TETOVĒJUMS

Draudzene mani apgaismoja, ka iepazīšanās portāla profila bildē es izskatoties pēc izsalkušas peles, kura sen nav baudījusi kvalitatīvu sek.., tpfu, sieru. Vajag, lai manī jūtams panteras spēks, kaķenes lokanums un lauvmātītes pašapziņa. Internetā cilvēks var pārtapt par jebko, varot atrast sev citu identitāti.

Es pārtapu. Tagad bildē man ir melni, gari mati ar izbalinātām šķipsnām, notetovētā roka ar pirkstu taisni baksta vērotāja acī un saka – panāc šurp! Sejā koķets smaids, mazliet atsegts plecs, uz kura uztetovēts tauriņš. Nezinu gan, kas ir šī meitene realitātē, bet ceru, ka viņa atrodas tālu prom no manas pasaulītes.

Pēc īsa brīža jau pirmā vēstule – vai man būšot kāda brīva vieta, kur viņam parakstīties? Rupeklis, ne? Nebūšu nekāda paraksties-un-iemet-atvilknē meitene! Nedēļas laikā pastkastītē sabira vēstules ar ,,Čau, smukā! Sveiks, asumiņ! Meklējam trešo! Vai nevēlies nerātnu seksu?, u.t.t. repertuāru. Beidzot saņēmu cerīgu vēstījumu ar veseliem četriem teikumiem, no kuriem viens - vai vēlies izjust kā taviem matiem pieskaras vējš? O, vēlos gan un ātri uzklikšķināju šī puiša profilam. Hmmm… Nez, kāds viņš izskatās bez ķiveres un saulesbrillēm? Visu bildi aizņem milzīgs motocikls un tik no tālienes saredzams miglains vīrieša augums. Cerams, ka vismaz par moci viņš ir lielāks!

Baikera lielākā bagātība esot meklējama starp kājām. Bez zemteksta. Un tas, kas starp kājām, neesot tehnika, bet bauda. Atkal bez zemteksta.

Uzrakstīju - vai tik tas vējš nebūs par stipru, nenopūtīs mani dubļos?

Tas nenotiks, man atbild. Tāpēc jau esot domāta vīrieša mugura, aiz kuras tādam tauriņam kā man paslēpties. Cik mīļi, vai ne? Iesaistījos sarakstē. Atskaitījāmies par nesen skatītajām filmām, lasītajām grāmatām un mīļākajām alus šķirnēm. Man ir grēks – kaislība uz tumšo alu. Viņam tas patika, bija gatavs mani izpeldināt alus okeānā. Uh! Viņa mīļākā filma esot multene Karalis Lauva. Ah! Alus okeānā iebira aizkustinājuma asariņa. Aiz skarbās ārienes noteikti slēpjas jūtīga dvēsele.

Sākumā lauzos un nepiekritu tikties. Bet pārāk ilga laušanās ir nepieklājīga.

Sarunājām tikties Alus dārzā. Vispirms piekritu, tikai pēc tam attapos, ka nemaz nelīdzinos bildē redzamajai meitenei. Uzrakstīju, ka ir jau kāds laiciņš pagājis, kopš bilde tapusi, vai viņš spēs piedot izmaiņas? Viņš atbildēja, ka būs jau labi, galvenais, ka mūsu dvēseles tik labi saprotas. Lai mazinātu sirds nemieru, aizgāju pie friziera un nokrāsoju matus. Melnus ne, bet tādus tumšākus. Divas šķipsnas izbalināju. Tad es iegāju tetovēšanas salonā. Tas puisis man vēl tagad murgos rādās! Ja cilvēks piedzimstot ir kā balta lapa, tad šis savos 30 bija trīsreiz pārrakstīts un četrreiz pārpublicēts. Viņš priecājās kā bērns manu balto miesu pētīdams. Te ir tik daudz vietas, viņš kliedza! Tikai mazītiņu rozīti, es bailīgi stīvējos pretī. Nebaidies, meitenīt, es tev iedošu pretsāpju zāles. Kad nu nosauca par meitenīti, tad ļāvos iedzert ko nomierinošu. Un aizmigu! Kad pamodos, mana mazā rozīte bija ieguvusi pārplaukušas pujenes apmērus.

Roka sāp, sirds trīc, nervi kauc pēc tumšā alus - tāda es devos uz randiņu. Sāku nodoties sapņiem, ka viņš nebūs nekāds skarbais džeks, līdz ieraudzīju pie alus sētas atslieto motociklu. Viņam rokās būšot kāds priekšmets, pēc kura es varēšot viņu uzreiz atpazīt. Priekš kam, ja moci jau atpazinu? Pamanīju arī plato, ādas jakā tērpto muguru un drosmīgi devos turp. Ko vairs zaudēt, ja roka tāpat izcūkota ar pujeni!

Netiku līdz platajai mugurai, jo kājās piecēlās pie blakus galdiņa sēdošais vīriešu kārtas pārstāvis ar Karali Lauvu – mīksto rotaļlietu rokās. Atpazinu.

Uztetovētā pujene uzreiz novīta. Melis! Labāk būtu uzmākusies tam baikerim!

Labi, ka neiegādājos ādas bikses un jaku, jo tas onkulis spēj uzstīvēt savu kārno dibenu tikai uz velosipēda un arī tad ar mazbērnu palīdzību.

Tikai nevajag man bāzt acīs, ka es arī iztaisījos par citu. Nu un? Tā bija mazā sieviešu viltībiņa.

Iešu atpakaļ uz tatoo salonu. Lai iededzina manā miesā – Ieeja tikai īstiem vīriešiem!