ceturtdiena, 2011. gada 29. septembris

*****


Kapusvētkos noklausīta saruna.
Sarunājas divas sirmas kundzes. Pēc pretīstāvošo paziņu ģimenes dzīves apraksta un zīmīgi piktiem skatieniem uz kaimiņu meitas pusi, kas nedzied, bet tikai muti plāta, kundzes uz brīdi pieklusa, lai saklausītu vismaz divus teikumus no mācītāja runātā, bet tad atkal viena no viņām iebakstīja otrai sānā.
- Ui, atceries šito Vidusleju Pēteri? Nabags atbrauca uz kapiem jaunu soliņu mātei uzlikt. Bet pats jau vecs, knapi kust, un kā cēla to beņķi, tā nokrita beigts un pagalam. Sirds laikam. Abet viņa Mārīte, tā tik dusmīga, sak, šamējais to speciāli viņai nodarījis, tik nejēdzīgā vietā nomiris! Redz, tagadiņ no kapiem jāved uz mājām, apstāvēšana, un tad atpakaļ uz kapiem. Lieks ceļa gabals. A benzīns ta dārgs!
- Tā nu gan ir riktīga suņanagla! Sauju benzīna savam vecītim žēl. Ka tik pašai nesanāk vannā uz mūžu aizmigt un viņas atradēju līdz nāvei ar saviem noļekušajiem pupiem pārbiedēt!
Mācītāja piktais acu skatiens apklusināja kundzīšu ķiķināšanu.

Reklāmas pauze.
,,Kapusvētku PR“ pirmizrāde 20.oktobrī!
Izrādes
23.un 31.oktobrī
4.un 9.novembrī.
Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv 

otrdiena, 2011. gada 27. septembris

CĪSIŅ, MANS MĪĻAIS

,,Piecelties, tiesa nāk!"
Prokurors Apinītis cieši satvēra apsūdzības rakstu mapi un uzmeta iznīcinošu skatienu rozīgas krāsas apsūdzētajam, kura caurspīdīgo celofāna mētelīti pārklāja baiļu zosāda un no micītes spraucās taukainu sviedru lāses.
Jā, uzminējāt! Šodien uz apsūdzētā sola - Cīsiņš.
Apinītis droši uzsāka apsūdzības runu: ,,Pievērsīsim uzmanību apsūdzētā dziļākajai būtībai. Tā sastāv no gaļas hidrolizāta, mononātrija glukomāta un tā iekrāsota ar karmīnskābi. Cienījamā tiesa, vēršu jūsu uzmanību, ka krāsvielu karmīnu iegūst no kukaiņiem - augu parazītiem."
Cīsiņa advokāts Miesnieks iekliedzās: ,,Iebilstu! Austrumāzijas valstīs šos kukaiņus gadsimtiem ilgi lieto pārtikā un neviens nav nomiris!"
Apinītis sarkarstiski iesmējās. ,, Apēdiet publiski kādu no šiem posmkājiem, pirms ar tiem indējat Eiropas Savienības bērniņus! Labāk atbildiet skaidri un gaiši, vai vispār ir pasaulē kaut viens cīsiņš, kura sastāvā ir 70% gaļas, kā savās norādēs iesaka ministrija?"
Miesnieks nepadevās. ,,Definējot to, kādam gaļas daudzumam jābūt cīsiņā, jādefinē, kas tad īsti ir gaļa un kas ir kvalitatīva gaļa. Bet tāda normatīvā akta nav. Vot tā!"
Tiesa izsauc aizstāvības liecinieci, pensionēto skolotāju Evielu.
,,Senāk, kad vedām provinces skolēnus uz Rīgas teātri, atpakaļceļā vienmēr piestājām pie Majoru gastronoma, lai bērni varētu iegādāties tālaika reti dabūnamo kārumu - cīsiņu. Pie mums, mazpilsētā, ziniet, tikai par blatu, tikai priekšniekiem.... Apžēlojiet Cīsiņu, nenogaliniet, nosūtiet piespiedu darbā uz padomijas absurda muzeju!"
,,Trīs saujas sāls bērnu veselības kapā, lūk, ko nodara apsūdzētais mūsu valsts nākotnei!" - nerimās Apinītis.
,,Vai jūs maz sajēdzat, cik daudz darbaspēka vajadzīgs, lai no viena gaļas kilograma uztaisītu kilometru cīsiņu? Labāk laizīt sāli, nevis Nodarbinātības dienesta lieveni!" - argumentēja advokāts.
Te iejaucās pats apsūdzētais Cīsiņš.
,,Savā pēdējā vārdā es gribētu atvadīties no saviem labākajiem draugiem - sojas, baltmaizes un zaļajiem zirnīšiem, novēlēt turpmāku veiksmi emulgatoriem un stabilizatoriem un lūgt tiesu sekot vafeļu ražotāju piemēram. Viņi sava kritiķa - dāņu profesora portretu izmantoja jauna produkta ražošanā. Arī es labprāt piedalītos jaunos projektos, jo īpaši kino jomā. Iesaku Veselības ministrijai kopā ar Rīgas kinostudiju ražot filmu ciklu ,,Cīsiņš - bērnu bende", ,,Cīsiņa un Sardeles šausminošie nedarbi" un seriālu ,,Tikai nesaki man - cīsiņš"."
Tiesnesis izbrēca verdiktu: ,,Vēstures mēslainē šo maniaku!", izmeta miskastē slepus iekosto ,,cīsiņu mīklā" un aizgāja, dziedādams:
,,Ak, jūs, vielas, tumšās indes,
Ļaujiet no jums atpūsties.
Rīt jums jānāk tiesas priekšā,
Patiesība jāstāsta!"






trešdiena, 2011. gada 21. septembris

POLITISKAIS SEKSS

         Izlasot lielākajā dienas avīzē virsrakstu ,,Koķetē, bet jāvārdu nedod", mums nerodas šaubas, ka tas ir par vēlēšanām, nevis latviešu seksa dzīves ieradumiem. Bet līdzība ar seksu šim procesam nenoliedzami ir.
Vēlēšanas ir kā vienas nakts sakars, kad izvēlamies partneri, izbaudam procesu un tad gaidam - būs sekas, vai tiksim cauri sveikā?  Tā nu pēcvēlēšanu sindroms plosās kopā ar leģionāru slimību un gripu, bet kas atstās nopietnākas sekas uz mūsu tautas veselību, to nepateiks pat ,,Ekstrasensu cīņu" dalībnieki.
Tagad sākusies valdības veidošanas priekšspēle. Kurš ar kuru un kādā kombinācijā? Divi jau esot tā kā vienojušies un trešā partnera meklēšanu turpināšot kopīgi. Hm, vai tad nav jūtams neķītrs zemteksts?!
Neizpaliek greizsirdīga lūrēšana durvju šķirbā, vai tikai slepus nenotiek kāda taustīšanās un meklēšanās pēc labāka un pareizāka partnera. Un notiek arī! Nākamajā dienā viens spēlētājs paziņo, ka trešais varbūt nebūšot, bet otrais būs kāds cits. Laikam pamēģinājuši stāties sakaros, bet nav paticis.... Ārkārtīgi aktīva intīmā dzīve tiem mūsu politiķiem!
Iesaku sieviešu zurnāliem jaunu testu - ,,Pasaki, kuru politisko līderi izvēlējies un pateiksim, kāda tu esi gultā."
Saskaņas centra vēlētājas kautrējas atzīties, ka patīk jaunais un smukais Nils, tāpēc pievelk krustiņu Urbanoviča onkulim. Citādi es nespēju izskaidrot lielo plusu skaitu šim politiķim. Dzīvojot līdzās vienam, sapņo par otru. Dzīvo prezidenta Bērziņa valstī, bet televīzijā skatās prezidentu Medvedevu. Bet ko dara Nils? Palūkojiet politiskā seksa labāko foto Dienas portālā, kur Ušakovs grābstās gar Āboltiņu. Velk viņam uz visu sarkano, ai, kā velk..
Zatlera reformu partijas vēlētāja mīl pārģērbties par medmāsu, un kopā ar Dakteri veiks ķirurģiskas operācijas oligarhu ķermeņos. Lai Latvija brīva no ļaundabīgajiem audzējiem!
Vienotības vēlētājas mīl stabilitāti. Nikni izsvītro bļaustīgo Kristovski, lai ļautos pieraduma laulības dzīvei ar stabili mierīgo Valdi.
Šlesera reformu partijas vienīgā vēlētāja Inese vairs nespīdēs ar dārgākajiem tērpiem Saeimas zālē. Viņai viens Dievs debesīs, viens Buldozers uz zemes. Āmen.
Nacionālā bloka vēlētājas Jāņu dienā met ar saviem vainadziņiem no kartona izgrieztam Dzintaram. Kura uzmet, tā drīkst piedalīties vēlēšanu nakts banketā.

Lai nu ko mēs katra būtu izvēlējušās vēlēšanu dienā, pati svarīgākā ir personīgā izvēle par to cilvēku, kas tev blakus vēlēšanu naktī. Kā teikts latviešu ticējumu grāmatā - ar kuru kopā novēlēsi, ar to nākamās vēlēšanas sagaidīsi!




svētdiena, 2011. gada 11. septembris

PAR TĒTIEM


Ja nebūtu interneta, es neuzzinātu, ka ir Tēvu diena. Bet to, ka man ir tētis, to es atceros bieži. Pat 42 gadu vecumā, kad saplīst ūdenskrāns, vai notiek kāda cita praktiska nebūšana, skaidrs ir tas, ka jāzvana tētim un viņš zinās, kas tādos gadījumos darāms. Jo tētis var visu, vai ne?
Kad pavadīju tēti uz slimnīcu, pirmo reizi mūžā aizdomājos, ka vairojas to lietu skaits, ko tētis vairs nevar. Viņš noteikti vairs nevar mani noķert bēgot un pat, ja es ļautu viņam to izdarīt, viņš vairs nevar mani uzmest augstu gaisā. Bet tā paļāvības un drošības sajūta lidojumā man paliks vienmēr.
Bērnībā tētim svētkos dāvināju zīmējumu. Tagad varu uzdāvināt viņam veltītu fragmentu no lugas ,,Kapusvētku PR", kas oktobrī piedzīvos pirmizrādi. Lagzdiņu Jāņa lomā redzēsim Uldi Dumpi vai Jāni Skani.

****
Lagzdiņu Jānis velk reportieri Vilni, kurš ir pavisam slābans pēc pašbrūvētā nogaršošanas. Jānis viņu atstutē uz soliņa, nosēžas blakus.
Jānis
Ui, puika, bišku jāatpūšas. Tad iesim tālāk. Aizvedīšu mājās, mazliet atgulsies un tad vakarā ar manu Lienīti uz balli! Man ir tik smuka meita! Kā dzintars! ( Viļņa galva noslīd uz Jāņa pleca.) Jūs sadraudzēsieties. Tā tam jābūt, jo mēs tik labi izrunājāmies. Zin, tas man dzīvē visvairāk trūkst, tāda normāla veču saruna. Citādi toč jāiet uz kapiem ar tēva garu sarunāties. Bet, kad abi ar Lienīti man mazbērnus sagādāsiet, tad viss būs citādi, ar lielāku jēgu, tā teikt.
Paskaties, re, ( rāda tālumā)  tur ir mūsu māja, tur pa labi tāds pudurītis, tur senāk bija sievasmātes dzimtas nams. Bet zin kā, kolhozu laikos iemitināja mūs pie viņiem, sadalīja to mazo mājeli divām ģimenēm. Oi, kā sievasmāte mani ciest nevarēja! Kopš bērna kājas. Bet mums ar Annu pirmā buča jau 16 gados... Kad gāju armijā, viņas māte nelaida mani pavadīt. Iespundēja istabā! A es kāds švakais? Izgāzu durvis! Tā redz viņš ir, puikiņ... Tagad, ka tā apskatās, mājas pamestas, ne to meitu vairs, ne to durvju ko gāzt..
Kas te palicis? Tie lauku darbi, johaidī.. Tik rakt un zāģēt, tik pļaut un skaldīt, un vēl tā lopu kaušana. Puikiņ, es pat vistu normāli nevaru nokaut! Paņemu to nabaga kustonīti, aizeju nostāk aiz kūts, lai citi neredz, ka man taisni asaras acīs. Nocērtu tai vistai galvu, bet šamējā vēl skrien. Bez galvas! Pati skrien līdz nokrīt, bet tā galva uz mani tā pagriezusies un tāds pārmetums acīs… Šito sieviešiem nevar teikt, ja? Tā mana Anna… Kur tam sievišķim tas spars, vells ar ārā?! Ja es turpināšu skriet viņai līdzi, nokritīšu beigts, bet šī bizos tālāk, ka zāle aizsvilsies. Ir tai vecenei uguns, ir. Ta es viņu mīlu, to dullo sievišķi! Vispār, es teikšu tā, es esmu ideāls vīrs. Tikai viena nelaime - dzērājs! Tā viš ir, puikiņ. Zin, vienreiz nospļaušos un atmetīšu... Kad tie mazbērni būs... Iesim nu tālāk.
Jānis pieslien kājās Vilni un abi dodas tālāk.