“6
stiķi” ir unikāla filmu programma, kurā apkopotas sešas kino festivālam Lielais
Kristaps 2012 nominētās īsfilmas, kas kompaktā, spilgtā un žanriski daudzvedīgā
formā ļauj izbaudīt latviešu labāko jauno režisoru sniegumu. Skatītāji varēs
redzēt Unas Rozenbaumas darbu „Logs” , Dāvja Kaņepes „Noklausīšanos”, Ilzes
Kungas-Melgailes „Gaismas zīmes”, Paula Ķestera „Personību veikalu”, Elīnas
Eihmanes filmu „Gūtenmorgens un trešā acs”, kā arī Lielo Kristapu ieguvušo Ivo
Brieža un Māras Ķimeles "Filmu ". (no www.forumcinemas.lv)
Smuki
iekš vintage noformēta filmiņa, kur
kādā vecmodīgā mājā sanāk vecmodīgi tērpti ļaudis un uzvedas pa jaunai modei -
ielej bez uzaicinājuma, nezinkāpēc pārkravā mantas svešos plauktos, lieto
nezināmas izcelsmes medikamentus ar visiem zināmu iedarbību un beigu beigās
sanāk ne visai smieklīga izjokošanās. Tāda ar mājienu uz spokošanos un saules
aptumsumu, kurā iekož kā ābolā un iemet atvilknē.
Kas
tā par mātesmeitu, kas iemet iekostu augli savā veļas kastē?!
Samāksloti
dialogi. Bet smuki skati! Paldies filmas māksliniekiem!
NOKLAUSĪŠANĀS
Vislabākais
stāsts. Bet noskaņā auksts. Kaut notiek Itālijā. Varbūt tāpēc, ka filmējis
latvietis? :) Man liekas tāpēc, ka stāsts bija nevis par cilvēkiem, bet par
parādību. Par to, ka ir tāda bandītbūšana, kur peļņai izmanto ielu muzikantus.
Tā notiek, jā, redzēju dokumentālo filmu. Un? Ir tāds fakts, ko tagad darīt?
Īsfilmai ar' par to nav viedokļa.
Žēl,
ka nav žēl tā muzikanta. Varbūt tāpēc, ka filmiņā ir daudz kolorītu tipāžu,
kuri ir spilgtāki par galveno tēlu? Hm. Gribas, lai tad, kad sit kādam pa
purnu, sirds saraujas un kunkst līdzi. Mazliet jau sarāvās, bet mazliet par
maz.
Vai
īsfilmā nepietiktu vietas pastāstīt, kāpēc puisis nokļuvis šādā situācijā, kad
laikam taču nav izvēles, ja ļauj sevi šitā apstrādāt? Filmiņā gan nav
saprotams, vai viņš vispār sāks strādāt šitajā biznesā. Un, kāpēc tie bandīti noklausīšanos rīko tādā smirdīgā ūķī? Neticas, ka viņiem nav nauda labākām
telpām. Šitie ļauži nez vai grib tupēt aukstā un slapjā pagrabā.
Lai
nu kādi jautājumi, šī filma vismaz ļauj tos uzdot bez ironizēšanas un
ķēzīšanās.
GAISMAS ZĪMES
Silti
ietīta izpriecāšanās par aktieriem E.Dombrovski un S.Zvīguli, kuriem tēli
piestāv kā moderni krāšņas ziemas cepures. Pasaulē valda pelēcīgs vēsums, bet
šie abi tik mīksti un mājīgi, ka gribas ieritināties starp viņiem gultā un
aizmigt, klausoties Sandras smieklos...
Tas
bija tik labi, ka negribas ironizēt par aizdomām, ka nevarēja uztaisīt
vienkāršu stāstu par divu cilvēku vienam otra atrašanu, tas būtu pārāk prasti,
tāpēc piemests klāt luksofors kā simbols un braukāšana miglainās ielās. Mjā,
sapņu ainu braukalēšana gan bija asprātīga.
Nesaprotami, kāpēc vīrišķis sākumā tā lauzās? Zvīgule zvīguļo ar šarmu,
bet Egons tēlo nepieejamo. Kas viņam - jāgaida, kad luksoforā iedegsies zaļā
gaisma?
Cik
gadu ir režisoram, kurš pieliek fonā tekstu ar moralizējošiem un garlaicīgiem
paskaidrojumiem?! Tāds amerikānisks piegājiens, kad rāda bildi un paskaidro, ka rāda bildi, kurā ir saskatāms tas un šitas. Boring!
Bet
filmiņa varētu būt labs pieteikums pilnmetrāžai ar tādu ,,zinātniski"
spocīgu tēmu - nomainīt personību un izmēģināt dzīvi no jauna.
Tagad
sanākusi zolīdi uzņemta īsfilma četrdesmitgadniecēm par laulības krīzi, ar
sieviešu romānos populāro cerību - tev IR iespēja kļūt brīvai! Tik no kā un vai
vajag, tie ir daudz interesantāki jautājumi, uz kuriem žurnāliņā ,,Cosmo"
atbildes neatrast.
Man
atvērās trešā acs un es sapratu - Māra Bērziņa ,,Gūtenmorgena" stāstus ir labi palasīties,
papriecāties par stilu un asprātīgajām atsaucēm un jokiem, bet tas ir pārāk
literārs materiāls filmai.
Protams,
smieklīgi skatīties kā JRT aktieri iztaisās un pārtaisās. Nu, i'kas? Keišs ir smieklīgs tikpat smieklīgā Znotiņa
pudel'sbrālis un Krūmiņš ir smieklīgs .. Visādi ir smieklīgs! :)
Nesenās
pirmizrādes ,,Tumšās alejas" sakarā tika atkārtoti piesaukts salīdzinājums,
ka Jaunā Rīgas teātra aktieri esot kā Steinway klavieres. V.Nastavševam esot
izdevies uz tām nospēlēt fantastisku skaņdarbu. Šeitan smalkie instrumenti tiek
pabakstīti ar vienu pirkstu, tāpēc nekas vairāk par jautru plinkstiņpolku nav
sanācis.
FILMA
FILMA
FILMA tikai iegūtu, ja pirmo pusstundu noīsinātu
nost. Bet gara acīm redzu, ka režisoriem ir pilns mežs paskaidrojumu ,kāpēc
viss ir tā un ne citādi. Tāpēc jāskatās vien ir, kā džeki vazājas pa mežu un
pļavu, pļāpādami par to, ka viņi tikai vazājas pa mežu un pļavu. Jo filma ir
par džekiem, kas jandelē pa mežu un pļavu un taisa filmu par džekiem, kuri
jandelē pa mežu un pļavu. Labi, ka džeki tādi smuki. Un talantīgi. Un filmas FILMA pēdējā trešdaļā kaut kas tā kā sāka notikt!
Varbūt man vienkārši nepatīk filmas, kur bla bla bla, smuki kadri,
bla bla bla un tad bezjēgā līķis, lai parādītu, ka viss ir
bezjēgā?
Bilde gan bija baigi laba! Operators būs mācējis likt lietā filmu
un uzņemt riktīgi smuku filmu, kamēr filmā trīs džeki nekādi nevar uzņemt
sakarīgu filmu.
Bet vispār - ir jēga redzēt ,,6 stiķus"! Jo nebij' ne reizi
kaunā jānodur acis. Latviešu kino ir iespēja uzņemt FILMAS!
Nu ta kopējais secinājums tāds, ka bilde pārsvarā ir smuka, bet saturs atpaliek?
AtbildētDzēst