Prieks, ka starp ierastiem latvju romāniem, kur autori sacenšas žanrā ,,cik metaforas var saspraust vienā teikumā" un ,,kurš pabāzīs pēc iespējas vairāk zemtekstus zem kvadrātcentrimetra teksta" ienāk fantāzijas žanra entuziasti un krimiķu interesenti.
Trallinu no prieka, ja izdodas tikt pie laba trillera! Gan grāmatu, gan kino formātā.
Pierādījumam - foto ar daļu no mana krimiķplaukta, kur vieta atrasta arī N.Saksa unJ.Liepnieka pirmajam kopdarbam detektīvstāstu žanrā NĀVE - TĀS NAV BEIGAS.
,,Ak, debestiņ, cik tā grāmata smuka", - grāmatnīcā noglāstot zeltaino galvaskausu, izķeksēju naudiņas no maka un gāju mājās, diskutējot ar internetā lasītajām atsauksmēm ,,nu, redzēs, redzēs, vai būs tik laba", ,,nu, izlasīs, varēs savu domu palaist tīmeklī - jo, ja tu nedomā tviterī, tu nedomā vispār...
Senatpakaļ lasīju D.Judinas pirmo kriminālromānu ,,Tase melnas kafijas". Izlasīju, saskumu - nu, kāpēc neviens neraksta krimiķus pēc žanra labākajiem paraugiem?! Varbūt nezin', ka tādi ir?
Liepnieks un Sakss zin', tas nu gan ir fakts. Tāpēc gaidīšu nākamo, bet Judinas nākamos lasīšu tikai tad, ja neviens cits krimiķi tuvākajos desmit gados mūszemē neuzrakstīs.
Ja autoru duets lasītu manu atsauksmi, viņi šeitan varētu iebilst - ko tā Birbele muld par sevi, lai runā par lietu!
Lūk, tieši tāda domiņa man iezagās prātā tajās viņu romāna vietās, kur kāds no autoriem demonstrē savas vēstures un politikas zināšanas, ,,brauc augumā" ļaužiem ar reālo vārduzvārdu. Tur gribas lietot prātulu ,,kas par daudz, tas par skādi". Un kāds tam sakars ar lietu?!
Ap 100. lappusi atliku grāmatu maliņā ar secinājumu - te lasāmi divi stāsti. Viens ir aizraujošs medicīnisks trilleris un otrs - kāda bezvārda pulkveža dzīves pārstāsts ar izmeklēšanu fonā.
Pēc laika ķēros klāt atkal, jo ,,ak,debestiņ, cik tā grāmata smuka", pulkveža stāsts kļuva arvien straujāks, izmeklēšana interesantāka, diemžēl dakteres stāsts rotēja uz vietas, padziļinoties tikai mistiskajā virzienā.
BET! Grāmatu nevarēja nolikt malā, tā no smukas kļuva aizraujoša. Gribējās tikt līdz galam, līdz atrisinājumam. Fināls bija foršs! Dikti patika. Izņemot - šie abi brauks uz Londonu un dzīvos laimīgi, līdz nāve tos šķirs.. Ha.Ha. Nāve - tās nav beigas, viens romāns nenozīmē, ka nebūs nākamais. Cerams, ka tajā pulkvedis atkal būs sačakarējis attiecības un tepat Rīgā izmeklēs asiņainas slepkavības.
Gala atzinums -
aizraujošs latviešu krimiķis - tas nu tiešām ir sasniegums!
Man skauž, mjā, tā tas ir. Es gribētu uzrakstīt tik aizraujošu lugu.Vai scenāriju.
Ko es mācītos no ,,Nāve - tās nav beigas"?
Galvenajam varonim vajag vārdu! Kaut kur lasīju, ka tādus bezvārda tēlus, jo īpaši Viņš un Viņa var atļauties jaunības pirmajos rakstītmēģinājumos, kad autors tic - personāžam bez konkrēta vārduzvārda piemīt lielāks vispārinājums vai simbolisms. Nepiemīt!!!
Pulkvedim pienākas zolīdi pases dati un iesauka Pulkvedis. Ar lielo burtu.
Žanra shēmas, kuras atklātas ilgi pirms latvju censoņu rakstītmēģinājumiem strādā. Tikai vajag tās apgūt un prast likt lietā, apvienojot ar talantu un stilu.
Un galvenā mācība - jābeidz muldēt un kritizēt citus, jāmēģina kaut ko radīt pašai. :)
Noslēgumā visi laimīgi un apmierināti apvienojas kopīgā dziesmā!
