Astoņdesmitie. Vidusskola. Saazvērnieciski smaidīdama, draudzene paziņo, ka nepiedalīsies fizkultūrā, jo viņai atbraukusi krustmāte. Hm. Kad pati izeju iniciācijas procesu sieviešu pasaulē, saprotu, ka tā krustmāte ir visai asiņaina kundzīte, kas apciemo reizi mēnesī. Nez, ko nodarīja tā krustmāmiņa, kuras radu bērns ieviesa šādu metaforu?
Senās ciltis mēdza aizdzīt tā patālāk no ciema sievietes menstruāciju laikā. Nav brīnums, jo laikmetā, kad nebija ,,Always" un ,,Libresse", šis skats nebija visai tīkams. Pat padomijas lupatiņu un marlīšu nebija! Un koku lapas piestiprināt varēja būt pagrūti.
Reliģiskos disputos, kur sanāk vīri melnos uzsvārčos, spriedelē, ka tas esot sods sievietēm par Ādama pavedināšanu uz Tā koka augļiem. Tāpēc jau negrib ordinēt sievietes, jo vīru bariņā var netraucēti gvelzt šitādas muļķības un visu grēku nastu sakraut uz Ievas pleciem. Nez ko paši teiktu, ja reizi mēnesī vajadzētu ievīstīt savu ,,draudziņu" kā zīdaini baltās lupatiņās uz pāris dienām?
Kāpēc mani tā nomoka šī filozofiski fizioloģiskā tēma? Klāt pirmsmenstruālais sindroms.
Kā jums tas izpaužas? Man sanāk trīsdieninieks.
1.diena.
Gribas iztīrīt māju! Ne tā ikdienišķi, bet ar dziļāku jēgu.
Katrā grīdasšķirbā veicu arheoloģiskos izrakumus un ticu, ka grīdas lupatas ciešs pieskāriens liek laminātam pasmaidīt.
2.diena.
Ēst! Dodiet ēst - ir šīsdienas devīze. Ideālā ēdienreize sākas no rīta un beidzas ap pusnakti. Neviens katls nav par dziļu, neviens šķīvis par platu!
3.diena
Melnā diena. Saprotu, ka ģimene mani neciena, sabiedrība nenovērtē, kājas ļogās, kurpju papēži šķobās, globālā sasilšana progresē un pasaules gals jau klauvē pie durvīm. Nekas nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk.
Nākamajās dienās svarīgas vairs tikai procesa tehniskās nianses.
Kā liecina kanādiešu higiēnas preču ražotāju veiktais pētījums, 23% procentu sieviešu labāk atbrīvotos no mēnešreizēm, atstājot celulītu. Vecuma grupā no 16 līdz 34 šis procents bija vēl lielāks - 33%. Es arī par celulītu! Jo dzemdēt tāpat esmu par vecu, seksa dzīvei mēnešreizes nav nepieciešamas, tad kāda jēga vēl gadiem ilgi mocīties? Eh, kā klimakss noderētu!
Varu droši teikt - paldies tev, Radītāj, sievietes dzīve ir lieliska! Tikai ar mēnešreizēm un kāju spalvām esi mazliet pārspīlējis.
Radītājs man atbild: ,,Tajās dienās jūs tiekat pie spārniņiem!"
Ak, tu asprāti, pamēģini ar viņiem palidot - es nopūšos un stiepju savu sievietības nastu tālāk. Smaidot.
Tieši un trāpīgi.
AtbildētDzēst