Jauns šovs - AIVAS PĀRVĒRTĪBAS

Gribat dzīvi kā TV šovā? Sūtiet vēstulīti ,,Aivas pārvērtībām" un jūsu pasaule pagriezīsies uz saules apspīdēto pusi! Saģērbta fejas kostīmā ar brīnumnūjiņu rokās ieradīšos jūsu mājās, nostādīšu pie spoguļa un teikšu, ka esat neglīta, ģērbjaties bezgaumīgi, dzīvojat mājā, kur fenšuī ir salaists galīgā dēlī, un, ko tur slēpt, visa jūsu dzīve ir galīgā bezjēgā. Bet neuztraucieties, tāpēc jau es esmu šeit, lai visu neglīto samestu sarkanajā spainī. Ui, mazliet samuldējos par to spainīti - lai izmestu visu nederīgo no jūsu drēbju kaudzes un dzīves, vajadzēs veselu vagonu!

Tā, raujam vaļā skapja durvis. Nevajag sarkt, nevienai mums nav perfekta kārtība. Jo īpaši, ja skapis nav pēc fenšuī principiem pareizā vietā. Neticat? Pārstumiet pie pretējās sienas, un, skat, perfektās kaudzītēs salikti moderni un gaumīgi džemperīši.

Bet nu atpakaļ pie vecā skapja! Sameklēsim trīs komplektiņus dažādām situācijām. Trīs lietas, labas lietas, ir tāds tautas izteiciens. Bet - trīs lietas ne vienmēr ir trīs komplekti, tāpēc ņemsim vērā, ka samainot topiņu un svārciņus vietām, mēs neiegūstam citu komplektu, pat ja abi priekšmeti īpaši neatšķiras ne lielumā, ne formā.

Ko darīt, ja nevarat iedomāties 3 dažādas situācijas, jo gadiem ir tikai divas - darbā un mājās? Hm... Iedomājieties, ka svētku situācija ir tā reize, kad varat doties uz veikalu, nesatraucoties par naudas daudzumu maciņā. Pārāk neticama situācija? Liksim bēdu zem aizejošā gada, nākamais ne tādus vien brīnumus atnesīs! Varbūt...

Tad nu uz lidojošā paklāja dodamies uz veikalu, kur palīdzēšu orientēties veikalu plauktos! Nesakiet paldies, ko nu.. Turpmāk, kad ieiesiet apģērbu nodaļā, bailīgi lūkosieties apkārt, vai atkal kāds padomdevējs jums neraus ārā no rokām noskatīto kleitiņu. Baidīsieties paskatīties spogulī, un pareizi darīsiet! Jo es to nobūru, un, kad jautāsiet: spogulīt, spogulīt, saki man tā, vai esmu gaumīgi sakomplektējusi apģērbu, spogulis uz brīdi samulsīs un lēnām pārklāsies ar pelēku plēvi, lai izvairītos no turpmākiem jautājumiem.

Uzminējāt, ka neesmu nekāda feja, bet ragana?! Tā notiek, ja pārāk daudz klausās citu padomos, nevis dara to, ko vēlas katra paša sirds.

Eh, atmetīsim bailes un Jaunajā gadā rikšosim uz veikaliem un grābsim ciet visu ko gribas un kas patīk, un pat, ja nevaram atļauties nopirkt, var tak izpriecāties veikalu uzlaikošanas kabīnēs. Ņemsim līdzi draudzenes un sacentīsimies, kurai ātrāk izdosies uzstiept sev divus izmērus šaurāku keitiņu! Ja vēlaties pavisam ekstrēmu piedzīvojumu - brīdī, kad cenšaties uzstiepto kleitiņu novilkt un tā ir iestrēgusi jūsu krūšu rajonā, palūdziet palīdzību veikala apsargam.

Ekstrēmi priecīgu Jauno gadu!

KIVIČISMS

Ir procesi, kurus banku krīze nespēj ietekmēt. Beidzas šovs ,,Dziedošās ģimenes" un tauta izslēdz televizorus, lai atvērtu svaigi nopirktās grāmatas par Andriem. Interesanti būs apkopot pārdošanas datus, lai noskaidrotu, vai tautu vairāk interesē Lato Lapsas veiktie izrakumi prezidenta Andra Bērziņa dzīvē ,,Latvietis parastais", vai  mūziķa Andra Kiviča atskaite par sievām ,,Mana privātā dzīve".

Varēja taču tirgot jaunās andrgrāmatas komplektā! Salikt kopā abus nosaukumus - ,,Parastā latvieša privātā dzīve" un būtu lieliska Ziemassvētku dāvana, kas simbolizē mūsu latvisko dzīvīti, jo kurš gan ,,parastais" latvietis nav mazliet kādā fondā naudu pagrābis, mazliet pasportojis, bišku pamīlējis un kādu dziesmu uzdziedājis?

Es arī gribēju iegādāties to grāmatiņu par Kiviču. Bet bija kaut kā neērti. Tāds kā kauns. Grozījos veikalā un kaunīgi sarku. Ko citi padomās? Ja ar to grāmatu rokā satikšu kādu paziņu no kultūras darbinieku aprindām, būs jātēlo, ka pērku tikai tāpēc, lai dodos pie Kilblokas kundzes paust sašutumu, ka Andra grāmata ir izdota pirms Reinika memuāriem. ,,Jums jau tie andri dikti mīļi, - tā es solīšu klaigāt izdevniecības vadītājas kabinetā, - ,,vispirms izdevāt Andra Buļa dzejas pantus, tagad Kiviču Andris, kurš būs nākamais? Varbūt Andris Ērglis uzrakstījis atmiņu romānu ,,Kā mēs ar Virgu Dzimto valodu dziedājām?"

Vajadzētu tādiem kautrīgajiem kā es, grāmatnīcās izdomāt īpašo piedāvājumu - ietīt ,,dzeltenās" grāmateles neizpirkto žurnālu ,,Rīgas laiks" vākos un tirgot ar koda vārdiem zem letes. Vai arī paslēpt komplekta iepakojumā, kur virsū iesaiņota jaunā Umberto Eko grāmata. Šāda veida tirdzniecību varētu nodēvēt par kivičismu. Jo - neskati vīru pēc cepures un nespried par grāmatas saturu pēc vāciņa!

Jautāsiet, ko es piesienies Kivičam un viņa grāmatai? 

Es izlasīju dažas atsauksmes. Piemēram:

,,Varbūt izklausīsies neticami, bet Andra Kiviča grāmata tiešām ir mainījusi kā mani, tā manu dzīvi. Pilnīgi citādi skatos uz visiem tiem "gudrajiem", kas internetā komentē visu iespējamo, par ko ir sapratne ir par ko nav. " Jauki, vai ne? Manu dzīvi pat Bībeles lasīšana nevarēja izmainīt...

Ieslēdzu LNT, tur Kivičs stāsta par savu daiļradi Okartes jauniešiem, kuri pretendē tapt par latviešu mūzikas zvaigznēm. Iespaids ir grandiozs, jo viena no zvaigznītēm vēlāk apgalvo: ,,Vispār jau es grāmatas nelasu. Šito domāju varbūt izlasīt. Bet tad redzēju, cik bieza. Par desmit lapām vairāk nevarēšu."

Hm, ja nu šis skuķēns arī sadomā nākotnē rakstīt memuārus par savu tikšanos ar Andri Kiviču? Vienīgais labums būs tāds, ka tie nesanāks garāki par desmit lapiņām.

Ko darīt? Sagaidīt, kad andrgrāmatas nocenos par latu, vai pierunāt draugu pulciņu samest vienai uz visiem? Jo gribas zināt, cik tālu esam nonākuši savā kārībā uz izrādīšanos un, vai tiešām izdevniecības ir gatavas izdot un reklamēt jebko, ja vien ir iespēja nopelnīt. Bet, ja nu ir noticis brīnums un mums ir radies jauns, daudzsološs rakstnieks?

Jācer, ka reiz pienāks latviešiem tie laiki, kad rindas stāvēs nevis pie bankomātiem aiz bailēm no banku krīzes, bet drūzmēsimies pie grāmatnīcām aiz bailēm no stulbuma un neizglītotības.