Jā, tas ir noticis. Varu sevi mierināt, ka visiem negadās iespēja izgāzties uz Nacionālā teātra skatuves. Tagad man ir izvēle - vai nu apklust uz mūžiem, vai uzrakstīt komēdiju par mazā dramaturga piedzīvojumiem lielajā teātrī.
Bija ķecerīgs plāns, ka man kā autorei vajadzētu uz ,,Kapusvētku PR" pirmizrādi izveidot frizūru par kapu tēmu - mazu copīti, kurā iesprausts krusts. Skarbā ironija ir tā, ka nekas cits tik spilgti neraksturotu manas sajūtas pēc pirmizrādes. Un, cik labi, ka jaunu kleitu nenopirku! Tad izplūstu asarās jau pirmizrādes banketā. Vecajā štātē izturēju līdz mājām.
Ja es iepriekš zinātu, ka šitā misēsies, vai būtu TV kameru priekšā un žurnālistu diktafonos priecīgi vīterojusi par savu daiļradi? Bet varbūt tā ir pareizi? Nez vai situāciju glābtu mans liktens sitienu jūtošais gīmis un melns apģērbs ar sēru plīvurīti pie cepures. Tā nu izgrozījos visos medijos smaidīga un laimīga. Pašpārliecināta un degunu gaisā izslējusi. Būtu spogulī laikus paskatījusies, varbūt savā šķībajā degunā liktenīgu zīmi pamanītu.
Ja man būtu jāraksta recenzija par izrādi ,,Kapusvētku PR", uz ko es vērstu uzmanību? Nobijušies, ka Birbeles humors izrādi dižpārdoklī nepārvērtīs, tika izlemts to izkrāsot ar bļ... un jop... Nē, es jau neko nevaru pārmest, pati esmu ierakstījusi bučošanos un zāles pīpēšanu kapsētā. Pārmetumus par tādu vārdu lietošanu saņemu es, bet jāatzīst, ka šajās vietās zāle skaļi smejas. Ko tas liecina par mūsu humora izjūtu?
Vietām žēl, ka autors nevar iznirt no aizkulisēm un teikt:,, Šito es neierakstīju! Te es biju domājusi raitu dialogu, nevis skraidelēšanu sarunas vidū un atsevišķu teikumu izbļaušanu necilvēcīgā balsī." Dažās vietās es uzsistu aktieriem uz pleca un teiktu - labi izdomājāt, kā tekstu uzlabot ar asprātīgām darbībām un piebildēm!
Nu, varbūt nav tik traki. Pēc pirmā cēliena skatītāji atgriežas zālē, ķiķina, smejas, varbūt mazliet nespēj izsekot līdzi stāstam, kas tiešām ir mana vaina, un arī fināls bija jāveido precīzāks.
Ko no tā būs mācīties? Ja gādās izgāzties, izbaudi mirkli un piecelies!
Atcerējos fragmentu no filmas ,,Crazy.Stupid.Love". Kad filmas galvenais varonis kolēģim atzīstas, ka tualetē raudājis tāpēc, ka viņu pametusi sieva, darbabiedrs atbild: ,,Cik labi! Mēs jau satraucāmies, ka tev ir vēzis!"
Katram mākonim zelta maliņa.
Tiem, kas dažādos interneta portālu komentāros ķengājas par manu lugu, teikšu - varat būt gandarīti, jūsu vārdi sāp, varat manas asaras atzīmēt ar šampanieša šaltīm. Bet es pagaidīšu, kad būsiet savu žulti noskalojuši, lai pateiktu - es nepadošos! Jo vairāk tāpēc, ka draugi un jaukie atbalstītāji ir tas lietussargs, kurš aiztur spļāvienu lietu. Paldies viņiem!
Pievienoju pirmo recenziju par izrādi. Paldies Zanei!
http://kroders.lv/„vareja-but-bet-nebij”/
P.S.
Es saprotu, ka izrāde var nepatikt, bet es nesaprotu to naidu, ko daži izpauž. Ar ko tādu saskaros pirmoreiz, un teikšu godīgi - to nenovēlu nevienam. Šī pieredze mani darīs par labāku cilvēku. Un, lai darītu arī par labāku dramaturgu, tie, kam nepatika, varētu pastāstīt, kas tieši bija nesaprotams vai netīkams.
Nekas tā nesilda sirdi, kā jaukas skatītāju vēstulītes. Piemēram, šī;
Pirmdien biju uz Kapusvētki PR. Paldies par lielisko darbu! Protams, palasīju arī atsauksmes internetā un domāju, kāpēc cilvēki ir tik negatīvi noskaņoti. Sapratu - cilvēki nevēlas sevi redzēt no malas! Jo izrādījums tak ir par mums pašiem! Un mēs nevēlemies sevi redzēt no malas! Vēl mani pārsteidza, ka cilvēki smejas tādās vietās, kur man šķita, ka dvēselei jākliedz nevis jāsmejas! Izrādē bija ļoti daudz tāda, kas mani dziļi personiski uzrunāja un aizkustināja. Īpaši - mācītāja runa!
Man šķiet, ka es sapratu šī darba vēstījumu. Mīlzīgs, sirsnīgs paldies! Beigās es (arī mana draudzene, ar ko kopā apmeklējām izrādi) sēdēju un birdināju asaras, applaudēt nespēju, jo biju dziļās pārdomās.
Man žēl, ka vairums cilvēku nespēj uztvert vēstījumu.
Pievienoju pirmo recenziju par izrādi. Paldies Zanei!
http://kroders.lv/„vareja-but-bet-nebij”/
P.S.
Es saprotu, ka izrāde var nepatikt, bet es nesaprotu to naidu, ko daži izpauž. Ar ko tādu saskaros pirmoreiz, un teikšu godīgi - to nenovēlu nevienam. Šī pieredze mani darīs par labāku cilvēku. Un, lai darītu arī par labāku dramaturgu, tie, kam nepatika, varētu pastāstīt, kas tieši bija nesaprotams vai netīkams.
Nekas tā nesilda sirdi, kā jaukas skatītāju vēstulītes. Piemēram, šī;
Pirmdien biju uz Kapusvētki PR. Paldies par lielisko darbu! Protams, palasīju arī atsauksmes internetā un domāju, kāpēc cilvēki ir tik negatīvi noskaņoti. Sapratu - cilvēki nevēlas sevi redzēt no malas! Jo izrādījums tak ir par mums pašiem! Un mēs nevēlemies sevi redzēt no malas! Vēl mani pārsteidza, ka cilvēki smejas tādās vietās, kur man šķita, ka dvēselei jākliedz nevis jāsmejas! Izrādē bija ļoti daudz tāda, kas mani dziļi personiski uzrunāja un aizkustināja. Īpaši - mācītāja runa!
Man šķiet, ka es sapratu šī darba vēstījumu. Mīlzīgs, sirsnīgs paldies! Beigās es (arī mana draudzene, ar ko kopā apmeklējām izrādi) sēdēju un birdināju asaras, applaudēt nespēju, jo biju dziļās pārdomās.
Man žēl, ka vairums cilvēku nespēj uztvert vēstījumu.
Paldies! Paldies!
P.S.2
Lasīju atsauksmes par izrādi ,,Latvijas Avīzē" un brīnījos, kur kritiķe S.Geikina lasījusi, ka es tekstā izmantoju kapos noklausītas sarunas? Domās vizualizēju skatu, kā lavos gar kapu krūmājiem un diktafonā ierakstu nepazīstamu ļaužu sarunas.. Hm, būtu smieklīgi!
Arī viņas atrastais ,,Dienā" publicētais Pakalniņas raksts nav sižeta pamatā. Bet tādi sīkumi laikam nav svarīgi... :(
Eh, man nav nekas pret kritiku (lai arī sāpīgi to uztveru), bet apzināties, ka tajā tiek izmantoti sazin no kurienes grābti fakti, tas ir vēl sāpīgāk.
P.S.2
Lasīju atsauksmes par izrādi ,,Latvijas Avīzē" un brīnījos, kur kritiķe S.Geikina lasījusi, ka es tekstā izmantoju kapos noklausītas sarunas? Domās vizualizēju skatu, kā lavos gar kapu krūmājiem un diktafonā ierakstu nepazīstamu ļaužu sarunas.. Hm, būtu smieklīgi!
Arī viņas atrastais ,,Dienā" publicētais Pakalniņas raksts nav sižeta pamatā. Bet tādi sīkumi laikam nav svarīgi... :(
Eh, man nav nekas pret kritiku (lai arī sāpīgi to uztveru), bet apzināties, ka tajā tiek izmantoti sazin no kurienes grābti fakti, tas ir vēl sāpīgāk.
