Skatāmo
filmu izvēle balstījās uz trīs vaļiem - dāņu kino; pēdējā laikā īpašu ievērību
un balvas ieguvusi filma; finansiālās iespējas. Tā kā trešais valītis gadījās
tāds savārdzis un kārns, tad apmeklēju tikai trīs filmas. Divās galveno lomu
spēlēja Mads Mikkelsens, tā kā mana trīs vaļu teorija sabrūk, vietā kā balstu
atstājot spiedzošu Mada fani, kas sirsnīgi sveic aktieri ar Kannu festivālā
saņemto balvu un svēti tic, ka Mikkelsenam ir iespaidīgākā kinokarjera pēdējā
piecdesmitgadē.
Sanāk
nevis trīs vaļi, bet MMM - Mikkelsens, Mikkelsens, Mīlestība. :)
Šitā
muldēšana turp un atpakaļ notiek tāpēc, ka grūti formulēt domas par redzēto.
Galva
sprāgst pušu no filmu uzdotajiem jautājumiem, bet atbildes...
Viena
atrastā - filmā svarīgs ir ne tikai labs stāsts, bet arī - ko ar to grib
pateikt. Iespējams, vissvarīgākais ir radīt mākslas darbu, kas uzdod
jautājumus, uz kuriem gribas atrast atbildi, lai cik tas būtu nepatīkami, jo
nākas rakāties pašam savā netīrajā veļā.
,,MEDĪBAS" ( The Hunt)
rež.T.Vinterbergs
(Dānija)
Filmas
izvirzītie jautājumi ir lielāki par pašu filmu. Tēma iebliež kā ar āmuru,
naglas sadzen Mikkelsens, bet kaut kas tajā namā pietrūkst. Kas? Nezinu.
Varbūt
traucēja izlasītās atsauksmes un kritiķu recenzijas?
Es pirms
tam nedzīvoju ar pārliecību, ka bērni nemelo, kā min Naumanis savā atsauksmē,
tas nepārsteidza. Arī bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, gadās sameloties. Bet.
Tikai pieaugušie spēj no tā uztaisīt traģēdiju un sagraut cita cilvēka dzīvi.
Un tas, kāpēc meitenīte pateica tekstu, kas apgāza ciematiņa mieru, gan tika
parādīts izcili smalki un pārliecinoši. Režisors negribēja apvainot bērnus melos, bet parādīt, ka pieaugušiem cilvēkiem neinteresē patiesība, bet tikai viedoklis par to, kas varētu būt noticis.
Iespējams,
filmu remdenāku padara fakts, ka Lūkas ir pasīvs raksturs. Pats Mads Mikkelsens
intervijā atzīst, ka dzīvē viņš pats būtu aktīvi cīnījies, bet filmā viņa atveidotais
varonis to nedara tāpēc, ka saprot - jebkura viņa darbība tiks atzīta par vēlmi
attaisnoties, bet arī bezdarbība, necīnīšanās par sevi tiek atzīta par vainas
atzīšanu. Cik maz vajag, lai cilvēkam uzkrautu nenomazgājamu kaunu un aizdomas
uz visu mūžu. Jo to nekad neaizmirsīs! Ko pierāda fināls.
Nevainības
prezumcija nedarbojas pat labklājības valstī Dānijā. Pie mums būtu tāpat. Un
visbriesmīgākais - es nevaru droši apgalvot, ka būtu saprātīga visu apstākļu un
faktu izvērtētāja situācijā, kad tiek aizskartas bērna intereses. Ir grūti būt
objektīvam, ja baidies par tiem, ko mīli visvairāk!
KARALISKĀ DĒKA (A Royal
Affair)
rež.
N.Arcel ( Dānija)
Dānija
to izvirza Oskara balvai. Par to nebrīnos. Labi nostrādāts kino, kas pelnīti
ceļ dāņu pašapziņu un pārējai pasaulei demostrē leģendu, ka Dānijas attīstība
balstās skaistā un traģiskā mīlas stāstā.
Karaliskā
afēra būtu labāks tulkojums. Dēka skan pārāk sīki, lai apzīmētu šo mīlestības
un draudzības trijstūri, kas mainīja valsts vēsturi.
Skumjš
stāsts par tumsonību. Un cīņu par varu.
Un par
zaudējumiem.
Tā nav
kostīmfilma ar pārcilvēciskiem varoņiem. Visi salūzt. Vai tiek iznīcināti fiziski un garīgi.
Stāsts
par to, kā sabrūk ideāli. Cik grūti būt pašaizliedzīgam varonim, kad saduras personīgās
intereses un citu pilsoņu brīvība.
Interesanti,
ka arī šajā filmā, tāpat kā ,,Medībās" ir skarta tēma par tautas masu
manipulāciju un to, cik viegli iznīcināt cilvēkus ar apmelnošanu. Palaid
baumas, ļauj tām uzplaukt un ... Tauta stāv milzu pūlī un gavilē par to, ka
nocērt galvu cilvēkam, kura likumi atviegloja viņu dzīvi.
Ļoti
smalki nostrādāts scenārijs, lai pamatotu katru sižeta pagriezienu un varoņu
lēmumu. Pamācoši, kā var uztaisīt vēsturisku filmu, nepievēršot pārāk lielu
uzmanību kostimērijai, bet vairāk izstrādājot raksturus un viņu motivācijas.
MĪLESTĪBA (Amour)
rež.M.Haneke
(Austrija, Vācija)
Uz
raudienu velk jau 15. minūtē, kamols paliek kaklā visu filmu. Un ne jau par
filmas varoņiem nāk raudiens. Atklāti sakot - par sevi. Jo vecums nāk, ko
padarīsi.
Šī filma
apgāž cerību - ja rūpēsies par sevi, tad arī vecumā kā nebūt izkulsies. Bet ir
tādas nelaimes, kuras nevar paredzēt.
Arī
bērnu esamība nepalīdzēs. Un ne jau tāpēc, ka viņi negribēs. Varbūt pašam negribēsies,
lai tevi redz tādā stāvoklī? Nāve ir tāda privāta padarīšana, kurā bērniem nav
vietas.
Izpalīdzīgie
līdzcilvēki? Ir tādi kas palīdz, jā. Bet par naudu. Un te klāt jautājums, kas liek
nodrebēt - ja nu nav tās naudiņas?
Lieliski
parādīta vecu cilvēku ieslodzītība. Savā mājoklī un ķermenī. Visa dzīve
koncentrējas tuvākajos metros.
Laikam
retā filma, kur darbība risinās Parīzē, bet neparāda Eifeļa torni.
Filmas
ritms zīmējas kā kardiogramma. Maigi ikdienišķi piesitieni, tad kāds skarbs
sitiens un tad - blieziens, kas nogalina.
Liek
aizdomāties - ja nu manā dzīvē ātri beidzas mīlestība un vēlu atnāk nāve? Bail.
Labāk kā filmā. Dzīve beidzas, bet mīlestība paliek.
Tā viš i'.
Lielākais ieguvums no ,,Baltijas pērles" ir mieru neliekošās domas, domiņas, kas liek meklēt vēl vairāk labu kino.
Lai ,,A ROYAL AFFAIR" veicas cīņā par ,,Oskaru" !
