KIVIČISMS

Ir procesi, kurus banku krīze nespēj ietekmēt. Beidzas šovs ,,Dziedošās ģimenes" un tauta izslēdz televizorus, lai atvērtu svaigi nopirktās grāmatas par Andriem. Interesanti būs apkopot pārdošanas datus, lai noskaidrotu, vai tautu vairāk interesē Lato Lapsas veiktie izrakumi prezidenta Andra Bērziņa dzīvē ,,Latvietis parastais", vai  mūziķa Andra Kiviča atskaite par sievām ,,Mana privātā dzīve".

Varēja taču tirgot jaunās andrgrāmatas komplektā! Salikt kopā abus nosaukumus - ,,Parastā latvieša privātā dzīve" un būtu lieliska Ziemassvētku dāvana, kas simbolizē mūsu latvisko dzīvīti, jo kurš gan ,,parastais" latvietis nav mazliet kādā fondā naudu pagrābis, mazliet pasportojis, bišku pamīlējis un kādu dziesmu uzdziedājis?

Es arī gribēju iegādāties to grāmatiņu par Kiviču. Bet bija kaut kā neērti. Tāds kā kauns. Grozījos veikalā un kaunīgi sarku. Ko citi padomās? Ja ar to grāmatu rokā satikšu kādu paziņu no kultūras darbinieku aprindām, būs jātēlo, ka pērku tikai tāpēc, lai dodos pie Kilblokas kundzes paust sašutumu, ka Andra grāmata ir izdota pirms Reinika memuāriem. ,,Jums jau tie andri dikti mīļi, - tā es solīšu klaigāt izdevniecības vadītājas kabinetā, - ,,vispirms izdevāt Andra Buļa dzejas pantus, tagad Kiviču Andris, kurš būs nākamais? Varbūt Andris Ērglis uzrakstījis atmiņu romānu ,,Kā mēs ar Virgu Dzimto valodu dziedājām?"

Vajadzētu tādiem kautrīgajiem kā es, grāmatnīcās izdomāt īpašo piedāvājumu - ietīt ,,dzeltenās" grāmateles neizpirkto žurnālu ,,Rīgas laiks" vākos un tirgot ar koda vārdiem zem letes. Vai arī paslēpt komplekta iepakojumā, kur virsū iesaiņota jaunā Umberto Eko grāmata. Šāda veida tirdzniecību varētu nodēvēt par kivičismu. Jo - neskati vīru pēc cepures un nespried par grāmatas saturu pēc vāciņa!

Jautāsiet, ko es piesienies Kivičam un viņa grāmatai? 

Es izlasīju dažas atsauksmes. Piemēram:

,,Varbūt izklausīsies neticami, bet Andra Kiviča grāmata tiešām ir mainījusi kā mani, tā manu dzīvi. Pilnīgi citādi skatos uz visiem tiem "gudrajiem", kas internetā komentē visu iespējamo, par ko ir sapratne ir par ko nav. " Jauki, vai ne? Manu dzīvi pat Bībeles lasīšana nevarēja izmainīt...

Ieslēdzu LNT, tur Kivičs stāsta par savu daiļradi Okartes jauniešiem, kuri pretendē tapt par latviešu mūzikas zvaigznēm. Iespaids ir grandiozs, jo viena no zvaigznītēm vēlāk apgalvo: ,,Vispār jau es grāmatas nelasu. Šito domāju varbūt izlasīt. Bet tad redzēju, cik bieza. Par desmit lapām vairāk nevarēšu."

Hm, ja nu šis skuķēns arī sadomā nākotnē rakstīt memuārus par savu tikšanos ar Andri Kiviču? Vienīgais labums būs tāds, ka tie nesanāks garāki par desmit lapiņām.

Ko darīt? Sagaidīt, kad andrgrāmatas nocenos par latu, vai pierunāt draugu pulciņu samest vienai uz visiem? Jo gribas zināt, cik tālu esam nonākuši savā kārībā uz izrādīšanos un, vai tiešām izdevniecības ir gatavas izdot un reklamēt jebko, ja vien ir iespēja nopelnīt. Bet, ja nu ir noticis brīnums un mums ir radies jauns, daudzsološs rakstnieks?

Jācer, ka reiz pienāks latviešiem tie laiki, kad rindas stāvēs nevis pie bankomātiem aiz bailēm no banku krīzes, bet drūzmēsimies pie grāmatnīcām aiz bailēm no stulbuma un neizglītotības.