Beidzot es to drīkstu! 20.aprīlī NRA pielikumā ,,Māja" manas pārvērtības nopublicēja un es varu padalīties ( un, ko tur slēpt, palielīties) ar iegūtajām bildēm.
sestdiena, 2012. gada 21. aprīlis
PAVASARA PĀRVĒRTĪBAS
Beidzot es to drīkstu! 20.aprīlī NRA pielikumā ,,Māja" manas pārvērtības nopublicēja un es varu padalīties ( un, ko tur slēpt, palielīties) ar iegūtajām bildēm.
trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis
VENTSPILS KULTŪRAS VĒSTIS
- Ikstenu zini?
- Tāds kā dzirdēts uzvārds.
- Nu to rakstnieci, kurai vīrs gruzīns.
- Āāaa, protams, kurš tad nezin! A kas notiek, šķiras vai?
- Nē, uz tikšanos ar viņiem biju Rakstnieku namā. Viņi jaunas grāmatas sarakstījuši. Ikstenai visādi stāsti, romāns par vīru zilajā lietusmētelī, bet pašas vīrs sarakstījis ,,Foru". Baigi daudz sastrādājuši.
- Dārgas tās grāmatas, kurš ta var nopirkt.
- Tur varēja ar atlaidēm dabūt, tāpēc jau gāju. Gribēju to ,,Dzīvespriecīgo vakarēdienu", ar visādām receptēm.
- Man arī paņēmi?
- Priekš kam? Tu jau par literatūru neinteresējies.
- Tagad baigi kulturālā iztaisīsies, oi, oi. A es uz operu ,,Seviļjas bārddzinis" biju!
- Zinu. Jau stāstīja kā ,,Jūras vārtos" grozījies. Kāds ārprāts, samaksāt sešus latus par iespēju parādīt kleitu!
- Tā nemaz nebij! Es vienreiz mūžā gribēju redzēt, kas tā opera tāda ir.
- Un ko tad redzēji?
- Zin, kad sākās, bišku nobijos, ka tikai spēlēs un es neko neredzēšu. Jo tas orķestris sēž bedrē un spēlē, bet priekškars vaļā neveras. Domāju, nu ir sūdi, tur iestrēdzis tas mehānisms, vai kas, bet izrādās, tā esot uvertīra.
- Kas?
- Nu, tāds kā ievads, kura laikā visiem pielec - te nebūs nekāds trādi rīdi, te būs lielā māksla, tā kā muti ciet un gara apvārksni vaļā. Bet, kad sākās, vai man dieniņ! Šausmas! Jau pašā sākumā uzveda tādus ratiņus ar galvām, izģērba mironi un darot visas šitās briesmas, tik dzied und dzied. Drēbes ar asinīm notrieptas! Un šitā Mārtinsone bija, kas dziedāšanas šovā ar Rītiņu piedalījās. Dikti smuka! Tikai viņai parūka vienubrīd nokrita!
- Nu tu muldies! Gan jau tas bija iestudēts!
- Nē, tam viņas preciniekam, tam reāli sākumā bailes piemetās bez matu cirtām ieraugot, gandrīz pārdomāja, ka neprecēs. Bet tad viņš rīkojās kā īsts vīrietis. Noņēma arī savējo!
- Tur bija vīrieši ar parūkām?!
- Jā! Un viens bija tā saģērbies, ka nevarēja saprast, vai savu kostīmu pazaudējis un tā vietā sieviešu lupatas savilcies, vai kā. Bet tik smuka balss! Es gan cerēju, ka tajā lomā būs tas Apeinis.
- Tas, kurš salaida ar Rēziju?
- Nu ja, ne tikai ar viņu. Bet nebija.
- Vai ku žēl. Bet par ko tā opera?
- Par mīlestību!
- Bet kāpēc tās asinis un miroņi?
- Tāpēc, ka grūti tikt pie tās mīlas, dažkārt kājas līdz asinīm noberstas to meklēšanas ceļu ejot, bet tavs iecerētais vienalga pret tevi tik auksts kā mironis!
- Beidz pinkšķēt. Gan jau tavējais atgriezīsies. Bet kamēr tas notiek, aiziesim uz kino, vai uz bibliotēku, kur šovakar i konference, i spēlēs grupa ,,Gaujarts", mums te Ventspilī visādi labi pasākumu notiek.
- Labs i, mīlēs to kultūru! Vismaz to!
P.S. Runātājas ir izdomāti tēli un uz minētajiem pasākumiem nebija ieradušās. Diemžēl :)
Foto: Juris Presņikovs, vairāk bilžu http://www.ventspils.lv/lat/galerijas/
pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis
CILVĒKI AR ŠĶĒRĒM
Kad mani palūdza izlīdzēt un pēdējā brīdī pārdomājušas dalībnieces vietā piedalīties Pārvērtībās - nu, tur, kur nesmukās sievietes pārvērš modernās daiļavās, piekritu un apsmējos, kad uzzināju salona, kurp man jādodas, nosaukumu. Strogonovs. Ha. Cilvēks ir kā gaļas gabaliņš lielajā skaistumkopšanas biznesa mērcē, kur viņu apgraiza, apber ar garšvielām un izmet uz ielas aprīšanai. Tā es domāju, tiekoties ar ļaužu brigādi, kuras uzdevums bija mani sapucēt, lai varētu sabildēt un aizpildīt žurnāla lapas.
Mati ataugs, drēbes varēs novilkt, nagus jau nenomauks - nodomāju un varonīgi nobrēcos, lai meistari dara ar mani, ko uzskata par vajadzīgu.
Vai esat mazgājušas matus guļamkrēslā, aiz kura tup vairāki frizieri un ar dūrītēm masē jums muguru? Es arī ne! Bet tagad varēšu lielīties, ka esmu to darījusi masāžas krēslā! Izrādās, strogonovs nav kulinārijas izstrādājums vien, bet arī grāfa uzvārds, tāpēc salonā ir grāfieņu cienīga apkalpošana un muižai līdzīgs interjers. Trūka vienīgi auksta šampanieša ar ikru maizītēm. Par tām sapņoju, kamēr friziere nežēlīgi grieza nost manas garās matu cirtas, kurām vajadzēja simbolizēt nepārejošo jaunību un pārvērta košā četrdesmitgadiecē, kurai tiešām patika tas, ko redzēja spogulī. Goda vārds, pirmo reizi mūžā es jūtos lieliski ar jaunu frizūru!
Vispār pie friziera eju reti. Sava friziera man nav, eju iekšā pirmajā frizētavā, kas iekrīt acīs un neiztukšo maku.
Kādi rezultāti?
Reiz frizierētāja sev iešķērēja pirkstā tā, ka nācās vēlreiz galvu mazgāt, jo mati bija asiņaini.
Bija tāda, pie kuras piedzīvoju patiesību runājošos spoguli. Kā pasakā par Sniegbaltīti. Es prasu: ,,Spogulīt, frizierīt, saki man tā, vai es esmu visskaistākā?" Bet friziere i netaisās melot:,, Vai zinat, ka jums ir šķībs deguns?"
Reiz trāpījos pie Pelnrušķītes, pie čaklas iesācējas. Rūpīga, rūpīga un lēna, lēna. Likās, viņa sasveicinās ar katru matu un mierina to pirms nogriešanas. Un ko pārmetīsi? Neko. Jo cilvēks tik rūpīgi strādā!
Kāda cita man ,,mīļi" apjautājās, kā es matus nēsāju ikdienā? Saku, ka saienu astītē. ,,Tad nav jēgas tā īpaši frizēt", - viņa konstatēja.
Reiz smalkā salonā tiku krēslā pie aktīva puiša, kas izdzirdējis manu kautro vēlmi pēc košākiem un kuplākiem matiem, mani pārvērta allā pugačovā, kurai uz galvas uzkritis sarkanās krāsas pods! To nespēja izturēt ne manas acis, ne mans finansu stāvoklis, jo prasīto cenu nespēja segt maka satura un bankas konta kopsumma. Iznācu no smalkās vietas sarkana ne tikai matu rajonā, bet arī uz sejas, aiz kauna, ka neprotu ne mentāli, ne materiāli novērtēt modernu matu griezumu.
Nav jau man nekas pret frizierēm, goda vārds. Ir daudz sava amata meistarīšu, kas padara mūs skaistas, nogriež kopā ar matiem mēnešiem krātos grūtumus un skumjas. Nav viņām un viņiem viegli, klienti ir dažādi, jāmāk pieklājīgi apkalpot visus. Redzot utainu galvu nedrīgst bļaut ,,fui!", mīļi jāapjautājas - ,,Savus kukainīšus laikam aprūpējat vairāk kā paša matus?"
Vēlreiz nosūtu mīļus sveicienus frizierītei Ludmilai no Strogonovu muižas un visām citām jaukajām šķērrocītēm un veiklajiem puišiem ar grieznēm!
Abonēt:
Ziņas (Atom)