir dzīvs un kunkstēdams izvelk no dibenapakšas … Ak, kungs, viņš uzsēdies uz grāmatas ,,Kā aprecēt Īsto vīrieti” asajiem stūriem!

- Kāda laime! – es iebrēcos un aiz izglābšanās prieka sēžos blakus Imantam, iedrošinot aplieku vienu roku ap pleciem, bet ar otru čamdos pēc naža, lai paliktu tālāk.

- Tev vajadzētu kādu brītiņu pie manis uzkavēties, – es čukstu upurim ausī. – Lai varu sakopt brūces.

Imants pagriež pret mani savu ievainoto seju, kurā divas labsirdīgas acis grib noticēt maniem maigajiem motīviem, bet tad skatiens maina virzienu uz manu kreiso roku, kurai izdevies atrast lielo maizes nazi.

- Ja tu mani nenogalināsi, es varētu tevi aprecēt, – Imants cerīgi nočukst.

Un paģībst! Paģībst pirms esmu devusi jāvārdu!

Ko darīt?

Ātros es nesaukšu. Aizvedīs manu līgavaini.

Kad Imants pamodās, viņa seja bija tīri nomazgāta, uz labā vaiga uzlīmēts glīts plāksterītis, bet istabas vidū saklāts vakariņu galds.

Tā mēs iepazināmies.

Jau piekto gadu es čukstu sava vīra ausī - ak, tu, mans maniaks!

BIRUTIŅAS ROKASGRĀMATA VĪRA NOMEDĪŠANAI

Fragments no jaunās komēdijas.
Lugas darbība risinās psihoterapeita kabinetā, kur Biruta stāsta Dakterim savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus.

***
Kafejnīca ,,Franču maiznīca" .

Biruta ( 36) tiekas ar ilgi neredzēto klasesbiedreni Annu, kas viņai pavēsta, ka gaidāms klases salidojums un jāierodas ar ģimenēm. Bet Biruta ir viena...

Biruta samelo, ka viņai ir līgavainis.

BIRUTA. Tā nu Anna aizskrēja, meklēdama rokasomiņā telefonu, lai visai pasaulei pavēstītu sensacionālo ziņu par manu saderināšanos. Es paliku sēžam, manas lūpas bija nosmērētas ar kūku, bet sirdsapziņa ar meliem..

Ko nu? Pasūtu vēl vienu kūku. Lielu, lielu, treknu, treknu!

Un šampanieti! Uzreiz divas glāzes. Tādā brīdī nav jēgas sevi taupīt un skopoties.. Ierasties vienai, neierasties vispār vai…

Pēc trīssimts gramiem dzirkstošā stimulanta es biju gatava revolūcijai!

Es neieradīšos viena!! Es sameklēšu sev Vīrieti!

Sagatavošanās laiks - trīs mēneši.

Lai izgludinātu karogu, dodos mājup.

Maija vējiņš sapurina matus, kad izsoļoju uz ietvei pārklātā sarkanā paklāja. Pieturā ,,Centrālā stacija" sapulcējušies reportieri zibsnī fotoaparātus, spraucas pēc iespējas tuvāk, lai jautātu vēl un vēl: ,,Jūs tiešām to izdarīsiet trīs mēnešu laikā?" ,,Vīrietis tik īsā laika nogrieznī? Vai tas ir reāli?" ,,Laika jau ir pietiekami, bet vai būs nepieciešamā kvalitāte?" ,,Vai esat gatava klasesbiedru reakcijai, ieraugot Jūs kopā ar Supervīrieti?"

Es neatbildu. Dalos ar noslēpumainiem skatieniem, viediem smaidiem, stilīgiem galvas mājieniem un iekāpju piebraukušajā limuzīnā…

Jā, jā, mazliet pafantazēju..

Iekāpu autobusā nr.21 ar maršutu Jugla - Imanta.

Mājās es nostājos pie spoguļa, gatava sevi izģērbt un nopētīt ar kritisku skatu!

DAKTERIS. Tagad es būšu spogulis.

BIRUTA. Cerams, ne pārāk kritiski noskaņots.

DAKTERIS. Jums nav nekā tāda, par ko būtu jākautrējas.

BIRUTA. ( grozās pie spoguļa)

Esmu smilšu pulkstenis! Tāda ir mana diagnoze pēc bilžu apskates žurnāla lapā ,,kā izvēlēties savai figūrai atbilstošu apģērbu.“

Redzu, redzu, ka Spogulis kautri piever acis, lai nebūtu jāskatās uz maniem plikumiem, bet es drosmīgi skatos acīs ne tikai spogulim, bet arī patiesībai!

Esmu smilšu pulksteņveidīga sieviete.

Sieviete kā smilšu pulkstenis!

Jā, tā ir, ja salīdzina formas ar bildēm un speciālistu aprakstiem.

Un skaidri redzams, ka manā pulksteņformā vairums smilšu satecējušas lejasgalā un iesprūdušas gurnu rajonā.

Ko nu darīt, ko nu darīt, ko nu darīt....

Kā izmēst smiltis, kā aizlāpīt bedres uz celulīta izgrauztajām ciskām, ko?

Ir tikai trīs mēneši līdz kopīgai pirtī iešanai ar klasesbiedriem.

Jābūt tādā formā, ka pārējiem skuķiem aiz skaudības novīst pirtslotas!

,,Spogulīt, spogulīt, saki man tā,

Kura ir visskaistākā?"

SPOGULIS. Anna.

BIRUTA. Nodevējs! Tu dzīvo manā mājā, es tev slauku nost putekļus, bet tu man centies iestāstīt, ka tā silikona lelle ar mākslīgi pagarinātajiem matiem un nagiem ir smukāka?! Viņa ir nopirkusi to gludo seju!

SPOGULIS. Tad sapelni naudu tam smukumam!

BIRUTA. Tā jau ir. Par manu tagadējo algu pat jaunu krūšturi nevar nopirkt!

Varētu teikt, ka man ir alga vienas krūštura bļodiņas apjomā.

Varbūt saņemties un iesoļot priekšnieka kabinetā, skaļi teikt - jūs man esat amputējis vienu krūti!

Viņš: Es nekad! Pat neesmu tās redzējis!

Es: Tur jau tā nelaime! Ja tā riktīgi apskatītu, tad saprastu, ka man nepieciešams algas pielikums, citādi tiešām paliks tikai viena krūts. Un tā pati nošļuks līdz ceļgaliem..

Paga. Jāpaskatās!

Pagriezu spogulim savu profilu.

(Spogulis Dakteris ar prot novērtēt Birutas daiļumu un kļūst arvien ieinteresētāks)

Bingo! Krūtis vēl turas leņķī. Krūtis vēl visai spriganas.

Uh. Varu droši uzsmaidīt Džeisonam Stethemam.

DAKTERIS. ( greizsirdīgi) Kas tas tāds?

BIRUTA. ( aizliek spogulim priekšā Stethema plakātu)

Jā, ir man tāds vīrietis pie sienas. Zinu, zinu, kad tuvojas četrdesmit, pie sienas jāliek krustadūrienā izšūtās sedziņas, nevis muskuļus rādošs papīra vīrietis...Bet viņš ir tik smuks, šis angļu aktieris.

DAKTERIS. Kur un kad iepazināties?

BIRUTA.

Kad ievācos jaunajā dzīvoklī, istabā bija saglabājušies plakāti, kurus pielīmējis kāds pusaudzis - action filmu zvaigznes. Dolfs Lundgrēns, Stallone, Viliss. Švarcenegers. Arī šitas Stethems. Pirms remonta noņēmu plakātiņus, grasījos izmest. Bet šad tad palūkojos. Atšķīru kā aizliegtu grāmatu.. Paskatījos - ak dievs, ak, kādi muskuļi, fui, nē, izskatam taču nav nozīmes.. bet smuki,..ai..ai, tāpat nevienu tādu nedabūšu aptaustīt un noliku atpakaļ..

Kad istaba bija izremontēta, vairs nepatika ne tapešu krāsa, ne grīdas pārklājs, ne pašas dzīve, dzēru vīnu, sajutos vientuļa un nelaimīga, izvilku plakātu kaudzīti un pielīmēju Džeisonu sienas vidū. Atlūzu.

No rīta pamostoties, pirmais ko redzēju, bija Džeisona Stethema acis. Īsti piemērots skatiens vientuļas sievietes vientulīgam paģiru rītam.

Pieslējos, piemiedzu ar aci skarbajam džekam. Džeisona acis pasmaidīja, es sajutos labāk un varēju aiziet līdz virtuvei, lai uzvārītu kafiju.

Beidzot izmetu ārā krūzīti, kuru uzdāvāja nodevīgais ,,no manas dzīves izgaisušais" un sajutu pakausī Džeisona uzmundrinošo skatienu. Malacis! - to abi pateicām reizē un kļuvām par draugiem uz mūžu.

Es saņēmos drosmi paskatīties fotogrāfijā uz bijušā mīlnieka šaurajiem pleciem, noļukušajiem plakstiņiem un vārgulīgo kaklu.

 ,,Ko es saskatīju šajā nīkulī?!"   Saplēsu to bildi un uz ielas izsoļoja nevis vientuļa, bet brīva sieviete. Džeisons lepojās ar mani!

Sāku apmeklēt visas filmas ar Stethema piedalīšanos. Kinozāles tumsā ļāvos sapņiem par pasauli, kurā ir iespējams vīrietis, kurš ienāk tavā dzīvē un atrisina visas problēmas. Džeisons var visu!

DAKTERIS. Neviens vīrietis dzīvē nevar izdarīt to, ko Stethems kinofilmā!

BIRUTA. Zinu. Es jau neprasu, lai uz velosipēda apdzen Audi. Man tikai gribas kaut ko tādu… Brīnumainu! Kaut ko īpašu.

DAKTERIS. Brīnumaina un īpaša bija tava apņemšanās tikt pie vīra! Cik ilgs laiks bija palicis līdz salidojumam?

BIRUTA. Divi mēneši un 19 dienas! Sapratu - vajadzīga palīdzība!

Zvanu savai draudzenei Martai, izklāstu situāciju.