Dāņu seriāls THE TEACHING

Darbība risinās 2014.gada 3.-5.novembrī ,,Zirgu pastā" un Zaķusalā. (TV).
Režisors - DARBNĪCAS
Vadošajās lomās - Mette Volfa Iversena un Nīls Fonsekas
Otrā plāna aktieri - Justīne Kļava, Elīna Tarasa, Astra Kalēja , Anna Zvaigzne, Sintija Silova, Aiva Birbele, Antra Leite un Matīss Gricmanis.
Vienmēr klātesošs fotogrāfs Lauris Gundars.

Foto, kurš pierāda latviešu superattīstību - kamēr dāņi izmanto vecmodīgo tāfeli un blociņu, mēs izmantojam jaunās tehnoloģijas. (Annas blociņš neskaitās, viņa iztaisās, jo uzvārdā tak Zvaigzne)  :))

Diemžēl seriālu rakstīšanas mākslā stipri atpaliekam no dāņiem, tāpēc no dziļās pagātnes izvilkām Ļeņina vēlējumu ,,Mācīties, mācīties, mācīties!" un 3 dienas to arī darījām.

Pirmajā dienā interesantākais bija vingrinājums, kurā rakstījām vēstules kādam personāžam no sava topošo darba. Piemēram, es rakstīju žurnālistei, kura topošajā lugā ielauzīsies manu galveno varoņu dzīvēs.
Tas izskatījās šādi:

A. Sveika! Pagaidām manā lugā nav īsti skaidrs, kāpēc tu strādā par žurnālisti?

B. Sveika! Stulbs jautājums. Mēģini vēlreiz.

A. Tev patīk rakstīt tai tenku lapelei?

B. Man patīk saņemt regulāri algu.

A. Bet tu gribi ko vairāk?

B. Visi grib.

A. Vai tu esi kā visi?

B. Stulbs jautājums.

Un tā tālāk un arvien rupjāk. Tā es uzzināju, ka mana žurnāliste ir skarba persona, kura ,,ies pāri līķiem" savu sirsapziņu neapgrūtinot.

Atkārtošana - zināšanu māte, tāpēc šeit pārlasāmas saklausītās zinības.

 Otrajā sērijā visi centās atrast un nointervēt kādu personu, kuras monologu dot izvērtēšanai finālā.

Un vakarpusē devāmies uz Latvijas TV, kur Nīls centās pārliecināt televīzijas darbiniekus un interesentus, ka labi izstrādātam stāstam ir nozīme. Ka scenāristam ir nozīme!!! Ka Dānijā tam atvēl daudz laika un iedomājieties - pie viņiem rakstītājiem maksā NAUDU!!! Mēs, protams, raudātu skaļās balsīs, bet pārāk mazi kabataslakatiņi līdzi paņēmušies...

Naktī no 4. uz 5.novembri astoņos logos ilgi dega gaismas un pārkarsa laptopi, jo gatavojām monologus.

5.novembra rītā atkal pabijām TV namā, šaurā lokā un platām mutēm klausījāmies Nīlsa pasakās par Dānijas seriālu veiksmēm. 

3.sērijā tuvojās kulminācijas brīdis. Pār mums savilkās vēl kāda vingrinājuma tumšie mākoņi, uztraukumā sastingušie pirksti dauzīja laptopa klaviatūru, lai veiktu pēdējos labojumus un uzlabojumus lasāmgabaliņā un monologu priekšnesumi varēja sākties.

Anna bija sieviete uz kuģa, kura redzējusi pasauli, bet īsti nav saskatījusi tos, kas tuvu.
Elīnas sieviete piedzīvo nodevību dzemdību laikā.
Matīsa vīrietis cenšas saprast, kāda vieta viņa dzīvē bijusi nīstajam patēvam.
Justīnes Sieviete, kura gaida Bērnu, spēj ,,nolikt pie vietas" gan bruņurupučus, gan vīriešus.
Astras dziedātāja veic nozīmīgus soļus karjeras ceļā.
Antras dāma vīlē nagus un zāģē sevi par pieļautajām kļūdām.
Sintijas puisis nespēj gulēt, jo nejūtas ko labu dzīvē izdarījis.
Aivas Svetočka mācās dzīvi un iemācās izdzīvot.

Manuprāt, kopā mums iznāktu laba izrāde! :)

Jo paskat - cik mēs visi tādi smaidīgi ( vai ar ieplestām acīm) finālbildē!

KĀ KĻŪT PAR BEBRU, KAS ,,PĀRKOŽ" SCENĀRIJU

Atradu labu pamācībrakstu un sakāroju to ielikt ,,piezīmju blociņā", lai nenomaldās.

http://dream2screen.blogspot.com/2012/12/seven-signposts-for-successful.html

Tepat plauktiņā nolikšu dāņu seminārā sasmeltās gudrības. ( precīzāk - Nīlsa sasmeltās un mums ar karoti iekšā barotās).

The fundamental dramatic tension is

SOMEBODY WANTS SOMETHING BADLY AND IS HAVING DIFFICULTY GETTING IT

A dramatic action appear when a change creates a conflict. Without the conflict, there’s no drama.

Main tension. What is the main tension, that the audience feels through the story? You can state it as a question.

A distinction are made between external/internal conflict.

Conflict

Hope vs. Fear? What does the audience hope for ? Which way do they want the character to go? What does the audience fear? What ́s the wrong, frightening turn the story could realistically take? Both outcomes must be possible in order to create a strong main tension.

What’s at stake/risk? If the story goes this way or that (audience ́s hope vs. fear) what is the ”price” that the character must pay? If there are no consequences to the characters actions (in emotional terms, financial terms, etc.) then why should we care which path the character takes?

Theme? In a word. Distilled down to the simplest possible statement,what is the story about? Trust, greed,responsibility, selfacceptance, power, generosity and so on. No matter how convuluted and sophisticated your story, there should be one central element, some focal point which all the story machinations revolve around. How is the theme ( or a variation of it) reflected in the main character ́s story?

Character

Whose story is it? With whom do we really identify? Whose phlight or problem do we worry about? They don ́t have to be a ”good guy” but we should have some sympathy for this character. Sympathy comes from creating an interesting character for whom we have some empathy. Is this person compelling? How so?

What he/she want? What does the character wants? Not last week or next year but now within the confines of the story. What is the objective or ”goal” the character pursues during the story? This ”want” usually leads us to a particular question or ”main tension” which will shape the charachter ́s pursuit ( and audience ́s experience).

What he/she needs? What does the character need in the world of the story ? It can be identical to what he / she wants, but the need more often is quite different from what the want. A story in which a character sacrifices his ”need” for what he wants, or fails to recognize his need in time, is usually a tragedy.

Character

Life dream? If this character had a magic want and could change the world to his or her favour, what would that ideal world be? What does he envision life to be like for himself? This dream may not be explicitly presented in the story, but knowing it can give the writer (and audience) a ”window” into the soul of the character.

Life at odds with life dream? How is the world in which the story takes place making it difficult for the character to reach his ideal? If it ́s easy for the charachter, then where ́s the conflict? An easily achieved life dream doesn ́t leave room for much of a story. The ”world” of the story is a subjective and particular milieu unique to each film, the rules of which are established for the audience early in the script.

Character questions

1. Who is your main character ? / sympathy

2. Why should we be interested in him ?

3. What attracts you to him ?

4. How dou you make us empathize with him ?

5. Why do you believe we will find him sympathetic? What is the reason exactly?

6. What makes us curious about him ? What ́s his mystery? What ́s his ”magic”, his charisma? How does it show ?

Some demands to character

         •  0-100 % - from low to high

         •  Consistence but unpredicable and assure audience fascination.

         •  Believability with a chance to make its goal

         •  Identification

         •  Dilemma between want and need

         •  Backstory that motivates important parts of the character’s actions.

         •  Ressourceful.

         •  A complex conflict.

         •  Both internal, personal or social conflicts.

Further dimensions to character and story

Family background Social background Emotional background Physical appearence Social status Emotional status

Finally ... Do you like him ? Hate him? Why do you need to write about him ? Why should people be excited about him ?

Construction

If the character Protagonist and her objective constitute the first two important elements in the construction of a story, the various obstacles collectively constitute the third.

There may be but one obstacle, and it may be simple and easily identified. On the other hand, there may be more than one.

A distinction must also be made between conflicts and hassles. ”A flat tire” is an obstacle if it’s truly an inconvenience to a preestablished want.

Construction as both structure and plot

Archplot is classical design which structures a story built around an active protagonist who struggles against primarily external forces of antagonism to pursue his or her desire, through continuous time, within a consistent and causally connected fictional reality, to a closed ending of absolute, irreversible change.

ARCHPLOT: Causality, Closed Ending, Linear Time, External Conflict, Single, Active Protagonist, Consistent Reality He dismisses everything else as minimalism or anti-structure.

MINIPLOT: Open Ending, Internal Conflict, Multiple, Passive Protagonists

ANTIPLOT: Coincidence, Nonlinear Time, Inconsistent Realities

Construction through interviews

1)  Ask open questions.

2)  Keep an open mind to the persons telling.

3)  Topic (loneliness, religion), is a door opener.

4)  Do not insist on your topic, if the person has other stories to tell.

5)  Dangerous, insulting topics need a ”key” which are connected to the topic.

6)  Accept lies and be true to her truth, otherwise trash interview.

7)  Listen!

8)  Do not interrupt.

9)  Don’t please. Beware that the person is glad to tell her story.

10)  Don’t be afraid when things gets emotional.

11)  Inform about the context where interview is used. You can admit that you don’t know how it will end up.

12)  Offer the person to keep her name out of the publication.

13)  Set a deadline. Tell how long the interview will take, fx one and a half hour.

14)  Pick a place for the interview not too public, preferable in private.

15)  Record the interview and don’t spend time taking notes.

16)  Note visual impression.

Construction

Show, don’t tell. Documentary is telling, of presenting the facts, but fiction creates the illusion of being there in the story, seeing events happen without the writer telling you.

Go right to the story without establishing it.

Use Point of View (POV). 1. First person - The POV character tells the story as "I." Strong identification with POV character. Listeners discover story events as character does.

Try to hit the way the person speaks and his characteristics. Use all the senses.

Use specific, picture nouns and action verbs. Use specific, concrete nouns instead of vague ones like happiness, kindness, arrogance, and courage. Instead describe how characters being happy, kind, arrogant, and courageous. Also use the most vivid, active verbs, and avoid the passive or linking verbs.

Write in scenes. For any length, scenes are the building blocks of the story.

Construction depends on the person and audience

A good story is not simply the pursuit by a protagonist of a solution to his or her predicament. A good story is not constructed or created for the conflict or characters.

... A story is created for the audience.

MAZLUDZIŅAS

Ir īsfilmas un filmas, ir lugas un skeči. Man ir mazludziņas! :) Tās var noderēt kādam īsākam priekšnesumam vai kā etīdes aktiermeistarības apgūšanai.

Iepazīstinu ar divām.

LAŠU NAZIS -

pastāstiņš par paaudžu cīņu, kurš varētu sākties tā - reiz kādam reketierim piedzima dēls mākslinieks...

Personāži 3 , tēvs, māte, dēls
Apjoms - 4 lpp.
Žanrs - komēdija

Pilns teksts - šeit


ZIGMUNDA TERAPIJA -

reiz pie kāda psihoterapeita atnāca konsultēties pāris, no kura šo to iemācījās pats speciālists.

Personāži - 3 , terapeits un precējies pāris.
Apjoms - 10 lpp.
Žanrs - komēdija.

Pilns teksts - šeit

Par autores citiem darbiem     Lugu bibliotēka

ZIGMUNDA TERAPIJA

                                   

Mazs komisks viencēliens par lielo nopietno psihoterapijas tēmu

Darbojas

ZIGMUNDS

ALEKSANDRS

MERILINA

Psihoterapeita darba kabinets.

Telpā atrodas zems galdiņš, uz kura atrodas liela kārba ar papīra kabataslakatiņiem vienreizējai lietošanai. Līdzās dīvāniņš un atzveltnes krēsls. Dīvāna stūrītī smuki dzeltens spilventiņš ar Smailija ģīmīti.

Uz apmeklētājiem paredzētā dīvāniņa sēž ļoti, ļoti sabēdājies psihoterapeits Zigmunds. Uz galdiņa stāv atvērta grāmata. Viņš tajā ielūkojas, nopūšas. Izņem vienu no kabataslakatiņiem, izšņauc degunu. Kad paceļ grāmatu, lai vēlreiz ielūkotos, izlasāms grāmatas nosaukums ,,Kā saglābt laulību“.

Zigmunds ieskatās pulkstenī, paslēpj grāmatu.

 Ir laiks uzklausīt klientus! Tāpēc viņš pārsēžas atzveltnes krēslā un viņa seja iegūst ,,vienmēr gatavs uzklausīt“ izteiksmi.

Ienāk laulātais pāris Merilina un Aleksandrs. Sasveicinās.

Sieva kautrīgi apsēžas vienā dīvāna pusē, vīrs iezveļas otrā, mēģina atrast ne tikai ērtu pozu, bet arī tādu, kas pietiekoši skaidri parādītu, ka viņš te ir pret savu gribu, un vispār, kā īsts vīrietis, neatbalsta šādu speciālistu apmeklējumu.

Zigmunds grib uzsākt sarunu, bet tiek pārtraukts.

ZIGMUNDS.

Kas jūs atvedis..

ALEKSANDRS. (pārtrauc terapeitu)

         Lai uzreiz būtu skaidrs - es šitādu iešanu pie kaut kādiem psihoterapeitiem, psihiatriem, vai kā jūs te sauc, uzskatu par laika šķērdēšanu!

MERILINA.

Viņam ir desmit gadu pieredze! Ļauj taču ..

ALEKSANDRS.( sievai, kas cenšas viņu apklusināt)

Kas ir? Runāt nevar? Pati teica, jāiet izrunāties. Es to daru, runāju. Kas tev nav labi, zaķīt, ko? (Sieva grib ko teikt, bet netiek pie vārda, jo Vīrs turpina) No manis te neko negaidiet. Tas nebiju es, kas savas problēmas nēsā apkārt pa pasauli. Un man nav problēmu! Bet, tā kā viņa bija jau samaksājusi, nu, ar šito zaķītis reāli mani pārsteidza, tad nu es te sēžu un gribētu redzēt, par ko tāda nauda izgāzta. (sieva atvainojoši skatās uz terapeitu) Viņai neeesot labi, ko?! ( terapeitam) Kas viņai varētu nepatikt?! Es katru vakaru nāku mājās. Jau divpadsmit gadus..

MERILINA.

         Četrpadsmit.

ALEKSANDRS.

         Jau 14?!!! Un tu vēl par kaut ko sūdzies?!

ZIGMUNDS.

Ļausim kundzei izteikties. Lūdzu.

ALEKSANDRS.

( psihoterapeitam) Labi! Es ļaušu viņai izteikties. (sievai) Nu? Kas ir?

MERILINA.

Es baidos par mūsu laulības jubileju.

ALEKSANDRS.

Par ko?! Kad tā ir?

MERILINA.

Kad būs, es tev pateikšu. Es redzēju tādu filmu, kur sēž ģimene pie galda. Visi sabraukuši, bērni jautā, ko tad tētis tev, mammīt, uzdāvināja kāzu jubilejā, un tā nabaga sieviete cenšas izlikties priecīga..

ALEKSANDRS.

Kāds tam sakars ar mums, ko?

MERILINA.

... Kaut gan viņš neko nav uzdāvinājis.. Viņiem sudrabkāzas, bet viņš aizmirsis.. Pēc 25 gadiem.. Bet tā nabaga sieviete kaut ko cenšas samelot - ka lielākā dāvana esot šie kopīgie gadi. Un tas briesmonis tik ēd! Ēd un ēd.. Kaut kādu sacepumu.. Izliekas, ka nekas īpašs nav noticis.. Kā tādā brīdī var ēst?!

ALEKSANDRS.

Varbūt nabags ilgi nebija garšīgi pabarots... Točna kā tava māte, kas cep kotletes, kad mazbērni brauc, bet tavam tēvam jāēd dārzeņu zupa no tā sintētiskā buljonkubiciņa!

ZIGMUNDS. ( Merilinai, mierinoši)

          Ko jūs gribētu sagaidīt šajā jubilejā?

ALEKSANDRS.

         Līdz tai vēl jādadzīvo.

MERILINA.

Es gribu, lai ir tāpat kā senāk. Piektajā kāzu gadadienā viņš man uzdāvināja tādu sirdsveida spilventiņu. Smuks, koši sarkans..

ALEKSANDRS.

Kurš pēc tam mētājās uz skapja nevienam nevajadzīgs un noputējis..

MERILINA.

Es viņu tur noliku, lai bērni nenosmērē!

ALEKSANDRS.

Tad mums bija tikai viens! Bet nu man viss ir skaidrs. Es tev uzdāvināšu gultas veļu ar sarkanām sirsniņām. Vai tagad mēs varam iet mājās? Zaķīt, bērni gaida! (ceļas kājās.)

MERILINA.

Mums jau sešus mēnešus nav seksa. Viņam droši vien sākusies tā četrdesmitgadnieku krīze.

ZIGMUNDS.

         Jau veselu pusgadu? Zinu vēl tādus gadījumus.. (smagi nopūšas un saskumst)

ALEKSANDRS. ( atkal apsēžas)

Mīļum, man vienkārši ir daudz darba. Esmu pārguris.

MERILINA.

Sēdēšanai pie datora tev spēka pietiek! Man vakaros, kad bērni guļ, gribas ar tevi parunāties. Bet es redzu tikai tavu muguru. Tu līdz vēlai naktij sēdi pie datora!

ALEKSANDRS.

Par kādiem vakariem tu runā? Par tiem, kuros sēdi un blenz savus stulbos seriālus? Droši vien no tiem esi samācījusies šitās muļķības kā iešanu uz pāru terapiju! Saskatās filmas un sadomājas - aiziešu pie kaut kāda analītiņa un viss būs čikeniekā! Zini kā sauc manu dakteri? Vārds Alus uzvārds Bārs!! Dakters Alus Bārs! Tas man palīdz labāk un daudz, daudz lētāk. Par šito piķi, ko tu te esi izgāzusi, es varētu izārstēt visus bāra apmeklētājus!

MERILINA.

Visas sarunas ar tevi nonāk pie naudas!

ALEKSANDRS.

Tev nevajag, ja?! Kā dēļ tad es raujos melnās miesās? Jā, mana miesa vairs citam nav īpaši piemērota, jo tā nostrādājusies..

MERILINA.

Bet, mīļais, tu man vari to pateikt!

ALEKSANDRS.

Ko tieši?

MERILINA.

Ka esi noguris.

ALEKSANDRS.

Vai tad tu akla esi, ka neredzi pati?!

MERILINA.

Man tikai gribas mazliet parunāties.

ALEKSANDRS.

Zaķīt, es tev ļauju reizi pusgadā aiziet pie draudzenēm, pie tām sasodītājām tenkotājām, tur tu vari pļurkstēt trīs stundas no vietas..

MERILINA. ( terapeitam, kautrīgi)

Biežāk viņš neļauj.

ZIGMUNDS.

         Kāpēc jums nepatīk sievas draudzenes?

ALEKSANDRS. ( atbild sievai, neliekoties ne zinis par nabaga terapeitu)

Tāpēc, zaķīt, ka man nepatīk pārnākt tukšā un tumšā mājā. Un, zin kas vienreiz notika tajā meiteņu ( ha, neviena sen nav meitene) vakarā? Tu piedzēries, zaķīt!

MERILINA.

Beidz mani saukt par zaķīti!

ZIGMUNDS.

Tu biji pielacies zaķītis! Pieļurbājies zaķītis! Sašmigojies zaķītis.

MERILINA.

Tikai divas glāzes šampanieša!

ALEKSANDRS.

Un ausis jau noļekušas un ļipa jau pa zemi vazājas. (vēršas pie psihoterapeita) Labāk ārstējiet viņas alkoholismu.

ZIGMUNDS.

         Tur tā kā cits spec..

MERILINA. (Aleksandram)

Apklusti taču beidzot!

Apklust Zigmunds.

ALEKSANDRS.

Lūk, tur arī slēpjas problēma. Es neko nedrīkstu pateikt!

MERILINA.

Lūdzu izbeidz!

ALEKSANDRS.

Kāpēc?! Tu pati teici, ka mums jāiet izrunāties. Es runāju! Bet kā atveru muti, tā viņa apvainojas, ka es viņu kritizēju. Vai es vainīgs, ja viņa neko nemāk bez manas palīdzības izdarīt? Zaķīt, ko?

MERILINA.

Es vairs nevaru tā dzīvot.. Bez mīlestības...

ALEKSANDRS.

Es pastāstīšu, kā mums iet ar to mīlestību.

Vienu vakaru, tas bija sen, jā, bet man vēl tagad škrobe. Tātad - šamējā tāda koķeta, groza gurnus, un sapucējusies tā, ka mazāk apgērba jau nevar uzvilkt. Es nopriecājos, nu tik būs sekss. Ka mana sieviņa grib tā, ka kaimiņi šonakt nevarēs ne acu aizvērt, ka viņi aiz skaudības pārkodīs savus spilvenus. Par agru sapriecājos. Domājat, viņai to seksu prieka pēc gribējās? Nekā! Izlasījusi, ka tādā veidā varot 500 kalorijas sadedzināt. Tad nu mēs kurinājām, kurinājām. Es jau jūtos kā pārguris kurinātājs, kurš strādā trīs maiņas bez pārtraukuma, bet mana sieviete -vēl vēl, nebeidz, - viņa bļauj, - es jūtu, ka tikai 350 sadedzinātas!

Zini, mīļā, es jau divus miljonus spermatozoīdu esmu nāvē aizsūtījis! Bet tu nevari nieka pārsimts kaloriju nobeigt?!

( Aleksandrs gardi smejas par savu joku stāstu, Zigmundam arī patīk , tikai Merilina drūmi klusē)

MERILINA. (psihoterapeitam)

Viņš to jau trešo gadu stāsta visās viesībās. Tā arī nav atklājis, kur izlasīja.

ALEKSANDRS.

Es tak nevaru stāstīt patiesību..

MERILINA.

Ka es tev neesmu gana laba?!

ALEKSANDRS.

Taču nē! Liecies mierā! Okey, es esmu pie visa vainīgs, ja? Esmu vienkārši tā pārguris, ka aizmiegu un viss. Skaidrs? Būšu vīrišķīgs un ņemšu to vainu uz sevi.. Un tu arī vakaros izskaties tāda savārgusi..

MERILINA.

Es neizskatos seksīga?!

ALEKSANDRS.

Tā es neteicu.

MERILINA.

Bet padomāji!

Merilina neiztur, paņem uz dīvāna esošo spilvenu un metas virsū vīram, ar spilvenu spiežot uz viņa mutes. Zigmunds pielec kājās, grib tā kā palīdzēt, bet nevar saprast, kas tāos gadījumos jādara – vai aiz kājas sieva jāvelk nost, vai aiz rokas jāgrābj vīrs...

Pēc brītiņa aktīvas cīņas vīram izdodas izrauties. Pārsteidzošā kārtā viņš nemaz nav dusmīgs, bet priecīgi pārsteigts.

ALEKSANDRS.

Va tu vellos! Atceries, kā mēs, pirmoreiz pie taviem vecākiem aizbraukuši, tavā bērnības gultiņā ar spilveniem kāvāmies, kāvāmies, un... čiki briki...

MERILINA.

Pie tavējiem gan nekas nesanāca. Mamma sēdēja blakus un lika skatīties fotoalbumus. Atceries, tu biji tā nogribējies, ka iznākot nogāzi mani uz tuvējā soliņa..

ZIGMUNDS. ( izdodas iespraukties atmiņu stāstījumā)

         Paruāsim par bērnību. Kādas ir jūsu attiecības ar mammu?

Iezvanās mobilais telefons Aleksandra kabatā, viņš to paņem rokās, ieskatās.

MERILINA. ( smīnot)

 Kā vellu piemin, tā...ragana klāt.. ( psihoterapeitam) Divas reizes dienā. Divas!

ALEKSANDRS. ( telefonā)

Es pārzvanīšu. Tagad esmu darbā. Mums viss ir kārtībā.

MERILINA. ( skaļi; lai arī telefonā var dzirdēt)

Viņš melo! Mēs esam pie psihoterapeita!

(Aleksandrs grib piecelties no dīvāniņa, lai atvadītos no mammas bez lieciniekiem, bet sievai izdodas viņu aizķert aiz rokas un viņa sāk kliegt telefonā. )

Mums jau sešus mēnešus nav seksa! Ja tu vispār zini, kas tas..

Merilinai neizdodas pabeigt, jo Aleksandrs viņai aizliek roku priekšā mutei, cieši tur, pats pabeidz sarunu.

ALEKSANDRS. (telefonā)

Mammu, mums te darbā ienākusi traka sieviete. Jā, tu jau zini, mans veikals ir ielas malā, te nāk visādi trakie. (Merilina iekož vīram rokā)Auu! (psihoterapeitam)Viņa man iekoda!

ZIGMUNDS. ( skaļi iekliedzas)

Stop! Klusumu! Paskatieties apkārt. Kur jūs atrodaties? Jūs esat latviešu pāris psihoterapeita kabinetā. Tāpēc, lūdzu, mierīgi latviski parunāsim par jūsu ciešanām. Mājās varat bļaustīties..

MERILINA.

Mājās viņš ar mani nerunā.

ZIGMUNDS.

         Atgriežamies pie jūsu seksuālās dzīves. Kāda tā bija pēdējoreiz?

ALEKSANDRS.

         Kas?

ZIGMUNDS.

         Seksuālā dzīve!

MERILINA.

         Īsa. Ļoti, ļoti īsa.

ALEKSANDRS.

         Tas ir kas, zaķīt? Tāds kā apvainojums? Zini, būtu priecājusies, ka es vēl to vispār daru pēc 12 ..

MERILINA.

Četrpadsmit..

ALEKSANDRS.

Pēc četrpadsmit gadiem laulībā ar vienu sievieti. Četrpadsmit gadi ar tevi! Tikai ar tevi, starp citu!

MERILINA.

Bet tu gribi seksu, tu negribi mani!

ALEKSANDRS.

Nesapratu. (Zigmundam) Tu saprati? ( psihoterapeits arī nesaprot)

MERILINA.

Nav kaisles! Tu neiekāro katru mana ķermeņa centrimetru!

ALEKSANDRS.

Varbūt tev tie centrimetri par daudz..

MERILINA.

Varbūt tev par maz!

ALEKSANDRS.

Man ir pietiekami!! Nu zin. Ja mums reiz te ir atklātības mirklis.. Mums nekas nesanāk, jo tu guli kā tāds dēlis!

MERILINA.

Es pateikšu, kāpēc nekustos! Man ir bail!! Ja jau tu nekustīgā dēlī nevari vairāk par piecām reizēm iezāģēt, kas notiks, ja es kustēšos?! Varbūt pat netrāpīsi!

ALEKSANDRS.

Nu zini?! Redzi, pat dakteris ir šokā par tādiem apvainojumiem!

ZIGMUNDS.

         Jā, iztiksim bez apvainojumiem. Tiešām tikai piecas..

ALEKSANDRS. ( pārtrauc Zigmundu)

Mainam tēmu! Galu galā, mēs esam pie psihoterapeita, nevis pie kaut kāda tur seksologa, vai kā nu tur viņu sauc.. Un vispār, tik daudz visādu dakteru saradies.

O! Atcerējos anekdoti par šo tēmu!

Pie reģistratūras lodziņa pienāk braša auguma, bet norūpējies vīrs.

- Pierakstiet mani pie tā seksoproktologa!

Reģistratūras meitene samulst.

- Jūs domājāt - seksopatalogu?

- Kas tas tāds?

- Tas ir dakteris, kurš jums palīdzēs izprast savas seksuālās dzīves īpatnības.

- Nav man nekādu īpatnību!

- Tad jums pie proktologa? - meitēns cenšas precizēt.

- Un kas tas tāds?

- Tas ir dakteris, kurš jums ārstēs, tā teikt ..- jaunā darbiniece pavisam sakautrējas, - nu, pakaļgalu..

Vīram beidzot viss ir skaidrs.

-       Nu ja! Es taču teicu - man vajag pie seksoproktologa! Jo mana seksuālā dzīve ir galīgā pakaļā!

MERILINA.

Tu visu centies pārvērst par joku.

ALEKSANDRS.

Agrāk tev patika mani joki.

MERILINA.

Tagad arī patīk.

ALEKSANDRS.

Kāpēc tad tu nepriecājies par tiem?

MERILINA.

Es nezinu.. Man gribas kaut ko .. tādu.. nebijušu, īpašu.

ALEKSANDRS. ( samulsis)

         Tu gribi citu vīrieti?

MERILINA.

         Nē.

ALEKSANDRS.

         Tu mani mīli?

MERILINA.

         Jā.

ALEKSANDRS.

         Es arī tevi mīlu, zaķīt. Es tikai tevis dēļ vispār te atnācu. Jo tu tā gribēji. Kāpēc mēs te vispār esam?

MERILINA.

         Jo te mēs parunājām! Beidzot. Laikam vides maiņa palīdz.

Aleksandrs un Merilina mīlīgi sasēduši tuvāk vien otram. Zigmunds jūtas tā kā lieks..

ZIGMUNDS.

         Izmantojot situāciju, varbūt gribat vēl ko teikt viens otram. Atklāt kādu sapni?

ALEKSANDRS.

         Es gribu doties mājās, tu varētu uztaisīt kaut ko garšīgu.

MERILINA.

Es gribētu vēlreiz aprecēties ar tevi. Es gribu tādu mazu ceremoniju jūras krastā, kad mēs vēlreiz salaulājamies. Tikai mēs divi un mācītājs. Tad mēs smiltīs nodarbojamies ar seksu..

ALEKSANDRS.

Trijatā ar mācītāju?!

MERILINA.

Nē, tikai ar tevi, tu, muļķis tāds... Es tev kaislīgi atraušu vaļā kreklu, nogāzīšu tevi smiltīs, noraušu sev kleitu, šoreiz tā būs viegli novelkama, nevis kā mana pirmā, atceries..

ALEKSANDRS.

Trīsdesmit astoņas nolādētas pogas bija tai kleitai, sasodīts..

MERILINA.

Korsetei.

ALEKSANDRS.

Nagu nolauzu pret tām staiplēm..

MERILINA.

Tajā jaunajā ceremonijā viss būs ērti un viegli..

ALEKSANDRS.

Tātad es guļu smiltīs..

MERILINA.

Jo es būšu jāteniski uz tevis.. Kaila un mežonīga.. Tu varēsi ar savām stiprajām rokām ieķerties man dibena vaidziņos un ..

ALEKSANDRS.

Kuš, zaķīt! Fiksi uz mājām!

Abi ceļas augšā, mīlīgi apķeras un savas mīlas pārņemti, dodas prom.

Zigmunds noraugās ar sāpīgu skaudību. Tad Aleksandrs atgriežas, pienāk pie Zigmunda, uzsit pa plecu.

ALEKSANDRS.

         Paldies, vecīt. Šitā terapija reāli palīdz!  

Klienti aiziet. Zigmunds brīdi domā, tad ņem telefonu, zvana.

ZIGMUNDS.

         Mīļā, es pārdomāju. Darīsim kā tu teici, aiziesim uz terapijas seansu. ( ..) Atguvu ticību, ka palīdz. Un man tev ir vēl kāds piedāvājums. Ja tu vēlies, aprecēsimies vēlreiz. ( ...)  Jā, mīļā! Tikai mēs, divi vien. Un mācītājs. (..) Tev patīk šī ideja? Iesaku jūras krastā! Līdz vakaram.

Beigas.