SEKSA AINU ANALĪZE FILMĀ ,,GOLFA STRAUME ZEM LEDUS KALNA”

Vobšem, filmā kā Rīgā, visur uzraksti latviski, bet visi runā krieviski, tāpēc nebaidīšos izmantot režisora dzimto valodiņu, runājot par galveno šajā filmā – seksu. Tiem, kas vāvuļo, ka filma neraisa līdzpārdzīvojumu, vai ka tur neesot raksturu, vai kas tur vēl, teikšu vienu – ja nerubī lietu, aizver bazaru! Un āmen!

Itogo, filma sastāv no trīs novelēm trīs laikmetos un katrā mums apskatāmas seksa pozas, kuras atkal un atkal apliecina, ka sievietei nav citas ģēlas dzīvē, kā turēt kājas plati un krūtis plikas, un vīrietim, ja viņš šitās lietiņas un vietiņas ierauga, širmis ciet, jumts prom un dzīvē pilnīgs zavals.

         17. gadsimta stāstiņš mani iedzina kaunā, jo iebāza sejā – Birbele, ja tu ar pliku dupsi neesi pa vīrišķa kāju šurpu turpu šļūkājusi, tu esi pilnīgs otstojs, ņem savas pekeles un slīcinies Golfa straumē! Un nelīdz nekāda taisnošanās, ka viņas tur bija divas šļūkātājas. Vobšem, tu neko nerubī, ja tev nav draudzene šitādām izdarībām!

A pirmā novele ir par džeku, kurš atstāj mājās savu sievu – grūtnieci, lai vestu gleznu savam čomam uz kādu tālu vietu. Kur šamējais savsjem ostalbeņel, jo uz gleznas uzkrāsotā beibe ir tut kak tut, dzīvā veidā un to vien gaida, kad atņemt rātnā vīra godu. Mums tiek dots namjoks, ka šitā nekrietnele, kura mēdz sevi nopērt, kaisli vaidēdama, ir pati Lilita, Ādama pirmā sieva ( tā ir Bībeles leģenda, ja nu kāds ir galīgs duraks), kura ņifiga nevar nomirt, tik vazāties pa gadsimtiem, piekopjot aktīvu seksuālo dzīvi  (pa šito gan Bībelē nava rakstīts, tik tāds ābols tur pieminēts, kas arī filmā tā smuki simboliski ripinās pa slapju grīdu). Kruti ir tas, ka čoma mājā ir tāds burvju spogulis, caur kuru seksiņš ar Lilitu un viņas pieseksotājām aizstrāvo pie džeka sievas-grūtnieces, un viņa, izjūtot orgasmu, i neiedomājas, ka možka masturbē, bet reāli notic, ka TO dara viņas laulātais draugs. Tā nu šitā skazka beidzas laimīgi, jo dēļ spieģeļa laulība nav pārkāpta un Lilitas rēgs var doties uz nākamo stāstu 19.gadsimtā.

Tur mūs sagaida Poļiščukas ļubimšķikam Bulim līdzīgs smukulītis, kurš grib izsūdzēt grēkus Paganelam, tobiš, tam aktierim Ulfsakam.

Te nu ir vērojamas ofigennās izdarības! Meitenes, ja gribat savaldzināt tādu smukpurnīti, izskrienat dārzā plikiņas ar ceriņzaru roķelē un veicat puisieša acu priekšā pāris vēzošas rokas kustības augšup, lejup, beidzamajā to ceriņa zaru izvēzējiet caur kājstarpi un Buļveidīgajam būs tik inķeresno, ka šamējais skries uz ātrāko ciemoties jūsmājā. Tad tik parādiet viņam plikas krūtis un savu vagīnu, un viņš pateiks tos vārdus, ko saka ikviens īsts vīrs īstajā brīdī – ,,Es tevi mīlu!” I tut paņeslos TĀDS SEKSS, oi, oi… Gribēju tādu pozu uz savu vīru izmēģināt, bet tādas izdarības manu sānu sarāva un ģimenes idilli sagrāva.. Meitenes, vingrinieties, jo īstas Lilitas, uz vīrieša sēdēdamas, veic zemu noliecienu pa kreisi, tad strauji griež savu ķermeni pa asi uz vienu un otru pusi ( to dara ar daiļi uz priekšu izstieptām rokām!) Neaizmirstiet purināt garos matus un veikt kustības ar gurniem uz priekšu un atpakaļ. Filmā viņi to darīja tādā kā izgaismotā redeļu kastē, bet to zabuģem, nevajag pārāk vipendrivatsa. Stāsts beidzās nelaimīgi, jo Lilita paziņo, ka brauks uz Persiju un šamējais vairs viņu neredzēs un nedrā... nu, paņatno že.. A smukulītis prjamikom pie sava bikttēva nolūgties. Un basta! Miers mājās un sieviešu kājas nu smuki kopā. Līdz 20.gadsimtam.

Vot, šite bija pa krutomu! Tas krievu aktieris, kura ģīmi zina visi, bet uzvārdu neviens neatceras, lika mūsu Rēzijai, mūsu Frīdai un karalienei Elizabetei, mūsu Dīrihai!!, jop…, vaidēt palagos, nenonākot līdz ticamam orgasmam. Turklāt, viņš ir ķipa mākslinieks, kas akurāt nozīmē, ka dzer, vazājas apkārt un taisa instalācijas ar beigtiem suņiem. I eto ņe vsjo! Tjipa Lilita no pirmā stāsta ir viņa sieva ( nu, aktrīze tā pati), kuru viņš piečakarē ar Dailes prīmu, kaut mīlošā laulene, pa izbas lodziņu redzot vīru pietupjamies ( a, vot, tā viņš dara un neprasiet, kas tā par kaiti!) , momentāni izjūt vēlmi darīt točno tāpat. Tā ir īsta ļubovj!

Ilgi nevarēju ierubīties, kura nu būs tā simboliskā pārlaiku Lilita. Domāju - Rēzija, bet režisors mūsu prīmu bija nolīdzis tikai mazai ainiņai, ha, ha…
Oi, man patikās tas Mākslinieka, ķipa murgos vai sapnī, mauciens tuksnesī, kur sēž dāma melnos lakatos un kravājas pa savu sumočku. A šis prasa: ,,Ko tu te dari, sieviete?” I čto?! Protams, ka viņa gaida iespēju parādīt krūtis! Ko ta citu sievietes dara tuksnešainos apvidos, ko?!  Bet ņe to glavnoje. Vajag simbolisko Bībeles kārdinātāju atrast.

Savu Lilitu mūslaiku varonis atrod Latvijas vīriešiem raksturīgajā veidā, tobiš, dzērumā apmaldoties un uzmācoties garāmgājējām ar ,,meitenīt, meitenīt!” Modernajos laikos, lai ievērotu politkorektumu, Lilita pieņēmusi čigānmeitenes veidolu, kura izdarās kā jau sievietēm pieņemts – lai sašņorētu džeku, mēs sataisam lielas acis, palūdzam kādam ar fēnu no attāluma uzturēt mūsu matos vēja ilūziju un seksī pri seksī balsī dodam vaļā: ,,Dod man gredzentiņu, dod man gredzentiņu!” Vot, un uz šito Lilitiņa reāli aplauzās.  Ženšķina! Ir 20tais gadsimts, nepiemini sarunā ar vīrieti gredzenu!! Šis uzreiz attopas, man tak sieva, bļ., ko es ar kaut kādu čigānieti?! Tā nu saglābj i dzīvi, i laulību! Riktīgs prazdņiks!

A mož es ne tā sapratu? Mož tā īstā Lilita bija tā noprecētā? Ķipa, 20tajā gadsimtā Bībeles simboli ir sadzīviskoti un bla, bla… Ko es te bazarēju… Galvenais, filmas bilde bija smuka, un skaņa tik klusa, ka taisni kautrējos savu līdzpaņemto sidriņu attaisīt, lai nenobiedētu pārējos desmit skatītājus.

A ko Lilita 21ajā gadsimtā? A neko īpašu. Aprecēja Zatleru un dzīvo laimīga. Tā, vot!