Iepriekšējā
rakstiņā ,,Vāverītes dumpis" es plātījos ar savu cīņu pret kaitīgiem ieradumiem. Izrādījās, neesmu
viena savā kaujaslaukā. Lūk, saņēmu vēstuli no kāda aktīva atbalstītāja.
,,
Es pievienojos izsludinātajai cīņai pret alkoholismu!
Ne
tikai vārdos, es sevi pierādu darbos - ja jūs redzētu manu miskastes maisu, tur
būtu saskatāms, cik daudz sliktās dziras esmu iznīcinājis.
Tur
guļ naidnieka līķi un viņu tukšās čaulas veras pasaulē ar neredzošām stikla
acīm.
Pat
brīžos, kad liekas, nevaru, varbūt nevajag, es sev saku - glāzīte sarkanvīna
vakarā nāks par labu manai asisnritei.
Kad
esmu pieveicis glāzi, es iedomājos - stāv tāda pustukša pudele, ja nu bērni
nejauši atrod... Ja nu sieva atnāk mājās nogurusi, meklē leduskapī kādu
spirdzinošu minerālūdens pudeli, bet roka, aklā roka liktenīgi satver kārdinoši
sārto pudeli ar dziru, kas sievietēm nodara daudz vairāk ļaunuma nekā vīriem.
Tikai tāpēc, tikai aiz vēlmes glābt savu sievu no posta es apņēmīgi iztukšoju
visu pudeli. Lai ne piliens indes nepiesārņo manu ģimenes ligzdu!
Jūs
domājat, tie vīri ar lielajām plastmasas alus pudelēm rokās ir niecības un
sabiedrības atkritumi? Nē, tie ir ielu karotāji, kuri ļaunās dziras pieveic
tumšās vārtrūmēs un pagalma nostūros, pēc iespējas tuvāk lielajiem
konteineriem, lai iznīcināto līķus varētu pēc iespējas ātrāk utilizēt zem
smagajiem vākiem un steidzīgi ķerties klāt nākamajiem naidniekiem. Nenogurstoša
cīņa ar nogurušu cilvēku pēdējiem spēkiem!
Un
mūsdienu sieviete, vai palīdz, vai ,,noliek savas vieglās dienas," kā
Blaumanis savai Kristīnei vēlēja? Un kā vēl palīdz! Noliek dienas, gadus un pati
nokrīt blakus.
Dzert
nav viegli. Tāpat kā dzīvot. Bet dzerot dzīvot ir vieglāk!
Dažkārt
stāvu veikalā un manī deg šekspīriska dilemma:
,,
Dzert vai nedzert, tāds ir jautājums?"
Tādos
brīžos es it kā sadalos divos cilvēkos.
Viens
saka - nu, kas i'!? Īsts vīrs izmet vienu maziņo kā ogu!
Otrs.
Ko nu es, man tās aknas žēl...
Pirmais.
Tās ir muļķības par to aknu nodzeršanu! Melo tie dakteri! Spirts visu
dezinficē. Baciļi visu izdzer, nomirst, a tu pats sveiks un vesels.
Otrais.
Vienu maziņo jau varētu..
Pirmais.
Nu, ja, nu, ja! Vienu maziņo uz katru akniņu.
Tā
nu mani ES strīdās, strīdās un katrs paņem pa vienam.
Bet
nolūstu un pamostos atkal viens vesels un vientuļš. Bet ar priecīgām aknām!
Ko
šamējās priecājas?
Jo
galvai sāp vairāk!"
Jo esmu ho-hoholiķe, atkarīga no irgošanās un ķiķināšanas.
Nu Tu te tā smalki, it kā iznāci no skapja, it kā neiznāci ;)
AtbildētDzēst