Biļetes izpārdotas! Nokavēts!
Kad beidzot sevi novedu līdz rīcībai, klausoties ,,You Tube“ Borisa Grebenščikova dziesmas, un biju gatava izdot jebkādu naudu, lai iegādātos biļeti uz koncertu, viss jau izpārdots. Citas fanes ātrāk sevi novedušas līdz vajadzīgajai kondīcijai, lai būtu vienalga, ka nesanāks jaunas vasaras kurpes un būs jāvalkā pagājušogad pirktā kleita.
Tā mēs iemainām jaunības elkus pret prātīgākām izvēlēm. Tā teikt, ko nu iešu skatīties uz sirmo Borisu, labāk tipināšu uz tirgu nopirkt karbonādes gabaliņu pašas sašam.
Eh, meitenes, kāpēc viss dullums tiek izpārdots kā sezonas prece ar atlaidi? Skatos uz BG seju datora ekrānā un jūtos kā nodevēja.
Esmu bijusi uz trīs viņa koncertiem. Vēl tagad atceros, ka pirmajā koncertā viņam bija sarkans krekls un jutos kā pieslēgta elektrības rozetei, jo sajūtas bija ārkārtīgi erotiskas un garīgi uzlādētas. Noticēju reiz lasītajam notikumam par sievieti, kura koncerta laikā uzskrējusi uz skatuves, pielikusi Grebenščikovam nazi pie rīkles un pieprasījusi no viņa bērnu.
Otrajā koncertā krekls bija melns, trešajā balts...
Bet neatceros, kas viņam bija mugurā, kad tikāmies aci pret aci. Dzīvē sapņu elks iznira acu priekšā, kad strādāju kafejnīcā Berga bazārā un, paceļot acis pret nākamo klientu, gandrīz paģību, jo pretī stāvēja Boriss Grebenščikovs, kā jau ierasts, mazāks augumā, nekā liekas meiteņu sapņos. Žēl, ka biju pieaugusi sieviete un gana profesionāla pārdevēja, lai bez trīcošām rokām aiznestu viņam kafijas tasi. Vajadzēja paģībt un ar visu kafiju iekrist viņam klēpī! Būtu vairāk ko atcerēties. Jo jāatzīst, Boriss man nepievērsa nekādu uzmanību.
Toties slavenais krievu aktieris, seriāla ,,Brigāde" zvaigznis Sergejs Bezrukovs mani pamanīja, kad iegriezās tajā pat kafejnīcā! Jo es biju vienīgā, kura ievēroja, ka slavenība pie mums iegriezusies. Aktierim vajadzīgi aplausi jebkurā vietā, jebkuras sievietes acīs.
Varbūt labāk neiet uz jaunības pirmā posma elku koncertiem? Būs tā, kā ar mani notika Nika Keiva koncertā. Vairākus gadus pie sienas turēju viņa bildi, bet koncertā atteicos iet tuvāk skatuvei, jo nespēju noticēt, ka šis vīrs ar ūsām un plānajiem matiem, kas atkāpušies tālu no pieres, ir tas pats puisis no plakāta!
Boriss pēdējo koncertu bildēs vairāk sēž, nevis braši stāv kājās, garos matus atglaužot un dziedot dziesmiņu par to ,,kā viņa prot gurnus kustināt“. Laiks skrien nežēlīgi ātri.
Vīrs darbā, bērns skolā, esmu rātna mājsaimniece. Nevaru atļauties kā Grebenščikovs dziesmā : ,,vīns man asiņu vietā, mamm“. Bet varu cēlā vientulībā izdzert vienu glāzi, klausieties trīsuļojošajā un vīrišķīgajā dziedātāja balsī.
Piedod, Boriss! Drosmes pietika tikai vienai slepenai vīna glāzei, ne ģimenes budžeta paplucināšanai.
Bet es raudu, dziesmas klausoties.
Varbūt tiksimies nākamgad?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru