SPOGULĪT, SPOGULĪT... ( Traģikomēdija)

1.aina Mājās

Veicu ikdienas apkopes darbus vannasistabā. Izdaiļoju sevi un apkārtni. Un sarunājos ar draugu.

Es. ( koķeti) Spogulīt, spogulīt, saki man tā…

Spogulis. Labāk neteikšu.

Es. ( nikni) Es tevi tīru reizi nedēļā ar visdārgāko mazgāšanas līdzekli un tu nevari izmocīt no sevis kaut vienu, kaut mazu mazītiņu komplimentiņu?! Es eju prom!

Spogulis drūmi klusē. Es dodos uz plastiskās ķirurģijas klīniku.

2.aina Klīnikā

Reģistratore mani kā pensionāri pavada līdz kabineta durvīm.

Es. (lecīgi) Es pati varu! Varētu padomāt, ka krunkas uz sejas parādās tad, kad smadzeņu rievas iztaisnojas.

Reģistratore nedusmojas. Nevar. Seja pārāk stingri savilkta.

Pie kabineta sēž pieklājīgi uz sveicienu neatbildošas sejas. Drūmi un neuzkrītoši pētam viena otru, lai uzminētu, ko katra nākusi pielabot.

Klīnikā ir ļoti karsts. Sēžam, svīstam.

Es. (sapņoju) Pelēkā kantorī pie pelēkiem galdiem sēž pelēkas sievietes. Kondicionieris nedarbojas, sejas izkaltušas. Piesviedrētās blūzītes pielipušas pie mugurām. Pēkšņi atveras durvis un nāk brašais ūdens piegādātājs! Viņa kreklu virina vējš, atsedzot trenētā vēdera muskuļus. Matiem plīvojot, viņš nes muciņu kā pūciņu uz sava spēcīgā pleca. Sievietes steidz uzkrāsot lūpas, iztaisnot muguras un pavilkt svārkus uz augšu. Viņš uzsmaida. Viņas uzzied. Kantoris no tuksneša pārvēršas augļu pilnā dārzā. Visas steidz ar savām krūzītēm pie Ūdensvīra. Viņš nežēlo ūdeni un Sievietes alkaini dzer, smejas, pieglaužas viņa spēcīgajam augumam. Viņas jūtas tik spirgtas, tik apburošas un gatavas uz visu!

Sapni pārtrauc aicinājums ārsta kabinetā. Ārsts ar skatienu, tik asu kā skalpelis, mani pienaglo pie sienas. Esmu kā zīmējums uz tāfeles. Ārstam rokās zīmulis. Ārsts piebaksta manam vēderam.

Ārsts. Redzat šo tauku kroku?

Es. (nopūšos) Nu, redzu, redzu…

Dakteris. Likvidēsim! Gurni nav slikti, bet maza korekcija netraucētu. Samazināsim par trīs centrimetriem! Kājas, kājas jums ir…

Es klusi skaitu lūgšanu, lai dakterītis uzslavē manas kājas.

Dakteris. Tur vajadzēja bērnībā piestrādāt, tagad nekas vairs nav labojams.

Šausmās vēroju kā rādāmkociņš pieskaras sejai.

Dakteris. Dubultzods neveidojas. Pagaidām. Bet vaidziņi gan sākuši noslīdēt.

Es. (cenšos pajokot ) Vai tik uzacis nav par tuvu?

Dakteris. Šo labojumu veiksim pie plakstiņu korekcijas. Redzat, sākuši pietūkt, drīz noslīdēs uz leju. Iekļausim pilnu labojumu kompleksu, ja reiz pārveidojam pieri, vai ne? Jums taču nepatīk šī dusmu rieva? Acis ar’ tādas skumīgas izskatās. Pielabosim visu! Tas ir izdevīgāk. Maksā par divām operācijām, trešo saņem par velti! Lasījāt par mūsu mēneša piedāvājumu? Starp citu, zinātne iet uz priekšu milzu soļiem. Kāda kosmētikas ražošanas firma ir atklājusi jaunu veidu kā cīnīties ar pārāk jūtīgo ādu ap acīm. Ir iespēja acis pārstādīt uz kādu citu, ne tik jūtīgu vietu.

Es paģībstu. Atjēdzos klīnikas uzgaidāmajā telpā. Ap mani sastājušās citas klientes un sarunājas:

Neko tādu neredz! Varbūt tās pataloģijas ir zem apģērba? Droši vien visa ar spalvām noaugusi. Varbūt aste? Esot bijušas tādas, pat ar zvīņainu ādu!

Pieslējos kājās.

Es. Ziniet ko, raganas? Lieciet savus tvirtos dibenus uz slotām un prom! Lai jūsu silikona pupus zibens sasper!

Dodos prom, pa ceļam pasūtot mucu ūdens. Ar piegādi tieši mājās.

3.aina Atkal mājās

Ūdenspiegāde nenotika gluži kā sapnī. Bet nekas. Padzeros skaidro Latvijas avota ūdeni. Atlikušo saleju vannā. Nomazgājos. Arī spoguli notīru.

Es. Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kura ir visskaistākā?

Spogulis. Cik var?! Nu, mīlu, mīlu! Mīlu tādu kā esi, johaidī! Nomierinies.

Es nomierinos.