Pēc asu viedokļu maigas izteikšanas teātru direktori ir vienojušies, ka nākamajā sezonā pirms izrādēm tiks atskaņota revolucionāri jauna uzruna skatītājiem.
,,Cienījamie skatītāji! Lūdzu izslēdziet savus mobilos telefonus! Kad esat to paveikuši, palūkojieties apkārt.
Kungi, novērsiet skatienu no blakussēdošo jaunkundžu ceļgaliem, labāk pārtrauciet viņu skaļo sačukstēšanos, pajautājot, kādas krāsas telefoni viņām ir? Ar sajūsmu tos aplūkojiet un pārbaudiet, vai tie ir izslēgti. Dāmas, pavaicājiet apkārtējiem kungiem - kuram ir jaunākā modeļa iPhone? Kad viņi ir izvilkuši savu aprīkojumu, mīļi palūdziet nodemonstrēt tik apbrīnojama aparāta izslēgšanu.
Paskatieties apkārt! Ja redzat kādu sirmu kundzi, pajautājiet viņai - vai izdevās izslēgt mobilo telefonu? Ja kundze atceras, ka viņai ir šāds priekšmets un apgalvo, ka viņai jau neviens tāpat nezvanīs, pārlieciniet cienījamo dāmu par pretējo un palūdziet viņas telefonu. Izslēdziet to! Mīļo cilvēk, pārvariet savu kautrību un latvisko nekoapkārtneredzēšanu un izslēdziet viņas telefonu! Ja kundze iebilst, atgādiniet viņai traģisko gadījumu kinoteātrī ,,Citadele", tad palīdziet somiņā sameklēt sirdsdrapes un dariet zināmu, ka aktieru arodbiedrība ir izstrādājusi miermīlīgākus cīņas paņēmienus.
Pirmoreiz iezvanoties telefonam izrādes laikā, aktieri sastings esošajā pozā, ļaujot skatītājiem ar attieksmi iemīt zemē neveiklo teātrmīli, visiem kopā drūmi noklausoties viņa paskaidrojumus zvanītājam: ,,Es esmu teātrī. Es nevaru runāt." Pēc šī teksta skatītāji drīkst aplaudēt un atkal pievērsties skatuvei. Otro reizi atgadoties šādam misēklim, zālē nodzisīs gaisma, cerot, ka blakussēdētāji atrisinās problēmu mierīgi un bez lieka trokšņa. Trešajā reizē būs kārta aktierim - kauslim. Jā, tāpat kā hokejā, arī teātros būs savi kārtībnieki. Pārējie mākslinieki atkal sastings pozās kā bērnu sālstabiņu spēlē, bet Kauslis sevī sajutīs desmit gadus ilgi krāto aktieru un mūziķu niknumu par iztraucēto spēli un .... Redziet, te būs tas, ko mākslā sauc par improvizāciju ar pieejamajiem resursiem. Lai dies' stāv klāt tiem, kas nav izslēguši telefonus Šekspīra lugu uzvedumos, kur pieejami ieroči un paredzētas līķu kaudzes! Ne vienmēr asinis ir mākslīgas, mīļie skatītāji.
Paldies par sapratni! Patīkamu jums skatīšanos!"
Protams, nekā tāda nebūs. Vēl aizvien atradīsies skatītāji, kuru nevērības dēļ tiks sabojāts izrādes skatīšanās prieks.
Nesen biju uz JRT ,,Kopenhāgenu.“ Tuvojoties izrādes emocionālajam finālam, vienai kundzītei sāka zvanīt telefons. Tad iezvanījās vēlreiz. Uz pārmetošajiem skatieniem kundzīte reaģēja ar skaļu čukstu: ,,Bet es jau turu virsū pirkstu, lai nezvana!“ Goda vārds, gribējās viņai pašai uzlikt ,,pirkstu“, lai apklust.. Bet telefons iezvanījās vēlreiz... Nu, izrādes fināls tika izbojāts...
Pie reizes vajadzētu izdomāt mehānismu, kā izmest ārā no zāles ļaužus, kuri atrodas akūtā neveselības stāvoklī, kas izraisa nemitīgu klepošanu. Jā, var teikt, ka to jau nevar kontrolēt... Es saku: ja ir tik traki, ka nevar kontrolēt, tad nevelcies uz teātri!!!
AtbildētDzēst