Uzminiet mīkliņu.
,,TAS domāts tikai sievietēm. Uz tā ne īsti guļ, ne sēž. Tam ir divi tādi kā rokturi, bet rokas uz tiem neliek. Šajā speciālajā vietā, atrodoties īpašā pozīcijā, sieviete atver apskatei to savu personas daļu, kur citi ielūkojas biežāk nekā viņa pati. Kas tas ir?”
Pareizi, meitenes. Tas ir ginekoloģiskais krēsls. Viņš atrodas kabinetā, kura durvis pirmoreiz atverot, top skaidrs – bērnība beigusies. Jūs noliekat savas vieglās dienas, lai uzzinātu, ka baltie ziedi mēdz būt ne tikai pļavās. Jūs uzzinat vēl daudzus citus jaunus vārdiņus, kurus neminēšu, jo tie var traumēt vīrieti, kurš spītīgi lasa tikai sievietēm domātu tekstu. Mēs, meitenes, tos zinam. Bet reti skaļi izrunājam. Tāpēc rakstīšu šifrētus nosaukumus, dažus burtus aizvietojot ar svītriņām.
Pastāstīšu pilnīgu reālu gadījumu. Man bija pienācis tas liktenīgais brīdis, kad jānomaina detaļa izsargāšanās mehānismā, lai tā nesāk rūsēt ( spi–ā–e). Nolēmu eksperimentēt, izvēlēties jaunu ārstu. Tā teikt, tuvāk mājām, tuvāk sirdij, tuvāk arī citām ķermeņa daļām. Zvanu, izstāstu vajadzību, ārste atsaucīgi piedāvā lētu variantu, vienojamies par tikšanās laiku. Tad viņa prasa:,,Jūs esat resna?” Samulstu. Dažreiz jūtos resna, dažreiz sev liekos gana slaida. Daktere to prasot tikai tādēļ, ka viena var netikt galā. Hmm… Nu, tik resna, lai neietilptu krēslā neesmu gan.
Liktenīgajā dienā ierodos, pabrīnos, ka neviena cita klienta nav, māsiņas arī nav, bet tā kā mani vajā sajūta, ka rūsa jau zogas manās asinīs, drosmīgi kāpju uz krēsla. Uzminiet nu, kas dakterei palīdzēja tikt galā ar procedūru? Es pati. Viņa mani palūdza pieturēt spogulīti! Saliecos ne visai ērtā pozīcijā un turēju ar. Esmu bijusi prasmīga palīdze, jo mehānisms turas stingri, nerūsē un ārā nekrīt.
Spriežot pēc tā, ko runā par medicīnas stāvokli Latvijā, drīz pienāks laiki, kad lielveikalā būs plaukts medicīnas precēm. Jo katrs pats sev būs dakteris. Būs minirengena aparātiņš mājas vajadzībām, ginekologa komplekts, jaunā ķirurga - iesācēja instrumenti. Draudzenēm ne tikai sirdi izkratīsim, bet lūgsim paņemt asinis analīzēm. Erotiskā spēle ar pārģērbšanos par dakteri un māsiņu kļūs par ikdienas nepieciešamību.
Pēc kopīgi veiktā darbiņa daktere man paziņoja, ka pēc šīs s-ir-l-s man jaunu nevajadzēšot. Tad jau klimakss būšot klāt. Uzmundrinoši, vai ne? No krēsla kāpjot, jutos kā ripojot no kalna.
Ir taču sievietes dzīve viena vienīga kāpelēšana uz šī krēsa un nost! Ja to salīdzina ar kalnu, kas ir virsotnē? Klimaks? Nē! Tas briesmonis dzīvo pašā lejā. Visu savu sievietes mūžu mēs kāpjam, rāpjamies uz augšu, ar nagiem akmenī cirzdamās, bet, kad tiekam virsotnē – pļukš! Krītam lejā un atsitamies ar pieri pret reklāmu zālēm, kas mazināšot karstuma viļņus. Un tie vairs nav karstumi, kurus sauc arī par taureņiem vēderā, vai par mīlas uguni, kas plosa miesu. Šitie ir tie, pret kuriem jādakterējas!
Gribēdama būt uzmanīga un informēta, ārste pajautāja, vai man ir regulāra dzimumdzīve. Man ir! Ja gribat zināt precīzāk, man ir divdzimumdzīve! Tas ir tad, kad dzemdē, auklē, šmorē un mazgā kā sieviete, bet strādā un pelni kā vīrietis. Dzīve kā tautasdziesmā:
,,Pati māku sienu pļauti,
Pat’ izkapti asināt,
Tik vien lūdzu tautudēlu,
Lai sameta kaudzītē.”
Taisnības labad, būtu jāpievieno vēl divas rindiņas:
,,Saucu, saucu, nesasaucu,
Visu mūžu spilvenā kaucu.”
O, šie dakteru jautājumi! Kā atbildēt pareizi par partneru skaitu? Teikt, ka tikai viens? Tas izklausās nemoderni. Teikt patiesību? Izklausīsies pēc lielīšanās. Iedomājos, ja nu tajā vietiņā (m-ks-s) partneru skaits ierakstās līdzīgi kā gadkārtas koku stumbros? Daktertante ieskatīsies un teiks - ai, ai, meitenīt, jūs jau esat pārsniegusi vidēji statistisko partneru skaitu Latvijā. Jums vairs nepienākas, ļaujiet citām papriecāties! Cik tad mums to bāleliņu ir? Un ne visiem sprigulīši darba kārtībā.
Tiksimies ginekologu uzgaidāmajās telpās un sazvērnieciski sasmaidīsimies! Smaidīsim arī saņemot lielos dakteru rēķinus. Jo – ja bankrotēt, tad labāk to darīt ginekoloģiski veselām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru