ceturtdiena, 2015. gada 28. maijs

2.daļa GOTISKĀ LEIPCIGA

Braucot uz Leipcigu, autobusā piedzīvoju savu pirmo mūžā telefonsarunu angliski. Man zvanīja no rezervētās viesnīcas, lai apjautātos, cikos būšu. Mīļi, vai ne? Ja neņem vērā, ka festivāla laikā cenas viesnīcās ir trīskāršotas...
Tiem, kas brauks uz turieni ne maija beigās, mierinoši uzlieku roku uz pleca - tā parasti nav tik dārga, kad - kā man teica melnā ģērbtais puisis, kad meklēju, kur izsniedz festivāla aproces - pilsētā ir ,,many black people".
Ha, man par prieciņu, tie vācieši angliski runā tik pat vāji kā es. :)
Atrast to aproču izsniegšanas punktu bija grūtākais visā braucienā. Un mazliet smieklīgi bija stāvēt visai garajā ,,black people" rindā ar savu balto plašķīti un nepavisam ne black ietērpā...
Viss ir labs, kas labi beidzas un varēju sākt baudīt Leipcigu un festivālu.
Ja Berlīnē ir jādodas meklēt īpašas vietas, kas slavenas vai nu ar vēsturi vai smukumu, tad Leipcigā vajag tikai iziet no viesnīcas un var sākt to vēsturi un smukumu bildēt no sliekšņa.





Festivāls norit 5 dienas, es ierados otrās vakarā, tāpēc nokavēju Viktoriāņu pikniku - visvairāk bildēto un filmēto festivāla pasākumu. Tā man ir mācība nākotnei - ja reiz dodies uz pasākumu, tad izplāno tā, lai izbaudītu visu programmu!



Leipcigai piestāv gotiski ģērbtie cilvēki! Un Leipciga gatavojas to uzņemšanai. Picērijas piedāvā melno picu un Makdonalds pāriet uz melniem baloniņiem... ;)


Pilsētas ielās tirgo vīnu no Drakulas pils, ko nobaudīju kopā ar šo eleganto pāri.


Pilsētas ielās satiku daudzus vecāka un mana gada gājuma (ak, dies'- izklausos pēc pirmpensijas vecuma kundzītes) līdzīgi tērptus pārus. Varbūt viņi apmeklē Operu, kur festivāla laikā rādīja Vāgnera darbu iestudējumus? Bet varbūt dodas uz slepenām ballītēm, baudot dzīvi uz pillu klapi, kamēr vēl mugurās nav letāls stīvums? Kas zin...


Iespēja papildināt savu garderobi bija gan mazā vidusslaiku tirdziņā, uz kura skatuves uzstājās folkroka un līdzīga stila grupas (mūsu Skyforger ieskaitot),gan milzīgā hallē, kurā ieejot sajūsmā noelsos - visur melnas kleitas, melni svārki, melnas bikses, melnas rotas, melnas... Nu, viss melns.. :)
Ir mazliet smieklīgi, kad iekāp tramvajā un tur rindām vien black people, stāvi pieturā - visur cilvēki melnās drēbēs... Bet bija viegli atrast visas festivāla norises vietas - vienkārši pieslēdzies melnajai plūsmai un nokļūsi vajadzīgajā vietā.

Un visapkārt - skaistas pilsētas ainavas, skaties, kur vien gribi!



Mākslas galerijas rīko atbilstošas izstādes, bet paši goti ,,izstādās" pilsētvidē.



Apbrīnojams vācu ordnungs valdīja pat lielajās koncerthallēs. Ģeniāli izdomāts - jāiemaksā depozīts 2 eiro par glāzi, kas nozīmē - nekur nemētājas sabradāta plastmasa vai stikli.
Glāzēs tika liets gan melns alus, gan visu krāsu vīns. Jo - kā rakstīts (kokā ,,iecirsts") -


No mūziķiem manā atmiņā paliks ,,iecirsts" FIELDS OF THE NEPHILIM.


Pirms prombraukšanas no Lepcigas apmeklēju izstādi bijušajā Stasi (Ministry for State Security) , kur bija izstādīti materiāli par to, kā savulaik drošības aģenti apkopoja informāciju par visiem, kuri ģērbās ne tā, klausījās ne to un uzvedās ne tā... It kā smieklīgi lasīt drošībnieka uz rakstāmmašīnas drukāto, ka persona tāda un tāda demonstrē pārāk depresīvu dzīves uztveri, rotājas ar sātaniskiem simboliem un klausās The Cure, kuri dzied par pārāk depresīvām tēmam. It kā smieklīgi. Jo mūsu sabiedrība ir kļuvusi tikai mazliet tolerantāka pret visu, kas atšķiras no ,,vidējā un pierastā."

Mazs video kā īsa pamācība gotu mīlēšanā ar ieskatu Leipcigā un WGT.



Labs videostāsts no kibergotes skata punkta, kas dzīvoja Agrā ( kempingā).



Atgriezos Berlīnē un pirms lidojuma mājup paguvu aizbraukt uz turku un imigrantu rajonu Kreicbergu(Kreuzberg). Lai tā Berlīne pārāk sapucēta un pareiza neizskatītos. Un jā! Das stimmt!
Kreicbergā pa ielām braukā mašīnas, no kurām skaļi dārd turku roks, pie apzīmēto māju sienām daudz mazu krodziņu, krāmu tirgotavu... Kūsā skaļa dzīvība, pilna ar dīvaiņiem, ubagiem un dzērājiem.. Ir arī mākslas galerija, kura parāda ... ordnungam.




Tad nu paēdusies kebabu un pahlavu biju gatava mājupceļam. Auf Wiedersehen!

P.S. Praktisks padoms - paņemieties līdzi skaidru naudiņu iz latvju bankomāta. Pat lielveikali Vāczemē mīl skaidrās naudas norēķinus. Bet vācu bankomāti gan jūs nemīlēs, komisija būs kebaba cenā...

P.S. 2
Tikai pēc brauciena atradu rakstu par Leipcigu ar interesantiem faktiem.
10 fakti par Leipcigu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru