Mīļās meitenes! Pasniedziet man mutautiņu un stājieties sargājošā aplī, lai varu pačukstēt ko šausminošu. ES NEIELĪDU 38.IZMĒRA BIKSĒS! Sajūta bija tāda, ka uzlaikošanas kabīnes sienas izgaist, un es stāvu maza, resna un nelaimīga tirdzniecības zāles vidū biksēs, kuras pēc izmisīgas cīņas izdevies uzvilkt tikai līdz gurnu vidum. Novilkt vairs nevarēja. Biksēs pīdamās, kā zaķis es pielēkšoju pie pārdevējas un, bruņojusies ar pēdējām pašcieņas drumstalām, jautāju: ,,Vai tiešām nav nekādu drēbju, kuras paredzētas sievietēm ar FORMĀM? Es taču neesmu nekāds gludināmais dēlis ar seju!“ Pārdevēja man piedāvāja 42.izmēra garus un kuplus svārkus. Varbūt man viņus apsiet ap kaklu kā kleitu un visu mūžu dzīvot kā melnam trīstūrim, ko? Lēkšoju atpakaļ, lai aiz kauna pakārtos uzlaikošanas kabīnes aizskaros. Bet mazliet paraudāju, un nolēmu sākt jaunu un skaistu dzīvi.
Lepni iesoļoju lielveikalā ar stingri nospraustu mērķi – šodien es iegādāšos tikai veselīgus un liesus produktus! Ievilkusi vēderu stalti soļoju garām drēbju nodaļai. Pagaidiet tikai, drīz atgriezīšos un nopirkšu 36.izmēra šortiņus! Kosmētikas nodaļā iemetu groziņā pāris liftinga krēmus – pēc straujas novājēšanas vajadzēs atļukošo ādu kā nebūt piestiprināt atpakaļ pie kauliem. O! Attapos un diebu atpakaļ uz veļas nodaļu, lai nopirktu polsterēto krūšturi ar stīpiņām. Kad tievējot krūtis nošļuks uz leju, vajadzēs tās atstutēt vecajā vietā. Spītīgi iemetu groziņā arī par izmēru mazāku topiņu ar uzrakstu LOVE. Kad derēs, tad noderēs! Un uzraksts ir ļoti piemērots situācijai, jo mīlestība pret sevi šodien ir galvenais. Arī finansiāli varu to atļauties, jo ietaupīšu daudz naudas, nepērkot neveselīgus kārumus.
Klāt maizes nodaļa. Kurš rij tos baltmaizes kalnus? Es nē! Ātri skrienu garām, neatbildot konditorejas nodaļas pārdevējas saucienam: ,,Kundzīt, vai šoreiz neņemsiet savu iecienīto kūciņu izlasi?” Uz brīdi apstājos, lai domās samestu ugunskurā visas izēstās kūku kārbiņas. Sirds saraujas, apzinoties, ka nekad vairs manām lūpām nepieskarsies maigi pūkainais putukrējuma skūpsts. Prom, nešķīstās domas! Skriešus devos uz grāmatu nodaļu, lai iegādātos padomus kā novājēt un kā uztrenēt smuidru ķermeni jaunajai dzīvei. Man ir dažas tādas grāmatas mājās, bet tās nav bijušas pareizās. Visas izlasīju, bet tievāka nepaliku!
Paskat, ir arī grāmata par seksu diētas vietā. Varētu paņemt, bet ko nu lieki sevi sāpināt. Šodien esmu laimīga un apņēmīga.
Klāt dārzeņu nodaļa. Tā būs mana šodienas svētnīca. Visapkārt griežas krāsu karuselis, kur dārzeņi sauc - ņem mani, apēd mani! Krāsas ir, bet smaržas nav. Daži izskatās, kā no plastmasas. Varbūt pat labāk. Mazāk apēdīšu. Ja izlauzīšu zobus pret cietu ābolu, ēdīšu tikai veselīgas putras.
Atcerējos, ka dārzeņu audzēšanā izmanto ķimikālijas. Domās redzu, kā uz Paprikas sēž briesmīgais Pesticīds ar smidzinātāju rokās, un šļaksta Tomātam acīs nenosakāmas izcelsmes šķidrumu. Pārbijies Gurķis cenšas atvirzīties nostāk no ķīmiskā lietus, bet viņam, nabadziņam, tas neizdodas, jo līdzās guļ milzīga modificēta kukurūzas vālīte. Nedzīva dzeltenīga vāle… Man acīs saskrien asaras un es brāžos garām gaļas nodaļai, skrējiena laikā topot par veģetārieti, un atduros taisni pie akvārija, kur peld pusdzīvas karpas. Atvēsinu pieri pie vēsā stikla un eju tālāk. Piena nodaļā stāvu pie liesā piena un gremdējos bērnības atmiņās, kur vecāmamma ar šitādu vājpienu dzirdīja teļus. Tad jau labāk dzeršu ūdeni!
Saldēto produktu nodaļā man nav ko darīt. Visi šie pusfabrikāti, fui! Saldētas zivis no netīrām upēm. Pē! Milti – vai, vai! Makaroni – ai, ai!
Pie kasēm attopos - bet ko es ēdīšu?! Groziņā tikai milzīgs uzraksts LOVE un galvā bada izraisīti murgi. Zinu, kas man ir vajadzīgs! Cukurs ir vajadzīgs manām smadzenēm. Pasēdēšu kafejnīcā, visu pārdomāšu un saplānošu. Apēdīšu tikai vienu mazītiņu smalkmaizīti un tad sākšu to jauno dzīvi!
Pabučojusies ar putukrējumu, es sajutos labāk. Noteikti sākšu jaunu un skaistu dzīvi! Varbūt jau rīt. Varbūt mazliet vēlāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru