trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

LAULĪBAS LĪGUMS

Pafantazēsim!
Nāk mājās jūsu vīrakungs un pie durvīm viņu gaida cenrādis:
- Kompleksās vakariņas                                                      2    Ls
- No līdzatnestiem paša iegādātiem produktiem                0,60  Ls
- Ar speciālu iepriekšējā dienā veiktu pasūtījumu              2.50  Ls
( divi lati par produktiem, piecdesmit santīmi par mutes palaišanu)
- Vakariņas sveču gaismā, ar sievu šikā veļas komplektā   25     Ls
( ar PVN, bet neieskaitot tēriņus par veļu)
Vīrs izlasa, padomā un aiziet uz netālo ēdnīcu...
Eh! Kur kļūda? Vai aprēķinos?

Internetā izlasīju interviju ar Gunu Leiškalni, kura savam vīram pateikusi: ,,Es tev dzemdēju bērnu, tagad visu mūžu man to atstrādāsi!"
Tas uzvedina uz domām – vai nav pienācis laiks skaidri un gaiši pateikt, cik maksā laulības dzīve? Par ko norēķinamies naudā, par ko graudā?
Ja intervijas varones vīrs būtu jurists, viņš seifā turētu laulības līgumu un palūgtu precizēt – kur dokumentā lasāms, ka bērna ieņemšanas process bijis labprātīgs tikai no vienas ieinteresētās puses, vai arī otra iesaistītā persona ir pakļāvusies ne aiz brīvas gribas, vai neatrodoties par sevi lemtspējīgā stāvoklī?
Bet šamējais neko, maksā tik, pretī nerunādams.
Lasīju to interviju un domāju - kāda ir mana cena?
Kad pirmais brūtgāns mani veda uz kafejnīcu, es vienmēr izvēlējos lētāko bulciņu pie kafijas. Tie bija astoņdesmitie, puisis mācījās proftehniskajā skolā un mēs apmeklējām nesen modē nākušos dienaktsveikalus, kuru stūros bija lētas ieskrietuves, piemērotas mūsu ienākumu līmenim. Es biju ļoti pieklājīga un saprotoša meitene, neko vairāk par kafiju un biezpienmaizīti neizvēlējos.
Deviņdesmitajos es lepojos ar puisi, kurš man varēja nopirkt kiosku lodziņos redzamās krāsainās šokolādītes un kolas pudelīti. Vairāk neko neuzdrošinājos palūgt.
Tā gadi gāja, bet es vēl aizvien izvēlējos lētāko, lai gan puišiem cēlās ienākumu līmenis un kafejnīcas kļuva arvien smalkākas. Tāds ieradums, ko lai dara. Ieradums būt par saprotošo meiteni.
Vai tas nozīmē, ka esmu lēta? Jāceļ cenas!
Ha, iedomājos, kā mans vīrkundziņš nāk uz guļamistabu un tur es, kā Venēra jūras putās, baltos palagos atlaidusies un uz kailajām krūtīm plāksnīte ,,Maksas pakalpojums".
Bet vīrs izvelk savu plakātiņu: ,,Iespējams barteris", un mēs ātri noslēdzam sadarbības līgumu.
Katrai ģimenei vajag mājgrāmatu, kurā katru gadu tiek savilkta laulības bilance.
Noderīgi šķiršanās gadījumos. Iesniedz tiesai mājgrāmatu, tur visu sarēķina un izsniedz bijušajiem mīlniekiem gala rēķinu.
Tūlīt iesniegšu šo priekšlikumu Ministru kabinetam!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru